Raunas 2. pasaules kara Padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Rauna

Raunas brāļu kapi 2017. gads

Padomju armijas brāļu kapi atrodas Raunā, Miera ielas sākumā, virzienā uz Raunas staburagu. Te uzstādīts piemineklis un 14 pelēka akmens piemiņas plāksnes, kā arī viena plāksne pie pieminekļa. Uz pieminekļa gan vairs nav saglabājusies iekaltā bronzas liesma, ko veidoja tēlniece Maija Baltiņa, pazudis ir arī uzraksts. Pieminekļa uzlikšanu finansējusi Dārzkopības un biškopības biedrības Cēsu nodaļa. Uz piemiņas plāksnēm izlasāmi kritušo uzvārdi, iniciāļi, dienesta pakāpes un nāves datums. Padomju laikos par kapiem atbildīgs bija kolhozs "Sarkanais Oktobris" un Raunas astoņgadīgā skola. 1944.gada septembrī Raunas pagasta teritorijā kaujas nenotika, bet niknas kaujas risinājās Siguldas apkārtnē un ievainotos sarkanarmiešus veda arī uz Raunu. Kara hospitālis atradās Raunas pamatskolas ēkā. Ievainotos izvietoja arī privātmājās. Pēc vietējo iedzīvotāju atmiņām, daudzi karavīri gan miruši no pārlieku lielas alkohola lietošanas, bet godināti kā lieli varoņi. Šeit apglabāti 220 padomju armijas karavīri, krituši 2. Pasaules kara laikā.

Valmieras Padomju armijas kritušo brāļu kapu memoriāls. Soviet military cemetery in Valmiera

Valmieras Padomju armijas brāļu kapu memoriāls 2017. gads. Soviet military cemetery memorial in Valmiera

Otrā pasaules karā kritušo Padomju karavīru brāļu kapu memoriāls Valmierā atrodas Lucas kalnā. Memoriāls izveidots 1984. gadā un tā autori ir Zigrīda Fernava, Juris Tiščenko, Ēvalds Fogelis, Andris Vītols, Jānis Rutkis un Jānis Vītols. Memoriāla svinīgā atklāšana notika 9. maijā 1985. gadā ar kritušo piederīgo piedalīšanos. Pie memoriāla degusi arī mūžīgā uguns.

Cēsu Padomju armijas karavīru brāļu kapi. Soviet military cemetery in Cesis

Cēsu Padomju armijas brāļu kapi 2016. gads. Soviet memorial and military cemetery in Cesis

Kritušo Padomju armijas karavīru memoriālais komplekss Cēsu pilsētā atrodas pie Meža kapiem. Tas atklāts 1985. gada 25. septembrī un celts pēc arhitektes A.Skujiņas projekta. Skulptūru "Mātes karā" veidojis tēlnieks Andrejs Jansons. Ansamblī iekļauts arī mūžīgā rituma simbols - saules pulkstenis, bet 2010. gadā konstatēts, ka tam trūkst gnomona, tagad palikusi vien ciparnīca ar iedaļām.