Sākotnēji Jelgavas pilsētā bija plānots uzstādīt dubultpieminekli Staļinam un Ļeņinam, tomēr 1951. gada 22.janvārī atklāja pieminekli tikai Ļeņinam pretī stacijai pilsētas pusē, ko bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs. Tālāk aiz Ļeņina pieminekļa atradās Komjaunatnes parks, kas tika izveidots uz aizaugušas katoļu un literātu kapsētas. Parka veidošanā piedalījušies vietējie komjaunieši. Ļeņina piemineklis pie stacijas tika demontēts 1974. gadā.
1955. gadā tika atklāts piemineklis Ļeņins un Staļins Gorkos, ko bija veidojuši tēlnieki V.Pinčuks un R.Taurītis. Šis piemineklis pilsētā atradās līdz 1962. gadam,
1955. gadā tika atklāts piemineklis Ļeņins un Staļins Gorkos, ko bija veidojuši tēlnieki V.Pinčuks un R.Taurītis. Šis piemineklis pilsētā atradās līdz 1962. gadam,
 |
| Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin monument in Jelgava (1974-1990) |
Jauno 6 metrus augsto Ļeņina pieminekli atklāja 1974. gada 26. jūlijā. To bronzā bija veidojis tēlnieks O.Kalējs un E.Bāliņš. Piemineklis demontēts 1990. gada oktobrī un šobrīd atrodas Herningā, Danijā, kāda mākslinieka īpašumā.
 |
| Jelgavas Ļeņins Dānijā. Lenin monument in Denmark |
 |
| Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem. Monument to the Soviet Liberators of Jelgava |
Stacijas parkā 20. gadsimta 60. gados tika likti pamati sabiedriskā laukuma izveidošanai, kura vidū plānoja uzstādīt obelisku pilsētas aizstāvjiem varoņiem, Piemineklis "Jelgavas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" noņemts 1997. gada 22.augustā. Pieminekli veidoja tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga un arhitekts J.Kozlovskis, ar attēlotām trīs karavīru galvām, kas iznirst no liesmām. Tēlu atlēja ar tēraudu stiegrotā ģipsī un apšuva ar vara plāksnēm, kas ar laiku uzsūca mitrumu un sarūsējot kļuva zaļš. Vietējie to sāka dēvēt par "zaļo pūķi". Tā vietā 2004. gadā pie paaugstinājuma uzstādīta piemiņas plāksne.
Jelgavā, Mātera ielā 30 līdz 1992. gadam atradās revolucionāram un rakstniekam Augustam Arājam-Bērcem (1890-1921) veidots piemineklis. Viņš 1919. gadā organizējis nemierus Ziemeļvidzemē, bijis Latvijas Centrālās Izpildu komitejas loceklis. Ticis nošauts 1921. gadā. Pieminekli atklāja 1957. gadā. To veidojis tēlnieks V.Albergs. Turpat arī atradās biste J.Šilfam-Jaunzemam, atklāta 1957. gadā un to arī veidojis V.Albergs. Šilfs bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs. Pec 1918. gada turpinājis vadīts Latvijas Komunistisko partiju Rīgā un bijis laikraksta "Cīņa" redaktors. 1921. gadā viņam izpildīts nāvessods.
Jelgavā, Mātera ielā 30 līdz 1992. gadam atradās revolucionāram un rakstniekam Augustam Arājam-Bērcem (1890-1921) veidots piemineklis. Viņš 1919. gadā organizējis nemierus Ziemeļvidzemē, bijis Latvijas Centrālās Izpildu komitejas loceklis. Ticis nošauts 1921. gadā. Pieminekli atklāja 1957. gadā. To veidojis tēlnieks V.Albergs. Turpat arī atradās biste J.Šilfam-Jaunzemam, atklāta 1957. gadā un to arī veidojis V.Albergs. Šilfs bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs. Pec 1918. gada turpinājis vadīts Latvijas Komunistisko partiju Rīgā un bijis laikraksta "Cīņa" redaktors. 1921. gadā viņam izpildīts nāvessods.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru