Bulduru padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Bulduri, Jurmala, Latvia

 

Bulduru padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Bulduri, Jurmala, Latvia

Bulduru brāļu kapi atrodas uz stūra Dzintara prospektam un Krišjāņa Barona ielai. Kapos izveidota memoriālās siena ar bareljefu, vieta "mūžīgajai ugunij" un uzliktas 69 piemiņas zīmes ar kritušo uzvārdiem, vārdiem vai iniciāļiem, dienesta pakāpēm. Pieminekli no šūnakmens kritušajiem atklāja 1978. gadā, to veidojis tēlnieks Jānis Karlovs sadarbībā ar jūrmalnieku Vilni Raudsepu, un arhitekti L.Alksnis un A.Voļatovskis. Pirms tam no 1952. gadā kapos atradās karavīra figūras piemineklis "Miera sardzē", ko veidojis tēlnieks M.Grinšpuns. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija Jūrmalas autotransporta uzņēmums Nr. 36, Iekšlietu Ministrijas sanatorija "Dzintari" un Jūrmalas 6. astoņgadīgā skola.

Jaundubultu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Jaundubulti, Jurmala, Latvia

 

Jaundubultu brāļu kapi Jūrmalā. Soviet military cemetery in Jaundubulti, Jurmala, Latvia

Jaundubultu brāļu kapi atrodas kapsētas teritorijā. Kapos uzstādīts obelisks, bet uz apbedījumiem 15 individuālās piemiņas zīmes. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija Jūrmalas pilsētas izpildkomitejas celtniecības un remonta trests un Jūrmalas 3. vidusskola.

Priedaines padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Priedaine, Jurmala, Latvia

Priedaines brāļu kapi, Soviet military cemetery in Priedaine, Jurmala, Latvia

Priedaines brāļu kapi atrodas Upmalas ielā. Kapiem apkārt ir metāla sēta ar vārtiem. Kapos uzstādīts obelisks un 44 individuālās piemiņas zīmes ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm, arī dzīves datiem un dažiem nāves iemesliem. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija sanatorija "Rīgas jūrmala", "Sanepidstacija" un Jūrmalas Centrālā pilsētas slimnīca.

 

Vilis Lācis (1904-1966)

Piemineklis Vilim Lācim Rīgas Meža kapos. Monument to Vilis Lacis in Meza cemetery in Riga, Latvia

Vilis Lācis bija latviešu rakstnieks, pirmās padomju okupantu ieceltās LPSR valdības Iekšlietu ministrs, kurš bija uzturējis sakarus gan ar nelegālo kompartiju, gan ar padomju vēstniecību Latvijā.

1940.gada 21.jūlijā, pirmajā Saeimas sēdē Vilis Lācis rosināja iestāties Padomju Savienībā. Jau 30.jūlijā uz Maskavu devās 20 deputātu delegācija ar lūgumu uzņemt LSPR Padomju Savienībā.

Kopš 1940. gada augusta LSPR Tautas komisāru padomes priekšsēdētājs (vēlākās LPSR Ministru Padomes priekšsēdētājs).

1956.gadā Ņ.Hruščovs pieņēma trīs augstākās Latvijas PSR amatpersonas, tostarp Vili Lāci, kurš izklāstījis kopējo viedokli par nepieciešamību ierobežot migrāciju, atbildīgos amatos virzīt vietējos cilvēkus un nodrošināt, lai administratīvie darbinieki prastu latviešu valodu.

 

 

Aivara Gulbja darinātais piemineklis Vilim Lācim Rīgas Meža kapos. Latviešu padomju monumentālās tēlniecības paraugs. Aizsedz skatu uz prezidenta Čakstes pieminekli, jo vispirms bija jāredz Padomju Latvija.

Māras Zālītes luga "Lācis", atrodama grāmatā "Trīs drāmas".

Par Vili Lāci Māra Bērziņa romāns "Nākotnes kalējs"

Seriālā "Emīlija. Latvijas preses karaliene" (2021) Vilim Lācim ir atvēlēta nozīmīga loma.

Vilis Lācis savus darbus pārstrādāja atbilstoši padomju ideoloģijai. Piemēram, "Zvejnieka dēlā" teikums: "..Tad jāpārkārto visi dzīves pamati, jāmaina iekārta...tā, kā to izdarīja lielā krievu tauta."

Jaungulbenes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Jaungulbene, Latvia

Jaungulbenes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Jaungulbene, Latvia

Brāļu kapi atrodas Jaungulbenes muižas parkā. Kapos 1960.gadā uzstādīts piemineklis-obelisks un divi piemiņas akmeņi ar kritušo uzvārdiem, vārdiem, tēva vārdiem un dienesta pakāpēm. Bijis arī ar flīzēm izklāts celiņš.

Strenču padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Strenci, Latvia

Strenču padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Strenci, Latvia

Brāļu kapi atrodas Strenču Jaunajos pilsētas kapos Pulkveža Zemitāna un Miera ielas stūrī. 1966. gadā šeit uzstādīts piemineklis, bet pie apbedījumiem atrodas piemiņas plāksnes, kurās norādīti kritušo uzvārdi, iniciāļi, dienesta pakāpes un dzīves dati, un 9 individuālās kapa zīmes no sarkana akmens, uz kurām iegravēti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Padomju laikos par kapiem atbildīga bija Strenču pilsētas izpildkomiteja un pilsētas komjaunatnes organizācija.

 

Gulbenes rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Gulbene, Latvia

Gulbenes pirmais Ļeņina piemineklis (1954-1971). Lenin's first monument in Gulbene (1954-1971), Latvia

Leons Paegle (1890-1926)

"Revolucionārais rakstnieks", padomju propagandists ar segvārdu "Šķesters".

Pēc I Pasaules kara pārcēlies uz Maskavu, iestājās boļševiku partijā un pēc LPSR nodibināšanās 1919.gadā atgriezās un slepeni gatavoja jaunus boļševiku propagandistus.

1921.gadā apcietināts, bet amnestēts.
Rīgā, Revolūcijas ielā 65 (tagad Matīsa ielā) dzīvoja un strādāja rakstnieks Leons Paegle. "Dzejnieka-cīnītāja 70. dzimšanas dienā te atklāja piemiņas plāksni. Buržuāziskais terors salauza Leona Paegles veselību, bet nebija spēka, kas spētu lauzt viņa brīvo revolucionāro degsmes apgaroto domu", tā par viņu runāja padomju laikos.

Miķeļa (Garnizona) kapsētas brāļu kapi Rīgā. Soviet military cemetery in Mikela (Garnizona) cemetery in Riga, Latvia

 

Padomju armijas brāļu kapi Miķeļa (Garnizona) kapos Rīgā. Soviet military cemetery in Mikela cemetery in Riga, Latvia

Gaujas ielas Garnizona kapos kritušie apbedīti vairākos iecirkņos.

Pokrova kapsētas padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Pokrova cemetery in Riga.

Padomju armijas brāļu kapi Pokrova kapos Rīgā. Soviet military cemetery in Pokroma cemetery in Riga, Latvia

Pokrova kapsētas teritorijas padomju armijas brāļu kapos uz apbedījumiem izvietotas ap 200 individuālās piemiņas plāksnes ar kritušo vārdiem, tēva vārdiem, uzvārdiem, dienesta pakāpēm, dzīves datiem, arī nāves apstākļiem. 

Padomju armijas brāļu kapi Pokrova kapos Rīgā. Soviet military cemetery in Pokroma cemetery in Riga, Latvia

Kapos uzstādīts piemineklis, kas bija cietis no vandaļu uzbrukumiem un atjaunots 1996, 1999 un 2000. gadā. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Rīgas 11.,12.,30., un 49. vidusskola, konditorejas fabrika "Laima", ražošanas apvienība "Kosmoss", ražošanas apvienība "Parīzes komūna", Rīgas 26. profesionālais tehnikums, Rīgas medicīnas skola nr. 1, Šampaniešu rūpnīca.

Uzraksts uz pieminekļa:

ВЕЧНАЯ СЛАВА ГЕРОЯМ

ПАВШИМ В БОРЬБЕ ЗА СВОБОДУ И

НЕЗАВИСИМОСТЬ НАШЕЙ РОДИНЫ.

1941-1945

Padomju armijas brāļu kapi Pokrova kapos Rīgā. Soviet military cemetery in Pokroma cemetery in Riga, Latvia

Brāļu kapos apbedīti 214 padomju armijas kritušie 1944. gadā, kā arī no slimībām un ievainojumiem mirušie 1944-1945. gadā, un 2 iedzīvotāji. Zināmi ir 211 karavīru vārdi un abi iedzīvotāju vārdi.

 

Pokrova kapsētā atrodas arī otri brāļu kapi. Te uzstādīts piemineklis.

Uzraksts uz pieminekļa:

ЗДЕСЬ ПОХОРОНЕНЫ
ДВАДЦАТЬ ДЕВЯТЬ ВОИНОВ СОВЕТСКОЙ АРМИИ-
ЗАЩИТНИКОВ г.РИГИ ОТ НЕМЕЦКО-ФАШИСТСКИХ
               ЗАХВАТЧИКОВ В 1941 ГОДУ И
СЕМНАДЦАТЬ ДЕТЕЙ ИЗ СОВЕТСКОГО ДЕТДОМА,
ЗАМУЧЕННЫХ ПРИ ВЫКАЧИВАНИИ КРОВИ
               ФАШИСТСКИМИ ПАЛАЧАМИ.

 

Šajos brāļu kapos apbedīti 29 padomju armijas 1941. gadā kritušie un 17 bērnu nama audzēkņi no Baltkrievijas, kurus nogalināja Salaspils nāves nometnē. Zināmi ir tikai 13 bērnu vārdi.

Pokrova kapsētas brāļu kapi 1972. gads. Soviet military cemetery in Pokrova cemetery, Riga, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Pokrova kapos Rīgā. Soviet military cemetery in Pokroma cemetery in Riga, Latvia

Mirdza Ķempe (1907-1974)

Mirdza Ķempe dzimusi 1907.gada 9.februārī Liepājā.

No 1948.gada kļuva par Latvijas Padomju rakstnieku savienības dzejas konsultanti līdz 1972.gadam, skolojot vairākas jauno dzejnieku paaudzes. 

Rīgas brāļu kapi. Military cemetery in Riga

 

Rīgas Brāļu kapi. 

Rīgas brāļu kapi atrodas Aizsaules ielā 1b. Kapi izveidoti 1915. gada 15. oktobrī, kad te apbedīja trīs 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlniekus, kas krita 12. oktobrī 1915. gadā Tīreļpurvā. 1920-1940. gados kapos tika izveidots memoriālais ansamblis: ierīkoti vārti, uzstādītas skulptūras un bareljefi, sakārtotas apbedījumu vietas ar individuālajām piemiņas zīmēm un plāksnēm, izveidots relikvārijs ar piemiņas plāksnēm ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem, iestādīta liepu aleja. 

Boriss Pugo (1937-1991)

19.02.1937-22.08.1991.

Latviešu sarkanā strēlnieka Kārļa Pugo dēls, Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas priekšsēdētājs, LKP CK pirmais sekretārs, pēdējais PSRS iekšlietu ministrs.

Viņa tēvs Kārlis Pugo (1896-1955) 1940.gadā no PSRS iebrauca Latvijā kopā ar sarkano armiju, lai šeit kontrolētu Latvijas armijas atbruņošanu un reorganizāciju.

Boriss Pugo bija viens no galvenajiem 1991.gada augusta puča organizētājiem Krievijā, lai gāztu Mihailu Gorbačovu un saglabātu Padomju Savienību.

Pēc puča izgāšanās izdara pašnāvību kopā ar sievu Valentīnu. Urna ar viņa pelniem apglabāta Trojekurovas kapsētā Maskavā pusgadu pēc viņa nāves.

Borisa Pugo vecāku kapavieta Rīgā, Raiņa kapos

Salacgrīvas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Salacgriva, Latvia.

Salacgrīvas padomju armijas brāļu kapi, Soviet military cemetery in Salacgriva, Latvia

Salacgrīvas brāļu kapi atrodas Pērnavas ielā. Šeit 1986. gada 7.novembrī atklāts memoriālais ansamblis ar pieminekli "Sieviete ar bērnu" karavīriem, kas neatgriezās no kaujām jūrā. Pieminekli veidojusi tēlniece L.Novožeņecka un arhitekts J.Pētersons. 

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

 

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Brāļu kapi Ainažos atrodas Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas krustojumā. 1948. gadā šeit uzstādīts piemineklis, uz kura norādīti septiņu kritušo uzvārdi, iniciāļi, dienesta pakāpes un miršanas dati latviešu un krievu valodās. Padomju laikos par kapiem atbildīga bija Ainažu astoņgadīgā skola un sovhozs "Ainaži".

Limbažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Limbaži Ķezberkalns, Latvia

 

Limbažu padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Limbazi, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Limbažos atrodas Ķezberkalnā, netālu no pareizticīgo baznīcas. Pašā vidū atradās "mūžīgās uguns" vieta ap kuru bija izlikta piecstaru zvaigzne no oļiem, ierāmēta ar metāla sloksnēm, nav saglabājusies. 

Viļķenes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Vilkene, Latvia

Brāļu kapi atrodas Viļķenes centrā, netālu no luterāņu baznīcas. 1981. gadā šeit atklāta sarkanu ķieģeļu memoriālā siena pie kuras novietotas trīs piemiņas plāksnes no sarkana akmens, viena metāla un vēl trīs no pelēka akmens. Uz piemiņas plāksnēm latviešu valodā norādīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. 1987. gadā šeit pārapbedīti kritušie no Zeltiņu jeb Vitrupes brāļu kapiem, kas atrodas 1 km no Vitrupes, kopskaitā ap 25. padomju laikā par kapiem atbildīga bija Ķirbižu astoņgadīgā skola un sovhozs "Viļķene".

Druskininku padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Druskininkai, Lithuania

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Druskininkos Lietuvā. Soviet military cemetery in Druskininkai, Lithuania

Druskininkos Turistu g.1 atrodas Otrajā pasaules karā kritušo padomju armijas brāļu kapi.

IX forts Kauņā, Lietuva. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

Padomju varas gados par Kauņas Devīto fortu stāstīja tikai kā par vienu no lielākajiem nacistu terora un holokausta simboliem. Oficiālā ideoloģija uzsvēra padomju tautas ciešanas un fašisma upurus, taču vienlaikus slēpa vai sagrozīja vairākus būtiskus vēstures faktus: 

Bajārkroga padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Bajarkrogs, Latvia

Bajārkroga padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Bajarkrogs, Latvia

Ropažu novadā pie Zaķumuižas – Bajāru ceļa kreisajā pusē atrodas Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapsēta. Apbedīti 119 (visi zināmi) karavīri, kuri krituši 1944. gada oktobrī cīņās ar vācu armiju. Apbedījumi izvietoti 6 kopējās kapu kopās, 8 kapu plāksnes, centrālais piemineklis uzstādīts 1959. gadā. Rekonstrukcija veikta 1981. gadā ar Krievijas vēstniecības Latvijā atbalstu. 2013. gadā kapi labiekārtoti. Bajārkroga brāļu kapiem apkārt ir metāla sēta un vārti ar zvaigznēm, kapos uzstādīts piemineklis, bet uz apbedījumiem saliktas 6 piemiņas plāksnes no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Rīgas rajona šķirnes putnu fabrika "Savienība".

Mālpils padomju armijas kritušo brāļu kapi. Military cemetery in Malpils, Latvia

Mālpils padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Malpils, Latvia

Mālpils brāļu kapi atrodas pie kapsētas. Kapos uzstādīts obelisks un piemineklis, bet uz apbedījumiem 13 piemiņas plāksnes no melna akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija sovhoztehnikums "Mālpils". Mālpils brāļu kapos pārapbedīti kritušie no Rūķīšu brāļu kapiem.

Šķibes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes brāļu kapos 1958. gadā uzstādīts piemineklis, ko veidojis tēlnieks V.Rapiķis, vieta "mūžīgajai ugunij", 46 piemiņas plāksnes un 1 piemiņas zīme ar fotogrāfiju. Uz piemiņas plāksnēm ierakstīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Šķibes astoņgadīgā skola un sovhozs "Šķibe".

Jelgavas padomju armijas karagūstekņu jeb fašisma terora upuru brāļu kapi Aviācijas ielā. Nazi terror victims cemetery in Aviacijas street, Jelgava, Latvia

Fašisma terora upuru brāļu kapi Jelgavā, Aviācijas ielā. Mass grave of the victims of facism terror in Aviacijas street, Jelgava, Latvia

Jelgavas fašisma terora upuru kapi atrodas mežā, Aviācijas ielas galā. Kapos bijusi izveidota memoriālā siena ar vietu ziedu nolikšanai tai iepretim un divām betona puķudobēm. 

Jaunpiebalgas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Jaunpiebalga, Latvia

Jaunpiebalgas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Jaunpiebalga, Latvia

Brāļu kapi atrodas Jaunpiebalgā, Gaujas ielā, pie "Mazgaraušu" mājām. Kapos 1956. gada 7. novembrī tika atklāts piemineklis, ko veidojis tēlnieks A.Gailītis, kā arī 50 divu veidu piemiņas plāksnes uz kritušo kapavietām no balta akmens. Uz plāksnēm iegravēti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Padomju gados par kapiem atbildīga bija Jaunpiebalgas patērētāju biedrība un Jaunpiebalgas vidusskola. 

Brāļu kapos apglabāti 522 padomju armijas II pasaules kara laikā kritušie karavīri, no kuriem zināmi 496 vārdi.

Bauskas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Bauska, Latvia

Pirmais Bauskas Ļeņina piemineklis (1951-1983). First Lenin in Bauska (1951-1983), Latvia Pirmais Ļeņina piemineklis Bauskā, Oktobra laukumā muzeja priekšā tika atklāts 1951. gada 6. novembrī, ko Maskavas darbnīcā veidojis tēlnieks S.Merkurovs. 3,5 metrus augsts. Tas demontēts 1983. gadā.

Mellupu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Mellupi, Latvia

Mellupu padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Mellupi, Latvia

Mellupu brāļu kapi atrodas pie ceļa Mellupi-Bitenieki. No ceļa uz kapiem ved neliela aleja. Agrāk bijusi koka sēta, tagad metāliska. Kapos uzstādīts piemineklis, bet uz apbedījumiem 3 piemiņas plāksnes no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par par kapiem atbildīga bija Jūrmalas mežsaimniecība.

Pēternieku padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Peternieki, Latvia

Pēternieku brāļu kapi. Soviet military cemetery in Peternieki, Latvia

Pēternieku brāļu kapi atrodas Bērzkalnu kapsētā. Kapos uzstādīts piemineklis un tam abās pusēs pa 2 piemiņas plāksnēm no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm, bet uz apbedījumiem saliktas betona piemiņas zīmes - nezināms. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Pēternieku astoņgadīgā skola.

Smiltnieku padomju armijas kritušo brāļu kapi Jaunolainē Soviet military cemetery in Smiltnieki, Jaunolaine, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Smiltnieku brāļu kapus ieskauj metāla sēta uz ķieģeļu stabiņiem un vārti. Kapos uzstādīts piemineklis ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija sovhozs "Olaine".

Padomju Kara memoriāls Berlīnē Tiergartenā (Tiergarten). Soviet war memorial in Berlin, Tiergarten

Padomju Kara memoriāls Berlīnē. Soviet War memorial in Berlin, Germany

Padomju Kara memoriāls Berlīnē. Soviet War memorial in Berlin, Germany

Memoriāls padomju armijas kritušajiem Berlīnes Tiergartenā uzbūvēts par godu tiem, kas krituši kaujās par Berlīni 1945.gada aprīlī un maijā. Kopumā Berlīnē ir vairākas padomju armijas piemiņas vietas - platības ziņā lielākā ir Treptower park; 

Pankow ar lielāko apbedīto skaitu tajā;

Schőnholzer;

Bucher Schlosspark. 

