Bauskas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Bauska, Latvia

Mellupu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Mellupi, Latvia

Mellupu padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Mellupi, Latvia

Mellupu brāļu kapi atrodas pie ceļa Mellupi-Bitenieki. No ceļa uz kapiem ved neliela aleja. Agrāk bijusi koka sēta, tagad metāliska. Kapos uzstādīts piemineklis, bet uz apbedījumiem 3 piemiņas plāksnes no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par par kapiem atbildīga bija Jūrmalas mežsaimniecība.

Pēternieku padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Peternieki, Latvia

Pēternieku brāļu kapi. Soviet military cemetery in Peternieki, Latvia

Pēternieku brāļu kapi atrodas Bērzkalnu kapsētā. Kapos uzstādīts piemineklis un tam abās pusēs pa 2 piemiņas plāksnēm no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm, bet uz apbedījumiem saliktas betona piemiņas zīmes - nezināms. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Pēternieku astoņgadīgā skola.

Smiltnieku padomju armijas kritušo brāļu kapi Jaunolainē Soviet military cemetery in Smiltnieki, Jaunolaine, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Smiltnieku brāļu kapus ieskauj metāla sēta uz ķieģeļu stabiņiem un vārti. Kapos uzstādīts piemineklis ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija sovhozs "Olaine".

Smiltnieku padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Uzraksts uz pieminekļa:

NEVIENS NETIKS
AIZMIRSTS
NEKAS NETIKS
AIZMIRSTS

НИКТО НЕ ЗАБЫТ

НИЧТО НЕ ЗАБЫТО

VAROŅIEM SLAVA

Padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Brāļu kapos apbedīti 150 padomju karavīri, kas krituši 1944. gadā, zināmi ir 144.

Redzams, ka kapi tiek apmeklēti. Uz piemiņas sienas uzlikta karavīra ķivere un ar 2. pasaules karu saistīti priekšmeti, piemēram, sarūsējusi granāta.

Smiltnieku brāļu kapi Jaunolainē, 1972.gads. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Smiltnieku padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Simboliskā padomju sarkanā zvaigzne uz brāļu kapu vārtiem Jaunolainē. Symbolic Soviet red star on the gates of soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Padomju Kara memoriāls Berlīnē Tiergartenā (Tiergarten). Soviet war memorial in Berlin, Tiergarten

Padomju Kara memoriāls Berlīnē. Soviet War memorial in Berlin, Germany

Padomju Kara memoriāls Berlīnē. Soviet War memorial in Berlin, Germany

Memoriāls padomju armijas kritušajiem Berlīnes Tiergartenā uzbūvēts par godu tiem, kas krituši kaujās par Berlīni 1945.gada aprīlī un maijā. Kopumā Berlīnē ir vairākas padomju armijas piemiņas vietas - platības ziņā lielākā ir Treptower park; 

Pankow ar lielāko apbedīto skaitu tajā;

Schőnholzer;

Bucher Schlosspark. 

Padomju armijas karavīru brāļu kapi Rīgā Jaunajos Ebreju kapos. Soviet military cemetery in Riga, New Jewish cemetery, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Jaunajā Ebreju kapsētā, agrāk sauktiem par Šmerļa kapiem, atrodas padomju armijas brāļu kapi. Apbedījumi atrodas pie akmens mūra sienas un te uzstādīts piemineklis ar uzrakstu:

ВЕЧНАЯ
ПАМЯТЬ
ВОИНАМ СОВЕТСКОЙ АРМИИ,
ПОГИБШИМ В ВЕЛИКОЙ ОТЕЧЕС-
ТВЕННОЙ ВОИНЕ 1941-1945

Brāļu kapos apbedīti 15000 karavīri, kas miruši gūstā 1941-1945. gadā (arī nometnē Stalag 350), neviena vārds nav zināms. Pēc teritorijas lieluma neizskatās, ka te varētu būt apbedīti 15000 karavīri.

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Valkas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Valka, Latvia

1967. gadā Valkas komjaunatnes aktīvisti nolēma, ka pilsētai vajadzīgs piemineklis Ļeņinam un ielika pamatakmeni celtniecības vietā. Pirms tam Valkā bijis arī Staļina piemineklis, kas stāvējis no 1951. gada līdz 1962. gadam un to bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Ļeņina piemineklis Valkā atklāts 1975. gada 5. novembrī un demontēts 1991. gadā. Pieminekli veidojuši tēlnieki O.Siliņš un A.Voitkāns, arhitekts E.Šusts, veidots no granīta 5,5m augsts.

