IX forts Kauņā, Lietuva. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

Padomju varas gados par Kauņas Devīto fortu stāstīja tikai kā par vienu no lielākajiem nacistu terora un holokausta simboliem. Oficiālā ideoloģija uzsvēra padomju tautas ciešanas un fašisma upurus, taču vienlaikus slēpa vai sagrozīja vairākus būtiskus vēstures faktus: 

Nacistu noziegumu piemiņa: Galvenais akcents tika likts uz to, ka forts bija nāves nometne un masveida slepkavošanas vieta, kur Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti desmitiem tūkstoši ebreju, padomju karagūstekņu un citu režīma pretinieku. 1958. gadā tur tika atvērts memoriālais muzejs. 
Padomju okupācijas noklusēšana: Tika rūpīgi slēpts fakts, ka pirms nacistu iebrukuma (1940.–1941. gadā) fortu izmantoja padomju drošības iestādes (NKVD) politieslodzīto spīdzināšanai un tālākai deportācijai uz Sibīriju. 
Starpkaru perioda ignorēšana: Maz tika runāts par to, ka neatkarīgās Lietuvas laikā (1924.–1940. gados) forts kalpoja kā kriminālcietums. 
Vispārīgs "padomju pilsoņu" statuss: Runājot par holokaustu, padomju propaganda parasti izvairījās izcelt ebreju tautību, upurus vispārināti saucot par "padomju pilsoņiem" vai "mierīgajiem iedzīvotājiem".

Mūsdienās Kauņas Devītā forta muzejs piedāvā daudzpusīgu ekspozīciju, kas atklāj patieso un objektīvo vēsturi par visiem forta pastāvēšanas posmiem. 

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

IX forts Kauņā. 9th fort in Kaunas, Lithuania

Memoriālā esošais 32 metrus augstais trīs skulptūru grupu piemineklis atklāts 1984.gadā. To veidojis lietuviešu tēlnieks Alfonsas Abraziūnas. Simbolizē upuru sāpes, cīņu un nepadošanos. Vēlā padomju modernisma paraugs.

Zīmīgākā padomju laika filma, kuras sižeta pamatā ir reāli notikumi Kauņas Devītajā fortā, ir "Soļi naktī" (oriģinālvalodā – Žingsniai naktį).Šo vēsturisko kara drāmu 1962. gadā uzņēma Lietuvas kinostudijā, un tās režisors ir pazīstamais lietuviešu kino meistars Raimonds Vabals (Raimondas Vabalas). Filmas sižets balstās uz leģendāro ieslodzīto bēgšanu no Devītā forta, kas notika 1943. gada Ziemassvētku vakarā. Galvenais varonis Alekss nokļūst fortā un tiek iekļauts komandā. Ieslodzīto uzdevums ir atrakt un dedzināt nacistu noslepkavoto upuru mirstīgās atliekas, lai slēptu kara noziegumu pēdas. Saprotot, kāds liktenis viņus sagaida, ieslodzītie organizē pārdrošu bēgšanu caur forta pazemes tuneļiem. Padomju cenzūras ietekme: saskaņā ar tā laika ideoloģiju filmā ir spilgti saskatāma vēstures sagrozīšana. Reālajā dzīvē no 64 izbēgušajiem ķermeņu dedzinātājiem 60 bija ebreji (pārsvarā no Kauņas geto), taču filmā padomju cenzūras dēļ tas netiek akcentēts – upuri un bēgļi attēloti kā vispārīgi "padomju pilsoņi" vai antifašistiskās pretošanās kustības dalībnieki.

1979.gada laikrakstā "Cīņa" Nr.243:

"Hitleriskās okupācijas gados IX forts tiek pārvērsts par padomju ļaužu nošaušanas un sadedzināšanas vietu — starptautisku «nāves fabriku» ar šifrētu nosaukumu «Iestāde Nr. 1005 B". Fašisti šeit nošāva un sadedzināja ap 80 000 padomju pilsoņu. Upuru piemiņas saglabāšanai tagad šeit ceļ memoriālo kompleksu. To veidos piecas galvenās daļas: memoriālais muzejs, kameras kazemāti. «Nāves ceļš», siena, pie kuras apšāva cilvēkus, un monuments IX forta upuriem (skulptors Alfonss Ambrazūns, arhitekti Vītauts Vieļus, Ģedimins Baraviks)."

IX forts 1966. gadā. IX fort in 1966, Kaunas, Lietuva