Dobeles rajona Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Dobele

Dobeles Ļeņina piemineklis (1961-1976). Lenin monument in Dobele (1961-1976)

Dobelē 1961. gadā tika atklāts piemineklis-biste Ļeņinam, ko bija veidojis tēlnieks V.Rapiķis. Biste noņemta 1976. gadā.

Dobeles Ļeņina piemineklis (1976-1990). Lenin monument in Dobele (1961-1976)

 Pēc tam 1976. gada 26. aprīlī tika atklāts jauns piemineklis Ļeņinam, ko bija veidojusi tēlniece Irma Lāčgalva-Kaminska un arhitekts J.Pētersons. Šo Ļeņina bisti, kas bija veidota, lai atbilstu pieciem dabiskajiem galvas lielumiem, sasniedza 2,6 metru augstumu. Biste demontēta 1990. gada oktobrī. Šobrīd tā apskatāma Īvandes pagastā līdzās vēl dažiem Ļeņina pieminekļiem.

Dobeles centrālajā laukumā, kas 20. gadsimta 60. gados tika nodēvēts par Padomju laukumu 1987. gada 3. novembrī tika atklāta plata akmens siena ar sešiem bronzā veidotiem bareljefiem, veltītiem 1905. gada revolūcijas dalībniekiem, novadniekiem brāļiem revolucionāriem Dāvidam un Jānim Beikām, Robertam Eihem, Pie sienas iemūžināti bija arī Jānis Lencmanis, Rūdolfs Endrups un Vilis Dermanis. Laukuma izbūves projekta autori bija tēlnieks Oļegs Skarainis un arhitekti Jānis Dripe un Arno Heinrihsons. Padomju gados šajā laukumā notika mītiņi un karaspēka parādes.

Bareljefi noņemti 20. gadsimta 90. gados un laukums 1991. gadā atguva savu seno - Tirgus laukuma nosaukumu.

Piemineklis - tanks T-34 - Dobeles atbrīvotājiem (1968-1990). Monument tank T-34 in Dobele (1968-1990)

Dobelē 1968. gada 9.maijā tika atklāts piemineklis - tanks T-34, padomju armijai - atbrīvotājiem. Pieminekli plānojuši arhitekts V.Puzanovs un V.Straume. Tanks demontēts 1990. gada septembrī. 1996. gadā šajā vietā tiek atklāts atjaunotais Dobeles atbrīvošanas piemineklis. Tautumeitas un karavīra skulptūra pirms tam tika iznīcināta 1950. gadā.

Komunārs (Dobele), NR.9, 19.01.1985

Aprit 80 gadi kopš Krievijas pirmās buržuāziski de
mokrātiskās revolūcijas sākuma. PSKP CK lēmumā
«Par Krievijas 1905.—1907. gada revolūcijas 80. gads
kārtu» norādīts, ka jākoncentrē darbs, lai propagandētu
padomju tautas revolucionārās tradīcijas un varonīgos
veikumus jaunas sabiedrības radīšanā.
Arī Dobelē un tās apkārtnē 1905. gada revolūcija gu
va plašu atbalsi strādniecības un inteliģences vidū.
Saglabāt uz mūžīgiem laikiem tautas apziņā revolucio
nāru piemiņu, nodot nākamajām paaudzēm tautas revolū
ciju laika tradīcijas tāds bija V. I. Ļeņina novēlējums.
Viens no pirmajiem soļiem šī uzdevuma īstenošanā ir
revolucionāro piemiņas vietu saglabāšana. Savā laikā lie
lu vērību tam, lai cīnītāju piemiņas vietas Dobelē un tās
apkārtnē tiktu cieņā celtas, veltīja ilggadējais Dabas un
pieminekļu aizsardzības biedrības rajona nodaļas pado
mes priekšsēdētājs Voldemārs Ziemelis.
Dobelē ir uzstādīti piemiņas akmeņi revolucionāru Bei
ku bijušās mājas un skolotāja Oto Feldmaņa nošauša
nas vietā. Piemiņas plāksnes piestiprinātas pie bijušās
Oto Feldmaņa privātskolas, kur strādāja revolucionārie
skolotāji Dāvids Beika un Roberts Freibergs, pie rūpnīcas
«Spodrība» administrācijas ēkas šajā vietā Dobeles
muižas «Sarkanajā villkārsī» notikušas revolucionāru
slepenas pulcēšanās. Piemiņas plāksne pie Dobeles pils
drupu sienas vēstī par tur nošautajiem cīnītājiem.
Dobeles pilsoņu kapos uzcelti pieminekļi Oto Feldma
nim un četriem nezināmiem nošautajiem revolucionāriem
(pēdējais gan atrodas sabrukuma stāvoklī un būtu stei
dzami janomaina).
Revolūcija paceļ cilvēkus pāri ikdienībai. Revolūcija ir
audzinātājs, tādēļ tajā plaši iesaistījās skolotāji. Taga
dējā rajona robežās, revolūcijai ciešot sakāvi, nošauti,
sodīti, represēti ne mazāk kā 26 skolotāji.
Te plašs darba lauks savos mikrorajonos izpētīt
Latvijas tautskolotāju revolucionāro vēsturi un izveidot
ar to saistītas tradīcijas paveras arī pedagogu biedrī
bas pirmorganizācijām.

Jaunbērzes pagasta Bauģeros piemineklis 130.latviešu strēlnieku korpusa karavīriem

Kauju lauks pie bijušajām Kambaru mājām ceļa posmā starp Anneniekiem un Kaķeniekiem ir traģiska vieta. Norādes uz to nav, ceļa līkumā jāmēģina nogriezties lauku celiņā pa kreisi un pabraukt apmēram kilometru, līdz uzkalniņā starp Zemgales līdzenajiem laukiem ieraudzīsiet pieminekli ar jaunieša un meitenes bareljefiem. To šurp no brāļu kapiem pārvietoja padomju laikos, godinot 1945.gada šajā vietā 23.-25.janvārī kritušos. Pēc kaujas kritušo godināšana gan nav notikusi. Vēl 1945. Gada pavasarī un vasarā lauki pie Kambaru un Ītenu mājām bijuši kā nosēti ar kritušajiem sarkanarmiešiem, dažviet ķermeņi pat veidojuši vaļņus cilvēka augumā. Krievu virsnieki nav ļāvuši kritušos savākt un apbedīt, jo tie esot no soda bataljona, lai sapūstot tāpat. Tikai pēc vairākiem mēnešiem šķūtniekiem likts uzlasīt to, kas vēl palicis pāri. Vietējie ļaudis, laukus arot, vēl gadiem uzgājuši cilvēku kaulus.

Annenieku pagasta Kambaros piemineklis vietā, kur norisinājās smagas 1944. gada decembra - 194. gada janvāra cīņas. 20. gadsimta 70. gados šis piemineklis atradās pie brāļu kapiem Strautakroga Bērzupēs, bet veicot kritušo pārapbedīšanu uz Dobeles brāļu kapiem, piemineklis pārcelts. Uzraksts pie pieminekļa:

ŠEIT NOTIKA KAUJAS

1944. G. XII UN 1945. G. I

PAR RAJONA ATBRIVOŠANU

NO VĀCU OKOPANTIEM

ЗДЕСЬ С XII 1944 Г. ПО I 1945 Г.

ПРОИСХОДИЛИ ОЖЕСТОЧЕННЫЕ БОИ

ПО ОСВОБОЖДЕНЫЮ РАИОНА

ОТ НЕМЕЦКИХ ОККУПАНТОВ

Tērvete piemineklis Padomju karavīriem

Durbe, šoseja A9 memoriāls 43. avioeskadriļas karavīriem. Atrodas pie Priedienas kapiem. Padomju laikā par memoriālu atbildīga bija Durbes internātskola un kolhozs "Durbe".

Uzraksts uz pieminekļa:

LIEPĀJAS AIZSTĀVJI
SBF GKS 43. AVIOESKADRIĻAS
KURA BĀZEJĀS LĪGUTOS
KARAVĪRI KRITUŠI 1941. GADA JŪNIJĀ

ЗАЩИТНИКИ Г. ЛИЕПАИ
ВОИНЫ 43. АВИАЭСКАДРИЛЬИ ВВС КБФ
БАЗИРОВАВШИЕСЯ В ЛИГУТАХ
ПОГИБШИЕ В ИЮНЕ 1941 ГОДА

Bukaišu skola, piemineklis Otrā pasaules karā bojāgājusajiem zemniekiem

Piemineklis 1919. gadā nogalinātajiem padomju aktīvistiem. Ķestermežā Ar slaikajām priedēm, Bērzes upes līkumiem un stāvajām gravām Ķestermežs ir skaists jebkurā gadalaikā un ir kļuvis par dobelnieku iemīļotu pastaigu un atpūtas vietu. 1905. gadā parkā rīkotas slepenas revolucionāru sapulces, bet 1919. gadā tur nošauti un apbedīti Dobeles padomju aktīvisti. Viņu piemiņai uzstādīts liels akmens. Lejā pie Bērzes upes uzcelta brīvdabas estrāde, kur vasarās notiek koncerti, festivāli, balles un diskotēkas.

Augstkalnē 

		Aktuāli
		Aktivitātes
		Pārvalde
		Tūristiem
		Kultūra
		Bibliotēka
		Sports
		NVO
		Uzņēmējdarbība
1.Mežmuižas baznīca 2.Mežmuižas(Augstkalnes)pils 3.Ūdensdzirnavu ēku komplekss, aizsprosts un elektrostacija 4.Parks 5."Sēļa taka" 6.Raiņa akmens 7.Represēto piemiņas vieta 8."Silaines" akmens 9.Dzirnavu ezers		VĒSTURE
		Mežmuižas baznīca
		Mežmuižas pils
		Skolas
		Personības
		Sportisti
		Vēstures apraksti
		KARTES
		Centrs
		Pagasts
		Novads
		Google maps
		SAITES
		Augstkalnes vsk.
		Tērvetes novads
		Augstkalne gleznās
		Novada pagasti
Pagasta teritorijā:

Un Silaines akmens ir rakstniekam 

Bauskas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Bauska, Latvia

Kuldīgas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Kuldiga, Latvia

Staļina piemineklis Kuldīgā (1953-1961). Stalin monument in Kuldiga (1953-1961), Latvia

Kuldīgā J.V.Staļina piemineklis tika atklāts 1953. gada 6. novembrī plkst. 17.00 un tas Rātslaukumā stāvējis līdz 1961. gada decembrim. Pieminekli bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Limbažu rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Limbazi, Latvia

Limbažu rajons

Limbažos pirmais Ļeņina piemineklis pilsētā tika uzstādīts 1952. gada jūlijā, Martas Mendes laukumā, bet tēlnieks Aleksandrs Gailītis tā sliktās kvalitātes dēļ pieprasīja viņa darināto pieminekli demontēt. 