Padomju armijas karavīru brāļu kapi Rīgā Jaunajos Ebreju kapos. Soviet military cemetery in Riga, New Jewish cemetery, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Jaunajā Ebreju kapsētā, agrāk sauktiem par Šmerļa kapiem, atrodas padomju armijas brāļu kapi. Apbedījumi atrodas pie akmens mūra sienas un te uzstādīts piemineklis ar uzrakstu:

ВЕЧНАЯ
ПАМЯТЬ
ВОИНАМ СОВЕТСКОЙ АРМИИ,
ПОГИБШИМ В ВЕЛИКОЙ ОТЕЧЕС-
ТВЕННОЙ ВОИНЕ 1941-1945

Valkas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Valka, Latvia

1967. gadā Valkas komjaunatnes aktīvisti nolēma, ka pilsētai vajadzīgs piemineklis Ļeņinam un ielika pamatakmeni celtniecības vietā. Pirms tam Valkā bijis arī Staļina piemineklis, kas stāvējis no 1951. gada līdz 1962. gadam un to bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Ļeņina piemineklis Valkā atklāts 1975. gada 5. novembrī un demontēts 1991. gadā. Pieminekli veidojuši tēlnieki O.Siliņš un A.Voitkāns, arhitekts E.Šusts, veidots no granīta 5,5m augsts.

Valkas svarīgākie pieminekļi padomju gados, kur svinīgās reizēs tauta gāja nolikt ziedus, bija Ļeņins un lielgabals atbrīvotājiem.

Valkas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Valka, Latvia

Valkas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Valka, Latvia

Valkas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Valka, Latvia

Rīgas iela. 1967.gada 11.jūnijā tiek atklāts piemineklis padomju karavīriem - "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Pieminekli veido lielgabals ZIS-3 uz postamenta, tajā tiek ievietota "laika kapsula". 

Lielgabala granīta plāksnē iegravēts: 

"Tautas atmiņā vienmēr paliks sarkanie latviešu un Sibīrijas strēlnieki, kas 1918.gada 18.decembrī Valkā pacēla brīvības karogu.

Mūžīga slava 52.gvardes, 44., 376. un 245.strēlnieku divīzijas cīnītājiem, kas atbrīvoja Valku 1944.gada 19.septembrī.

Padomju Latvijas sarkanie izlūki 1967.gada 11.jūnijā". (Darba Karogs, 1967.g., Nr.112)

Demontēts 1990. gadā.

Piemineklis "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Monument "to the liberators of the city of Valka", Latvia

Piemineklis "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Monument "to the liberators of the city of Valka", Latvia

Piemineklis "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Monument "to the liberators of the city of Valka", Latvia

Valka, 1967.gadā uzstādīta revolucionāra, dzejnieka un Sarkanās armijas komandiera  Roberta Eidemaņa biste, ko veidojusi tēlniece Marta Lange.

1960. gadā pie 2. vidusskolas atklāja piemiņas plāksni R.Eidemanim.

1975.gada 9.maijā atklāj Eidemaņa piemiņas plāksni R.Eidemaņa ielā.

Roberta Eidemaņa biste. Bust of Roberts Eidemanis, Valka, Latvia

Roberta Eidemaņa biste. Bust of Roberts Eidemanis, Valka, Latvia

1972.gadā atklāts piemineklis "Koklētājs" jeb Beverīnas dziedonis, ko veidojuši tēlnieki Ojārs Siliņš, un Arvīds Voitkans, arhitekts Voldemārs Šusts. Izmantots Allažu šūnakmens.

Piemineklis Valkas koklētājs. Monument in Valka, Latvia

Valka, Viestura iela, memoriālā plāksne karā kritušajam bataljona komisāram Nikolajam Andreja d. Negoduiko (1902-1941), kura vārdā bija nosaukta iela. Atklāta 09.05.1975, demontēta nav zināms kad.

N.Ņegoduiko piemiņas plāksnes atklāšana Valkā. Unveiling of the commemorative plaque in honor of the N.Negoduko in Valka, Latvia

Kultūras un atpūtas parkā 1965.gadā atklāts piemineklis revolūcijas cīņu upuriem 1905.,1917-1919.gadā, ko veidojis tēlnieks A.Gulbis ar arhitektu B.Artmani. Granītā "iecirsts vīrieša tēls ar lāpu paceltā rokā un blakus viņam- darbu un cīņu līdzgaitniece sieviete. Stingrs ir viņu solis uz priekšu".

Piemineklis revolucionāriem Valkā. Monument to the revolutionaries in Valka, Latvia

Eidemaņa un Raiņa ielas krustojuma skvērā  1987.gada novembrī atklāja cilni - "Revolucionārā Valka, cīņas karogu tālāk tev nest!", ko veidoja tēlniece Arta Dumpe un  arhitekti Jānis Dripe un Arno Heinrihsons.