Valkas svarīgākie pieminekļi padomju gados, kur svinīgās reizēs tauta gāja nolikt ziedus, bija Ļeņins un lielgabals atbrīvotājiem.

Valkas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Valka, Latvia

Valkas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Valka, Latvia

Valkas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Valka, Latvia

Rīgas iela. 1967.gada 11.jūnijā tiek atklāts piemineklis padomju karavīriem - "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Pieminekli veido lielgabals ZIS-3 uz postamenta, tajā tiek ievietota "laika kapsula". 

Lielgabala granīta plāksnē iegravēts: 

"Tautas atmiņā vienmēr paliks sarkanie latviešu un Sibīrijas strēlnieki, kas 1918.gada 18.decembrī Valkā pacēla brīvības karogu.

Mūžīga slava 52.gvardes, 44., 376. un 245.strēlnieku divīzijas cīnītājiem, kas atbrīvoja Valku 1944.gada 19.septembrī.

Padomju Latvijas sarkanie izlūki 1967.gada 11.jūnijā". (Darba Karogs, 1967.g., Nr.112)

Demontēts 1990. gadā.

Piemineklis "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Monument "to the liberators of the city of Valka", Latvia

Piemineklis "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Monument "to the liberators of the city of Valka", Latvia

Piemineklis "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Monument "to the liberators of the city of Valka", Latvia

Valka, 1967.gadā uzstādīta revolucionāra, dzejnieka un Sarkanās armijas komandiera  Roberta Eidemaņa biste, ko veidojusi tēlniece Marta Lange.

1960. gadā pie 2. vidusskolas atklāja piemiņas plāksni R.Eidemanim.

1975.gada 9.maijā atklāj Eidemaņa piemiņas plāksni R.Eidemaņa ielā.

Roberta Eidemaņa biste. Bust of Roberts Eidemanis, Valka, Latvia

Roberta Eidemaņa biste. Bust of Roberts Eidemanis, Valka, Latvia

1972.gadā atklāts piemineklis "Koklētājs" jeb Beverīnas dziedonis, ko veidojuši tēlnieki Ojārs Siliņš, un Arvīds Voitkans, arhitekts Voldemārs Šusts. Izmantots Allažu šūnakmens.

Piemineklis Valkas koklētājs. Monument in Valka, Latvia

Valka, Viestura iela, memoriālā plāksne karā kritušajam bataljona komisāram Nikolajam Andreja d. Negoduiko (1902-1941), kura vārdā bija nosaukta iela. Atklāta 09.05.1975, demontēta nav zināms kad.

N.Ņegoduiko piemiņas plāksnes atklāšana Valkā. Unveiling of the commemorative plaque in honor of the N.Negoduko in Valka, Latvia

Kultūras un atpūtas parkā 1965.gadā atklāts piemineklis revolūcijas cīņu upuriem 1905.,1917-1919.gadā, ko veidojis tēlnieks A.Gulbis ar arhitektu B.Artmani. Granītā "iecirsts vīrieša tēls ar lāpu paceltā rokā un blakus viņam- darbu un cīņu līdzgaitniece sieviete. Stingrs ir viņu solis uz priekšu".

Piemineklis revolucionāriem Valkā. Monument to the revolutionaries in Valka, Latvia

Eidemaņa un Raiņa ielas krustojuma skvērā  1987.gada novembrī atklāja cilni - "Revolucionārā Valka, cīņas karogu tālāk tev nest!", ko veidoja tēlniece Arta Dumpe un  arhitekti Jānis Dripe un Arno Heinrihsons.

Piemineklis "Revolucionārā Valka, cīņas karogu tālāk Tev nest!". Monument "Revolutionary Valka, may the banner of struggle be carried forward by you!", Valka, Latvia 

Par Valkas padomju armijas brāļu kapiem. Soviet military cemetery in Valka

Smiltene

Smiltenē 1957. gadā tika atklāts Ļeņina piemineklis, ko veidojuši telnieki A.Gailītis, J.Lukaševičs un O.Kalējs. Demontēts 1990. gadā (pirmais demontētais Ļeņina piemineklis Latvijā, Atmodas gados).
Pie Smiltenes MRS bijusi Ļeņina biste.

Ļeņina piemineklis Smiltenē. Lenin's monument in SMiltene, Latvia.