1969.gadā beidzies konkurss par labāko V. I.Ļeņina pieminekli Limbažos. Pirmo prēmiju izpelnījās projekts, kura autori ir tēlnieki V. Rapiķis un N. Kristovskis, kā arī arhitekti E. Fogels, M. Medinskis, S. Medne un I. Millers.

 

Ļeņina piemineklis Limbažos. Lenin's monuments in Limbazi, Latvia

Pieminekļa pamatideja - Ļeņina titāniskās domas. Pieminekļa skulpturālo daļu, ko atlies no metāla, novietos uz granīta pamatnes. Proletariāta revolūcijas vadoņa skulpturālā portreta augstums būs četri metri. Savdabīgu pastiprinājumu skulptūrā izteiktajai domai dos tās fonā izvietotā kolonāde, veidota mūsdienīgā telpiskā un apdares risinājumā. Tās garums 70 metru. Tajā mākslinieciskos tēlos atspoguļos svarīgākos notikumus no Limbažu rajona vēstures. Tāds bija plāns.

Ļeņina piemineklis Limbažos. Lenin's monuments in Limbazi, Latvia

Ļeņina piemineklis Limbažos. Lenin's monuments in Limbazi, Latvia

1973. gada 7. novembrī Ļeņina piemineklis - galva tika atklāts. Tas bija 20 dabisko galvas lielumu izmērā 5 metru augstumā. Pieminekli veidoja tēlnieks V.Rapiķis un arhitekts J.Pētersons.  

Pēc demontāžas 1991. gada oktobrī tas nozagts.

Kolhozniece ar labības kūli, Limbaži, pilsētas parks. Collective farmer with a sheaf of grain, Limbazi, Latvia

Limbažu pilsētas parkā uzstādīja un 1952. gadā atklāja R.Brūzītes pieminekli "Kolhozniece ar labības kūli". 

Komunista K.Baumaņa piemineklis Limbažos. Monument for a communist K.Baumanis in Limbazi, Latvia

Komunista K.Baumaņa piemineklis Limbažos. Monument for a communist K.Baumanis in Limbazi, Latvia

1972.gadā Limbažos tika atklāts piemineklis Kārlim Baumanim, kas bija "ievērojams Komunistiskās partijas un Padomju valsts darbinieks. Jau jaunības gados K. Baumanis nostājās uz revolucionārās cīņas ceļa, saistīja savu likteni ar Ļeņina partiju. Viņš izgāja cauri cara cietumiem un trimdām, palikdams uzticīgs cīņai par darbaļaužu atbrīvošanu no kapitālisma spaidiem. Ar Limbažiem saistīts K. Baumaņa revolucionāras darbības sākums. Tieši tāpēc tika nolemts tur viņam uzcelt pieminekli, ko darinājusi tēlniece L.Novožeņeca." ("Ļeņina Karogs", 1972.g., Nr.68). K.Baumanis nogalināts 1937. gadā.

Tēlniece L.Novožeņeca,  arhitekts N.Bukovska, veidots no bronzas un granīta, 1991. gadā nolemts par bistes pārvietošanu uz dzimtas kapiem.

Piemiņas memoriāls 1941. gadā Limbažos kritušajiem Baltijas flotes jūrniekiem. Memorial to the Baltic fleet sailors who died in 1941, Limbazi, Latvia.

Piemiņas memoriāls 1941. gadā Limbažos kritušajiem Baltijas flotes jūrniekiem. Memorial to the Baltic fleet sailors who died in 1941, Limbazi, Latvia.

1975. gada 8. maijā atklāts 1941. gadā Limbažos kritušajiem Baltijas flotes 26 jūrniekiem. "Sarkankarogotās Baltijas kara flotes jūrniekiem, kas krituši Limbažos Lielajā Tēvijas karā." Pieminekļa arhitekts J.Pētersons, un to veidoja kuģa betona makets un 2 dzelzs enkuri. Arhīva materiālos minēts, ka šie jūrnieki nodarbojušies ar marodierismu un Limbažu iedzīvotāju slepkavošanu - tika nogalināti 7 mierīgie iedzīvotāji. Piemineklis atradās Limbažu sākumskolas teritorijā, bija kļuvis bīstams, un 2016. gadā tika nolemts to demontēt. Jūrnieki pārapbedīti Varoņu kapos Ķezberkalniņā. Demontēts 2016. gadā.

Piemineklis Latviešu sarkanajiem strēlniekiem Limbažos. Monument to a Latvian red riflemen, Limbazi, Latvia

1975. gada 6. novembrī Limbažu kapos atklāts piemineklis Latviešu sarkanajiem strēlniekiem, kura autors ir tēlnieks V.Rapiķis. Tajā attēlots bronzā liets karavīrs ar šauteni rokās. Piemineklis 3,2m augsts.

1947. gadā jau tiek plānots, ka Limbažu Ķezberkalniņā "pacelsies piemineklis virs cīnītāju kapiem, kas krituši par padomju dzimteni. Jau izlieta pusotra metra augsta pamatne, virs kuras novietos lielu granīta kubu, kuru rotās uzraksti un ģerboņi. Pieminekļa augstums būs 5 metri. To veido pēc tehniķa Maurīša meta pilsētas komunālās daļas akmeņkaltuvē Cēsu ielā 1. Piebilde - pieminekļa mets darināts pēc Arhitektūras pārvaldes standarttipa Nr. 31. Meta kopētājs - b. V. Maurītis."