Piemineklis "Revolucionārā Valka, cīņas karogu tālāk Tev nest!". Monument "Revolutionary Valka, may the banner of struggle be carried forward by you!", Valka, Latvia 

Par Valkas padomju armijas brāļu kapiem. Soviet military cemetery in Valka

Smiltene

Smiltenē 1957. gadā tika atklāts Ļeņina piemineklis, ko veidojuši telnieki A.Gailītis, J.Lukaševičs un O.Kalējs. Demontēts 1990. gadā (pirmais demontētais Ļeņina piemineklis Latvijā, Atmodas gados).
Pie Smiltenes MRS bijusi Ļeņina biste.

Ļeņina piemineklis Smiltenē. Lenin's monument in SMiltene, Latvia.

Ļeņina piemineklis Smiltenē. Lenin's monument in Smiltene, Latvia.

Smiltenes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Smiltene.

Seda. 

Sedā jeb Sedas strādnieku ciematā no 1956. gada bija uzstādīts Ļeņina piemineklis, kas nojaukts 1971. gadā, jo bija izgatavots no nekvalitatīva materiāla. Pieminekli bija veidojuši tēlnieki A.Gailītis, J.Lukaševičs un O.Kalējs. 

Pēc tam no 1971. gada bija tikai Ļeņina biste, kas demontēta 1991. gada un to bija veidojusi P.Zaļkalne.

Foto oriģināls glabājas Sedas pilsētas bibliotēkā.

Sedas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Seda, Latvia (1956-1971)

Ļeņina krūšutēls Sedā (1971-1991). Lenin's bust in Seda, Latvia (1971-1991)

Kārķi

"1967. gada 4. novembrī Kārķos svinīgi atklāja piemiņas plāksni 19 novadniekiem, kas krituši Lielā Tēvijas kara frontēs, fašistu nāves nometnēs nomocīti un pirmajos pēckara gados nogalināti." (Darba Karogs, 1968.g., Nr.66)

Piemineklis Kārķu iedzīvotājiem, kas krituši karā. Monument to the residents of Karki, Latvia

Gaujiena

1984. gadā Gaujas forsēšanas vietā pie «Jaunrāmnieku» mājām atklāja piemiņas akmeni vietā, kur 1944. gada septembrī sarkanās armijas daļas forsēja Gauju. Kaujās par Gaujienu piedalījās 229. Oderas divīzija, 364.Sarkankarogotā Sibīrijas-Omskas-Tosnas strēlnieku divīzija un 12.Rīgas inženieru sapieru brigāde. (Oktobra Karogs, 1984.g., Nr.121)

Piemineklis vietā, kur Sarkanā armija forsēja Gauju. Monument at the place where the Red Army forced the river Gauja, Latvia

1959.gada 8. augustā Pīnes kalniņā atklāja pieminekli 1941.gada 8.augustā noslepkavotajiem fašisma upuriem. Pieminekļa priekšplānā atveidota strādnieka figūra ar cieši satvertu cīņas karogu, aiz tā-uzlecošas saules stari. Šeit tēlnieks H.Bērziņš labi izteicis domu: „Jūsu kaujas slava mūžam mirdzēs sarkanos cīņas karogos, kas, augsti pacelta, tiks iznesta līdz galam, līdz komunisma uzvarai. Jūsu cīņu turpināsim līdz galīgai uzvarai!” Pieminekļa otrajā pusē zeltītiem burtiem uzrakstīts: „1941, gadā fašistu noslepkavotajiem upuriem". (Darba Karogs, 1959.g., Nr.99)

Piemineklis fašisma upuriem Pīnes kalniņā. Monument to the victims of facism on Pines kalnins, Latvia

"1976.gadā Stražu kaujas laukā atklāja pieminekli bijušajās cīņu vietās. Te 1944. gada septembra pēdējās dienās notika izšķirošā kauja par ciema teritorijas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem." (Darba Karogs, 1976.g., Nr.29-030)

Piemineklis Stražas kaujas laukā. Monument in the battlefield in Straza, Latvia