Ļeņina piemineklis Smiltenē. Lenin's monument in Smiltene, Latvia.

Smiltenes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Smiltene.

Seda. 

Sedā jeb Sedas strādnieku ciematā no 1956. gada bija uzstādīts Ļeņina piemineklis, kas nojaukts 1971. gadā, jo bija izgatavots no nekvalitatīva materiāla. Pieminekli bija veidojuši tēlnieki A.Gailītis, J.Lukaševičs un O.Kalējs. 

Pēc tam no 1971. gada bija tikai Ļeņina biste, kas demontēta 1991. gada un to bija veidojusi P.Zaļkalne.

Foto oriģināls glabājas Sedas pilsētas bibliotēkā.

Sedas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Seda, Latvia (1956-1971)

Ļeņina krūšutēls Sedā (1971-1991). Lenin's bust in Seda, Latvia (1971-1991)

Kārķi

"1967. gada 4. novembrī Kārķos svinīgi atklāja piemiņas plāksni 19 novadniekiem, kas krituši Lielā Tēvijas kara frontēs, fašistu nāves nometnēs nomocīti un pirmajos pēckara gados nogalināti." (Darba Karogs, 1968.g., Nr.66)

Piemineklis Kārķu iedzīvotājiem, kas krituši karā. Monument to the residents of Karki, Latvia

Gaujiena

1984. gadā Gaujas forsēšanas vietā pie «Jaunrāmnieku» mājām atklāja piemiņas akmeni vietā, kur 1944. gada septembrī sarkanās armijas daļas forsēja Gauju. Kaujās par Gaujienu piedalījās 229. Oderas divīzija, 364.Sarkankarogotā Sibīrijas-Omskas-Tosnas strēlnieku divīzija un 12.Rīgas inženieru sapieru brigāde. (Oktobra Karogs, 1984.g., Nr.121)

Piemineklis vietā, kur Sarkanā armija forsēja Gauju. Monument at the place where the Red Army forced the river Gauja, Latvia

1959.gada 8. augustā Pīnes kalniņā atklāja pieminekli 1941.gada 8.augustā noslepkavotajiem fašisma upuriem. Pieminekļa priekšplānā atveidota strādnieka figūra ar cieši satvertu cīņas karogu, aiz tā-uzlecošas saules stari. Šeit tēlnieks H.Bērziņš labi izteicis domu: „Jūsu kaujas slava mūžam mirdzēs sarkanos cīņas karogos, kas, augsti pacelta, tiks iznesta līdz galam, līdz komunisma uzvarai. Jūsu cīņu turpināsim līdz galīgai uzvarai!” Pieminekļa otrajā pusē zeltītiem burtiem uzrakstīts: „1941, gadā fašistu noslepkavotajiem upuriem". (Darba Karogs, 1959.g., Nr.99)

Piemineklis fašisma upuriem Pīnes kalniņā. Monument to the victims of facism on Pines kalnins, Latvia

"1976.gadā Stražu kaujas laukā atklāja pieminekli bijušajās cīņu vietās. Te 1944. gada septembra pēdējās dienās notika izšķirošā kauja par ciema teritorijas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem." (Darba Karogs, 1976.g., Nr.29-030)

Piemineklis Stražas kaujas laukā. Monument in the battlefield in Straza, Latvia

Palsmanes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Palsmane, Latvia

Palsmanes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Palsmane, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Palsmanē atrodas parkā, netālu no Palsmanes muižas, kur padomju laikos bijusi Palsmanes speciālā internātskola. Sākotnēji bijis uzstādīts neliels tipveida piemineklis, bet 1975. gada 9. maijā atklāts šūnakmens piemineklis ar sievietes un vīrieša galvu (karavīrs ar māti); to veidojis tēlnieks O.Siliņš un arhitekts A.Kondrāts. šūnakmens.un 104 individuālās piemiņas zīmes, kurās norādīts kritušā uzvārds, iniciāļi (dažreiz arī vārds un tēva vārds), dienesta pakāpe un  nereti arī dzīves dati. Padomju laikos par kapiem atbildīga bija Palsmanes ciema padome un Palsmanes internātskola. Kapos apbedīti 104 Otrā pasaules karā kritušie padomju armijas karavīri, no kuriem zināmi 75.