1949. gadā "Lielās Oktobra revolūcijas svētkos Limbažu pagastā notika pieminekļa atklāšana cīņai par Limbažu pilsētas atbrīvošanu no vācu fašistiem kritušiem Padomju Armijas karavīriem un oficieriem. Atklāšanā piedalījās pārstāvji no partijas, komjaunatnes, padomju, kā arī armijas organizācijām un iestādēm."

1960. gadā "pēcpusdienā rajona komjaunatnes un pionieru organizāciju pārstāvji pulcējās pie nama Rīgas ielā 3 atklāt „piemiņas plāksni komjaunietei Martai Mendei. Nāk skolu pionieru vienības, kas nes mūsu rajona varonīgās komjaunietes revolucionāres Martas Mendes vārdu. Lēni noslīd pārklājs, atsedzot vienkāršu baltu marmora plāksni. Uz tās zeltītiem burtiem uzraksts: "Šai mājā no 1910. līdz 1922. gadam dzīvoja

Marta Mende; Mūžīga slava varonīgai komjaunietei! Šo vienību pionieri nostājušies ierindā, viņi deklamē M. Mendes dzejoļus, solās neaizmirst komjaunietes varonīgo cīņu ceļu, mācīties, strādāt un dzīvot komunistiski."  (Padomju Zeme, 1960.g., nr.127).

Piemiņas plāksne A.Bahmanim Limbažos. A.Bahmanis' monument in Limbazi, Latvia

1961. gadā Artūram Bahmanim atklāta piemiņas plāksne: "Īsi pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 44.gadadienas svētkiem Limbažu pilsētā atklāja piemiņas plāksni izcilajam revolucionāram  Artūram Bahmanim. . . Skan maršs, un pilsētas skolu saime dodas nolikt vainagus un ziedus uz kritušo

varoņu kapiem. Un tad tā kopā ar Limbažu darbaļaudīm pulcējas Artūra Bahmaņa un Komjauniešu ielu krustojumā. Te nama sētas stūrī nolīdzināts laukums, un uz tā - apklāta piemiņas plāksne. Īsu uzrunu saka pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Deksnis. Tad viņš svinīgi atklāj piemiņas plāksni

un uzmanīgi novelk pārklāju. Skatam atklājas šķautņains akmens, kura vidū vienā sānā iestiprināta plāksne, kas vēstī, ka te 1906. gadā noslepkavots revolucionārs Artūrs Bahmanis. Raugoties šķautņainajā akmeni, neviļus ienāk prātā, ka tas it kā simbolizē cīnītāja aso, skarbo un nelokāmo dzīves ceļu. Par brīvības cīnītāja, Limbažu skolotāja Artūra Bahmaņa varonīgo dzīvi stāsta partijas rajona komitejas propagandas un aģitācijas daļas vadītājs b. Dundurs, rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks b. Āboliņš, Limbažu vidusskolas skolotāja b. Strautiņa un citi. Visu runātāju vārdos izskan doma, ka šī piemiņas plāksne vienmēr būs kā atgādinājums par to, par ko pašu dārgāko savu dzīvību atdeva Artūrs Bahmanis. Artūrs Bahmanis ir miris, bet viņa piemiņa dzīvos mūžos. Varoņus neaizmirst.

Skanot mūzikai, sapulcējušies noliek krāšņus rudens ziedus. Piemiņas plāksnes pakāje slīgst ziedu kupenā." (Padomju Zeme, 1961.g., Nr.136).

Limbažu Goda plāksne, 1948.g. Honor plate in Limbazi, Latvia, 1948.

1948. gada maija sākumā Limbažu pilsētas centrā tika novietota apriņķa Goda plāksne. Tā ir skaisti veidota, kā tas redzams mūsu attēlā. Pēc ilgākas gaidīšanas uz tās novietoja arī pirmrindnieku vārdus. (Padomju Zeme, 1948.g., nr.125)

Umurgas pagasta Vilbaki, uzlikts piemineklis vietā, kur vācieši nošāvuši iedzīvotājus

Pāle: 

 

Piemineklis Pālē pie skolas vietējiem iedzīvotājiem. Monument in Pale, near the school to local residents, Latvia

Pālē bija uzcelti 2 pieminekļi vietējiem iedzīvotājiem, kas gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā.

Pāles kapos uzstādīts piemineklis nacisma terora upuriem.

Vitrupe.

1950.gada 23. jūnija vakara stundās pie Vitrupes pasta nodaļas pulcējās Skolas un Vitrupes ciema kolhoznieki, Ķirbižu un Blomes skolu pārstāvji, lai atklātu pieminekli Tēvijas kara laikā kritušiem varoņiem. Orķestrim svinīgi atskaņojot sēru maršu, pieminekli atklāja Limbažu rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Austriņš. Biedra Austriņa runai sekoja Limbažu kara komisāra b. Blūma un komjaunatnes rajona komitejas sekretāra a b. Kostjukova uzrunas vārdi. Pēc pieminekļa atklāšanas krāšņus vainagus un ziedus nolika kolhozu, skolu un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

Vidriži.

Leona Paegles biste Vidrižos. Leon Paegle's bust in Vidrizi, Latvia

1970. gada 9. jūnijā uzstādīta Leona Paegles biste bronzā, ko veidojis tēlnieks M.Lukaža un arhitekts E.Vecumnieks.

Emīla Melngaiļa biste Vidrižos. Bust of Emils Melngailis in Vidrizi, Latvia.

Vidrižos 1984.gada 23.septeptembrī atklāta Emila Melngaiļa biste bronzā, ko veidojusi tēlniece M.Lange un arhitekte A.Jansone.

Piemineklis Vidrižu ciema iedzīvotājiem 1941-1945, Monument to the residents of Vidrizi, Latvia

Vidrižos tika uzstādīts piemineklis ciema iedzīvotājiem, kas krituši Lielā Tēvijas kara laikā.

Aloja: 

Piemineklis Auseklim Alojā. Auseklis' bust in Aloja, Latvia

1973.gada jūnijā tika atklāta dzejnieka Ausekļa biste, veidota no granīta, kuras autore ir tēlniece M.Lange.

Piemineklis kritušajiem Alojas iedzīvotājiem. Monument for the residents of Aloja, who died in the II World War, Latvia.

Aloja, 1977.gada novembrī uzstādīts piemineklis kritušajiem alojiešiem. To granītā veidojuši tēlnieks J.Rapa un arhitekts J.Pētersons.

Rūjiena.

Piemineklis "Māte ar bērnu" pie Rūjienas vidusskolas. Monument "Mother with a child" in the territory of Rujiena's secondary school, Latvia.

Rūjienas vidusskolas dārzā atklāja pieminekli, tēlnieces M.Zemdegas darbu "Māte ar bērnu".

Rīgas iela 30 bija uzstādīta plāksne vidusskolas skolēniem, kas krituši Lielā Tēvijas kara laikā.

Te arī pagalmā piemineklis skolotājiem un skolēniem, kas krituši kara laikā.

"Atzīmējot Latvijas komjaunatnes četrdesmito gadadienu, Rūjas septiņgadīgās skolas skolēni un audzinātāji atklāja piemiņas plāksni kvēlajam un pašaizliedzīgajam revolūcijas kareivim, bijušajam PSRS Kara Gaisa Spēku pavēlniekam Jēkabam Alksnim. Šai skolā Jēkabs Alksnis mācījies no 1907. līdz 1910. gadam, pēc tam turpinājis izglītību Rūjienas draudzes skolā un Valmieras skolotāju seminārā. 1917. gada revolucionārie notikumi un pilsoņu karš atraisīja Jēkaba Alkšņa karavīra talantu. Viņš kļuva par redzamu Sarkanās Armijas organizatoru un komandieri (tā raksta "Cīņa, 1959.g., nr.53).

1950. gads Augstroze: 

"Svētdien Augstrozes 7gadīgās skolas parkā notika pieminekļa atklāšana Lielajā Tēvijas karā kritušajiem varoņiem. Atklāšanā piedalījās partijas rajona komitejas un rajona izpildu komitejas pārstāvji, ciema kolhoznieki, inteliģence un sabiedriskie darbinieki. Svinīgo sēru mītiņu atklāja rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Austriņš. Pūtēju orķestra izpildījumā Šopēna sēru maršam skanot, tika noņemts pieminekļa apsegs. Uz sarkanbrūna akmens pjedestāla zvīļo piecstūrainā zvaigzne, zem tās iecirsti kvēli vārdi - „Mūžīga slava varoņiem, kas krituši kaujās par mūsu tēviju“. Kolhozu un sabiedrisko iestāžu pārstāvji pie pieminekļa nolika vainagus. Sēru mītiņu slēdza ar Padomju Savienības un LPSR himnām."

Ainaži. 

Ainažos uzstādīja "Brīvības piemineklis Otrā pasaules karā bojāgājušajiem zemniekiem".

"Pēc vētrainajiem 1905. gada notikumiem, kad tauta mēģināja nokratīt no saviem pleciem cariskās patvaldības jūgu, soda ekspedīcija nežēlīgi izrēķinājās ar revolucionāriem. Deviņus no šiem cīnītājiem - Aleksandru Auniņu, Jāni Laiviņu, Teni Gravu, Adamu Tūliku, Kārli Pelēkzirni, Eduardu Priedi, Aleksandru Pertelsonu, Artūru Cimmermani un Mārtiņu Jirgenu netālu no bijušās Ainažu muižas kāpu priedēs nošāva. Godinot kritušo revolucionāru piemiņu, pilsētas darba ļaudis šoruden uzposa viņu nāves vietu, izveidoja ap to monumentālu žogu un uzstādīja pelēkā granītā darinātu piemiņas plāksni. Oktobra svētku priekšvakarā pilsētas iedzīvotāji no kultūras nama devās gājienā uz piemiņas vietu, lai svinīgi atklātu pieminekli kritušajiem varoņiem. Mītiņu atklāja pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja b. Cikuliņa. Tad saviļņojošas runas teica partijas rajona komitejas sekretārs b. Gailītis, kā arī revolucionāro notikumu dalībnieks Kārlis Sārts. Atklājot piemiņas plāksni, darbaļaudis greznoja to krāšņiem vainagiem un rudens ziediem."

Salacgrīva. 

"Kritušo revolucionāro cīnītāju piemiņas godināšana notika arī Salacgrīvā. Sestā novembra vakarā pilsētas uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pārstāvji kuplā skaitā pulcējās pie kultūras nama un pēc tam lāpu gājienā devās uz kapiem. Piemiņas plāksni atklāja MārtiņamVildem, Jānim Vītolam, Virzam, Lejniekam un pieciem nezināmiem revolucionāriem. Otro plāksni atklāja Jāņa Laiviņa, bet trešo - 1919. gadā kritušā revolucionārās kustības dalībnieka Mārtiņa - Vilhelma Kraukļa atdusas vietā." (Padomju Zeme, 1961.g., Nr.136). 

Jēkabpils rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Jekabpils, Latvia

Pēc Otrā pasaules kara Jēkabpilī tika uzstādīts gan Staļina, gan Ļeņina piemineklis. Piemineklis Ļeņinam atklāts 1948. gada 3. oktobrī. To bija veidojis tēlnieks J.Lukaševičs. Pieminekļa atklāšanas mītiņā kāds snaiperis no tālienes izšāva un smagi ievainoja rajona komunistiskās partijas sekretāru, kurš uzstājies. Pirmais piemineklis Ļeņinam noņemts 1959. gadā.

Ļeņina piemineklis Jēkabpilī (1959-1969). Lenin monument in Jekabpils (1959-1969), Latvia

Tajā pat gadā atklāja jauno Ļeņina pieminekli pie Kultūras nama, ko bija veidojusi tēlniece Ruta Svile. 1969. gada 18. jūlijā Jēkabpils betona Ļeņins tika negaidot demontēts, pārsteidzot iedzīvotājus bez brīdinājuma noņemot pieminekli, jo bija nepieciešama tā restaurācija.

Ļeņina piemineklis Jēkabpilī (1970-1990). Lenin monument in Jekabpils (1970-1990), Latvia

1970. gada 18. aprīlī Latviešu sarkano strēlnieku laukumā (tagad O.Kalpaka laukumā) atklāja jauno bronzas Ļeņina pieminekli, ko bija veidojuši tēlnieks A.Terpilovskis un arhitekts G.Asaris. Jaunais piemineklis bija ap 5 metrus augsts. Tas demontēts 1990. gada novembrī un šobrīd atrodas Lauktehnikas teritorijā.

Jēkabpils Strūves parkā 1953. gadā bija uzstādīti gan Ļeņina, gan Staļina, kā arī Puškina krūšutēls. Parkā varēja apskatīt arī pieminekli "Jaunā tenisiste" un 6 dekoratīvās vāzes. Parku padomju gados dēvēja par Puškina parku.

20. gadsimta 50. gados Zaļās ielas un Sarkanarmijas laukuma stūrī atradās piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem Kaukāza strēlniekiem, kas aizstāvēja Jēkabpili.

Ļeņina piemineklis Krustpils parkā (1976-1993). Lenin monument in Krustpils park (1976-1993), Latvia

Jēkabpilī Padomju armijas parkā (tagadējā Krustpils parkā) 3 metrus augstais Ļeņina galvas atveids atklāts 1976. gada 7. novembrī.

"Tas novietots Padomju parkā un iekļaujas arhitektoniski skulpturālajā ansamblī, kas veltīts Padomju Savienības varoņiem - cīnītājiem par rajona atbrīvošanu no fašistiskajiem iebrucējiem. Tā ir monumentāla skulptūrāla Ļeņina galva, kas kompozicionāli izaug no liektas konfigurācijas granīta bluķa. Skulptūra novietota tieši uz zemes reljefa."

Pieminekli Ļeņinam un memoriālu veidojis tēlnieks Ļ.Bukovskis un G.Asaris. Tas ir veltīts deviņiem  Padomju Savienības Varoņiem. 

Te uzstādīts arī lielgabals pie Otrā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku korpusa virsnieku un krievu armijas kritušo apbedījuma vietas. Pirmais 76 mm lielgabals uz postamenta šeit bijis uzstādīts jau 1945. gadā, bet pēc rekonstrukcijas 1977. gada 8. novembrī atklāts jaunais. 

Ļeņina piemineklis no parka demontēts 1993. gada novembrī un tas nozagts glabāšanas vietā.

Otomāra Oškalna piemineklis Jēkabpilī (uzstādīts 1969, demontēts1991). O.Oskalns monument in Jekabpils (1969-1991), Latvia

Jēkabpils Vecpilsētas laukumā 1969. gada 5. novembrī tika atklāts piemineklis - biste Padomju Savienības Varonim Otomāram Oškalnam (1904-1947). To veidojis tēlnieks M.Lange un arhitekts E.Šenbergs. Piemineklis demontēts 1991. gada novembrī. 

Katoļu ielā pie ēkas, kur dzīvoja O.Oškalns bijusi piemiņas plāksne. Tā arī demontēta.

Jēkabpilī, Dārza ielā 2, bijusi memoriālā plāksne Padomju Savienības Varoņa M.I.Orlova piemiņai. Viņa vārdā arī bijusi nosaukta šī iela. Demontēta.

Jēkabpilī, Pasta ielā, bijusi arī piemiņas plāksne komjauniešu piemiņai, kas devās frontē no mājas, kur atradās arī Latvijas Ļeņina jauniešu komunistiskās savienības Jēkabpils rajona nodaļa. Piemiņas plāksne bijusi arī komjauniešu darbiniekam un poļitruka (politiskais audzinātājs) aizvietotājam 201. strēlnieku divīzijā 122. strēlnieku pulkā - R.J.Reinholdam (1913-1942).

Pionieres piemineklis Jēkabpilī. Monument of a pioneer in Jekabpils, Latvia

 Pie Jēkabpils 1. vidusskolas padomju laikā bija uzstādīts piemineklis "Pioniere".

 

MiG-21 lidmašīna Jēkabpilī. Airplane MiG-21 in Jekabpils, Latvia

1982. gada jūlijā kara lidotājiem par godu Jēkabpilī, Rīgas un Madonas ielas krustojumā, uzstādīja lidmašīnu MiG-21. Tā demontēta 1990. gada oktobrī.

1987. gadā Jēkabpilī pie Pionieru nama atklāja pieminekli fašistu un pēckara bandītu noslepkavotajiem pionieriem un pionieru vadītājiem. To bija veidojuši tēlnieki A.Veinbaha un J.Kaksis, piedaloties arhitektam A.Cikanovičam.

Jēkabpils rajons kolhozā "Ļeņina karogs", kas atradās Spuņģēnos 1970. gada 19. decembrī atklāja Ļeņina bisti, ko bija veidojuši tēlnieks O.Kalējs un arhitekts E.Bāliņš. Biste bijusi 3 dabisko izmēru lielumā.

Jelgavas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Jelgava, Latvia

Ļeņina piemineklis Jelgavā, 1951. gads. Lenin's monument in Jelgava, 1951, Latvia

Sākotnēji Jelgavas pilsētā bija plānots uzstādīt dubultpieminekli Staļinam un Ļeņinam, tomēr 1951. gada 21. janvārī atklāja pieminekli tikai Ļeņinam pretī stacijai pilsētas pusē, ko bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Ļeņina piemineklis Jelgavā, 1951. gads. Lenin's monument in Jelgava, 1951, Latvia

Ļeņina piemineklis Jelgavā, 1951. gads. Lenin's monument in Jelgava, 1951, Latvia

Tālāk aiz Ļeņina pieminekļa atradās Komjaunatnes parks, kas tika izveidots uz aizaugušas katoļu un literātu kapsētas. Parka veidošanā piedalījušies vietējie komjaunieši. Ļeņina piemineklis pie stacijas tika demontēts 1974. gadā.

Jauno 6 metrus augsto Ļeņina pieminekli atklāja 1974. gada 26. jūlijā. To bronzā bija veidojis tēlnieks O.Kalējs un E.Bāliņš. Piemineklis demontēts 1990. gada oktobrī un šobrīd atrodas Herningā, Dānijā, kāda mākslinieka īpašumā.

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin's monument in Jelgava (1974-1990), Latvia

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin's monument in Jelgava (1974-1990), Latvia

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin monument in Jelgava (1974-1990), Latvia

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin monument in Jelgava (1974-1990), Latvia

Jelgavas Ļeņins Dānijā. Lenin monument in Denmark

1955. gadā tika atklāts piemineklis "Ļeņins un Staļins Gorkos", ko bija veidojuši tēlnieki V.Pinčuks un R.Taurītis. Šis piemineklis pilsētā atradās līdz 1962. gadam.

"Ļeņins un Staļins Gorkos" Jelgavā. "Lenin and Stalin in Gorki" in Jelgava, Latvia

Jelgavā Zemgales prospektā, piemineklis pilsētas atbrīvotājiem un piemiņas plāksnes sarkanās armijas daļām, kas piedalījās Jelgavas "atbrīvošanā" Stacijas parkā. Uzstādīts 1984. gadā, demontēts 1997.

Stacijas parkā jau 20. gadsimta 60. gados tika likti pamati sabiedriskā laukuma izveidošanai, kura vidū plānoja uzstādīt obelisku pilsētas aizstāvjiem varoņiem, Piemineklis "Jelgavas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" noņemts 1997. gada 22.augustā. Pieminekli veidoja tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga un arhitekts J.Kozlovskis, ar attēlotām trīs karavīru galvām, kas iznirst no liesmām. Tēlu atlēja ar tēraudu stiegrotā ģipsī un apšuva ar vara plāksnēm, kas ar laiku uzsūca mitrumu un sarūsējot kļuva zaļš. Vietējie to sāka dēvēt par "zaļo pūķi". Tā vietā 2004. gadā pie paaugstinājuma uzstādīta piemiņas plāksne.

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem. Monument to the  Soviet Liberators of Jelgava, Latvia

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem. Monument to the  Soviet Liberators of Jelgava, Latvia

1953. gadā Raiņa parkā atklāja pieminekli -  Raiņa biste, ko veidojusi tēlniece K.Zemdega.

Raiņa piemineklis Jelgavā, 1953. gads. Rainis' monument in Jelgava, Latvia, 1953

Raiņa piemineklis Jelgavā, 1953. gads. Rainis' monument in Jelgava, Latvia, 1953

1987.gada 23. septembrī atklāta Ģederta Eliasa biste, bronza, tēlnieks J.Zariņš, arhitekts Dz.Driba. Šajā vietā bijis piemineklis Čakstem.

Ģederta Eliasa biste Jelgavā. Bust of Gederts Eliass in Jelgava, Latvia

Zālītes ielā atrodas revolucionāru brāļu kapi un 1955. gada Ziemassvētkos tika atklāts Ellas Leimanes veidotais sarkana granīta piemineklis 2,75m augstumā.

1964. gadā atklāja melnu marmora piemiņas plāksni ar to uzvārdiem, kuri 1906. gadā tika nogalināti - Z.Strautmanis, A.Dombrovskis, M.Brikmanis, T.Ozols, E.Rozenbergs, V.Zīle, A.Leismanis. Kopskaitā 73 cilvēki.

Piemineklis 1905. gada revolucionāriem Jelgavā. Monument to the revolutionaries of 1905, Jelgava, Latvia

1955. gadā izveidots Ādolfa Alunāna parks Jāņa kapsētas vietā. Parka vidū bija saglabāts no Latvijas šūnakmens tēlnieka B.Dzeņa veidotais piemineklis Ā.Alunānam. Monumenta vidū iekalts bronzas bareljefs ar Alunāna sejas atveidu mūža beigās. Bareljefs 2. Pasaules kara laikā bijis sašauts, bet plāksne ar uzrakstu "Savam Teātra Tēvam Adolfam Alunanam 29.IX 1848.-22.VI 1912. Latvieši", kas bijusi no marmora, nomainīta pret koka. Vēlāk atjaunota.