Smiltenes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Smiltene, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Smiltenē. Soviet military cemetery in Smiltene, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi atrodas Smiltenes Meža kapu teritorijā, Atmodas ielā. Uzreiz pie  ieejas kapsētā uzstādīti piemiņas akmeņi 2. Pasaules karā kritušo smilteniešu piemiņai. Kapsētā ir gan nacistu teroru upuru kapi, gan padomju armijas karavīru brāļu kapi. 

Kuldīgas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Kuldiga, Latvia

Staļina piemineklis Kuldīgā (1953-1961). Stalin monument in Kuldiga (1953-1961), Latvia

Kuldīgā J.V.Staļina piemineklis tika atklāts 1953. gada 6. novembrī plkst. 17.00 un tas Rātslaukumā stāvējis līdz 1961. gada decembrim. Pieminekli bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Ļeņina 5,6 metrus augstais piemineklis Oktobra laukumā (tagad Pilsētas laukumā) pie toreizējās rajona izpildkomitejas un rajona partijas komitejas atklāts 1980. gada 5. novembrī. Pieminekli veidojuši tēlnieks Ļ.Bukovskis un arhitekts E.Bāliņš. Ļeņins demontēts 1990. gada augustā jau apliets ar melnu krāsu. Vēlāk pārvietots uz Īvandes pagastu.

Ļeņina piemineklis Kuldīgā (1980-1990). Lenin monument in Kuldiga (1980-1990), Latvia

Kuldīga, 1976.4.nov. Piemiņas siena 1919.g. cīnītājiem, L.Rezevska

Kuldīga, Dzirnavu iela, memoriālā plāksne padomju savienības varonim jefreitoram Pēterim Kuprijanovam (1926-1944), kā vārdā bija nosaukta iela. 

1905. gada parkā 1957. gadā tika atklāts piemineklis, kas veltīts 1905. gada revolucionāriem. To veidojusi tēlniece L.Novožeņeca un L.Rezevska kopa ar arhitektu Dz.Dribu. Piemineklis ap 6 m augsts.

Piemineklis 1905. gada revolucionāriem Kuldīgā. Monument to revolutionaries of 1905 in Kuldiga, Latvia

Baznīcas ielā 14 atklāja tēlnieces L.Rezevskas veidoto memoriālo sienu ar vara kalumiem "1919. Nošaušana". 1919. gada februārī Gotlība nama pagalmā tika nogalināti 300 iedzīvotāji, kas pēc nedēļas apbedīti Miera kapos. 1940. gadā tika uzstādīts A.Brundžes veidotais piemineklis ar iekaltiem vārdiem: "Brīvība ir mūsu alga un par to mēs arī kritām, biedri! Slava kritušajiem - lāsts slepkavām!"

Memoriālā siena 1919. gadā nogalinātajiem Kuldīgā. Memorial wall to the residents of Kuldiga, killed in 1919. Latvia

Video Par Kuldīgas pieminekļu pārvietošanu - Kuldīgas pašvaldības vēlme pārvietot 1905. gada un 1919. gada pieminekļus.

Kuldīga Oskara Kalpaka iela 1, 1964. gadā atklāta piemiņas plāksne pie slimnīcas, kurā strādāja ārsts Aleksandrs Švangeradze (1905-1941). Ārsts slimnīcā slēpa ievainotos sarkanarmiešus komunistus un viņu 1941. gada 4. jūlijā apcietināja operāciju zālē.

Švangeradzi kopā ar sanitāru Arnoldu Švānu nogalināja Planīcas ceļa 7. kilometrā, kur uzstādīja piemiņas obelisku. Nogalināja arī sanitārus Veru Gecēviču un Ernestu Tinti. 

Piemineklis A.Švangeradzem un A.Švānam nogalināšanas vietā. Monument to the doctor A.Svangeradze and sanitar A.Svans in their killing place, Latvia.

1968. gadā tika atklāts piemineklis A.Švangeradzem un A.Švānam nogalināšanas vietā.

Piemineklis A.Švangeradzem un A.Švānam nogalināšanas vietā. Monument to the doctor A.Svangeradze and sanitar A.Svans in their killing place, Latvia.

1985. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens bijušo vācu kapu teritorijā Liepājas ielā mediķim un valodniekam Jurim Bāram, kurš pirmais ieteica garos patskaņus apzīmēt ar svītriņu.

Piemineklis Jurim Bāram Kuldīgā. Monument to Juris Bars, Kuldiga, Latvia

Alsunga

Raiņa ielā tika atklāts memoriāls vietējiem iedzīvotājiem - cīnītājiem par padomju varu. 

Memoriāls Alsungas iedzīvotājiem, kas krituši Otra pasaules kara laikā. Memorial place to citizens of Alsunga who died during the II World war, Latvia

Alsungā Raiņa ielā 24 atrodas memoriālā plāksne pie ēkas, kur dzīvojis pagrīdnieks E.J.Upesleja. 

Alsungā, Skolas ielā 11a, piemiņas akmens pagrīdniekam Eduardam Upeslejam (1914-1944) un Alsungas skolas absolventiem, kas krituši 2.pasaules kara laikā. Atklāts 1969, demontēts 2022.gadā.

Piemiņas akmens Eduardam Upeslejam Alsungā. Monument to Eduards Upesleja, Alsunga, Latvia

1970. gada tika atklāts sarkana granīta piemineklis Alsungas kritušajiem komjauniešiem.

Moument to the Komsomol members who died in II World war, Alsunga

1985. gadā Alsungā atklāja piemiņas akmeni filmas "Dzimtene sauc" jeb " Kāzas Alsungā", kas uzņemta pēc Viļa Lāča scenārija, piecdesmitgadei par godu. 

Piemineklis filmai "Dzimtene sauc" Alsungā. Monument to the movie "Dzimtene sauc", Alsunga, Latvia

Piemineklis pirmajam kolhozam Kuldīgas apriņķī.

Piemineklis Kuldīgas apriņķa pirmajam kolhozam. Monument to the first Kolkhoz in Kuldiga, Latvia.

Renda 

Rendas pagasta Ozolos uzstādīts piemineklis partizānu vienības "Sarkanā Bulta" un frontes izlūkiem. Uzstādīts 1974. gada 14. septembrī.

Piemineklis partizānu vienībai "Sarkanā bulta". Monument to the partisans group "Red arrow", Latvia

Rendas ciemā pie «Rijaskalnu» mājām, tā sauktajā Novadnieku mežā, kur 1944 gadā no jūlija līdz oktobrim bāzējās Nikolaja Kapustina vadītie frontes izlūki, tika uzstādīta piemiņas plāksne.

Rendā 1975. gadā uzstādīts piemineklis ciema iedzīvotājiem, kas krituši par padomju varu 1905.-1907. gadam un 1941-1945. gados. 

Piemineklis Rendas iedzīvotājiem, kas krituši par padomju varu. Monument to residents of Renda, killed in battles for soviet rule, Renda, Latvia.

Piemineklis Rendas iedzīvotājiem, kas krituši par padomju varu. Monument to residents of Renda, killed in battles for soviet rule, Renda, Latvia.

Smēdnieki. 1977. gadā tika uzstādīts piemineklis vietā, kur gāja bojā 211. aviācijas divīzijas 949. aviācijas pulka lidmašīna IL-2 ar vecako leitnantu Nikolaju Devjaterikovu (1921-1944) un gaisa spēku strēlnieku vecāko seržantu Konstantīnu Rudņevu (1921-1944). 

Līdumnieki. Piemineklis vietā, kur 1944. gada 2. novembrī padomju savienības varonis gvardes jefreitors Pjotrs Kuprijanovs (1926-1944) atkārtoja Aleksandra Matrosova varoņdarbu. Demontēts 2022. gadā.

Gudenieku Ozoliņos tika uzstādīts piemiņas akmens vietā, kur 1945. gada 11. februārī gāja bojā partizāns Arvīds Zīle. Demontēts 1922. gadā.

Piemineklis partizānam Arvīdam Zīlem. Monument to the partisan Arvids Zile, Gudenieki, Latvia

Raņķi, piemineklis padomju armijas karavīriem - Raņķu ciema iedzīvotājiem, kas krituši 2. pasaules kara laikā. Uzstādīts 1988. gadā, un atsevišķs piemineklis tika uzstādīts revolūcijas cīnītājam Jurim Mežiņam. 

Piemineklis revolucionāram Jurim Mežiņam Raņķos. Monument to the revolutionary Juris Mezins in Ranki, Latvia

Snēpele, piemineklis Snēpeles ciema iedzīvotājiem, kas krituši par padomju varu. Uzstādīts 1970. gadā, demontēts 2022. gadā.

Piemineklis kritušajiem Snēpeles iedzīvotājiem. Monument to the residents of Snepele, who died during the II World war, Latvia