Šeit atrodas arī Ā.Alunāna kapavieta.

Jelgavā, Mātera ielā 30 līdz 1992. gadam atradās revolucionāram un rakstniekam Augustam Arājam-Bērcem (1890-1921) veidots piemineklis. Viņš 1919. gadā organizējis nemierus Ziemeļvidzemē, bijis Latvijas Centrālās Izpildu komitejas loceklis. Ticis nošauts 1921. gadā Centrālcietumā. Pieminekli atklāja 1957. gadā. To veidojis tēlnieks V.Albergs. 

Turpat arī atradās biste J.Šilfam-Jaunzemam, atklāta 1957. gadā un to arī veidojis V.Albergs. Šilfs bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs. Pēc 1918. gada turpinājis vadīt Latvijas Komunistisko partiju Rīgā un bijis laikraksta "Cīņa" redaktors. 1921. gadā viņam izpildīts nāvessods Centrālcietumā.

Dubultportrets A.Bērcem-Arājam un J.Šilfam-Jaunzemam Jelgavā. Busts of revolutionaries A.Berce-Arajs and J.Silfs-Jaunzems, Jelgava, Latvia

Dubultportrets A.Bērcem-Arājam un J.Šilfam-Jaunzemam Jelgavā. Busts of revolutionaries A.Berce-Arajs and J.Silfs-Jaunzems, Jelgava, Latvia

Jelgava, Zirgu iela 11, plāksne gvardes kapteinim padomju savienības varonim Borisam Fjodorovam (1915-1944), kā vārdā bija nosaukta iela. Uzstādīta 1966., demontēta 1990.

Jelgava Garozas iela 22, plāksne padomju savienības varonim apakšpulkvedim Leonīdam Berdičevskim (1908-1944), kā vārdā bija nosaukta iela. Uzstādīta 28.10.1966, demontēta 1990.

Jelgava, Mātera iela 44, 1974. gadā tika atklāta plāksne pie 2. vidusskolas, kur  no 1930.-1931. gadam mācījās padomju savienības varonis partizāns un pagrīdnieks Imants Sudmalis (1916-1944).

Piemiņas plāksnes atklāšanā I.Sudmalim pie Jelgavas 2. vidusskolas. 

Jelgava Svētes (agrāk J.Gagarina) iela 27, tika uzstādīta plāksne namam, kur 25.-27.jūnijam 1941. gadā formējās Jelgavas strādnieku gvardes bataljons. Uzstādīta 1974, demontēta 1992.

Plāksnes atklāšana J.Gagarina ielā. Unveiling of the memorial plaque in Gagarina street, Jelgava, Latvia.

Jelgava, Sarmas iela 2, plāksne skolā, kuru 1922. pabeidza Padomju Savienības varonis pulkvedis Pols Armans jeb Pēteris Tiltiņš (1903-1943). Uzstādīta 1974, demontēta 1992.

Jelgava, Lielā iela, piemineklis pilsētas parkā strādnieku gvardes bataljona cīnītājiem. Uzstādīts 1972, demontēts 1992.

Jelgava, Loka maģistrālē 1, 1979. gadā tika uzstādīta plāksne Padomju Savienības varonim ģenerālpulkvedim Viktoram Obuhovam (1898-1975), kā vārdā bija nosaukta iela. Demontēta 1991.

Plāksne Padomju Savienības varonim ģenerālpulkvedim Viktoram Obuhovam. memorial plaque to the hero of the Soviet Union - Viktors Obuhovs in Jelgava, Latvia.

Piemiņas vieta holokausta upuriem, ko pie Jelgavas, aiz Nikolaja (Meža) kapiem 1941.gada rudenī nošāva, kopskaitā - 178 iedzīvotājus.

Piemiņas vietā aiz Nikolaja (Meža) kapiem Jelgavā. Holocaust memorial place in Jelgava, Nikolai cemetery, Latvia.

Platones pagasta Lapās pie Lietuvas šosejas atradās piemineklis vietā, kur 1944. gada 28. jūlijā daļēji komandējot Padomju Savienības Varonim gvardes kapteinim Grigorijam Grigorija d. Galuzam (1918-2006) sākās kaujas par Jelgavas atbrīvošanu. Uzstādīts 1975. gadā, demontēts 2022.gadā.

Piemineklis vietā, kur sākās cīņas par Jelgavas "atbrīvošanu". Monument at the place where the "battle of liberation of Jelgava" began in 1944, Latvia.

Jaunsvirlaukas pagasta Ceļmaliesos piemineklis vietā, kur 1944. gada 1. augustā 347. strēlnieku divīzijas cīnītāji forsēja Lielupi. Uzstādīts 1974. gadā.

Piemineklis vietā, kur 1944. gada 1. augustā 347. strēlnieku divīzijas cīnītāji forsēja Lielupi. Monument at the place where the fighters of the 347th Rifle Division crossed the Lielupe river, Latvia. 

Kalni. Piemiņas akmens vietā, kur 8. mehanizētās gvardes brigāde forsēja Tērvetes upi. Uzstādīts 1974.g., demontēts 2022. gadā.

Garozas skolā mācījies revolucionārs, padomju valsts darbinieks Jūlijs Daniševskis. Viņam par godu tika atklāts piemineklis. 

Piemineklis Jūlijam Daniševskim. Julijs Danisevskis' monument in Garoza, Latvia.

Piemineklis Jūlijam Daniševskim. Julijs Danisevskis' monument in Garoza, Latvia.