piektdiena, 2026. gada 9. oktobris

Leons Paegle (1890-1926)

"Revolucionārais rakstnieks", padomju propagandists ar segvārdu "Šķesters".
Pēc I Pasaules kara pārcēlies uz Maskavu, iestājās boļševiku partijā un pēc LPSR nodibināšanās 1919.gadā atgriezās un slepeni gatavoja jaunus boļševiku propagandistus.
1921.gadā apcietināts, bet amnestēts.
Rīgā, Revolūcijas ielā 65 (tagad Matīsa ielā) dzīvoja un strādāja rakstnieks Leons Paegle. "Dzejnieka-cīnītāja 70. dzimšanas dienā te atklāja piemiņas plāksni. Buržuāziskais terors salauza Leona Paegles veselību, bet nebija spēka, kas spētu lauzt viņa brīvo revolucionāro degsmes apgaroto domu", tā par viņu runāja padomju laikos.


L.Paegles brālis Augusts pie Liepājas noslepkavo ebreju tirgotāju, tiek notiesāts ar nāvessodu, bet Leons izcīna, ka brāli izdod Maskavai. To pat ieceļ Ārlietu tautas komisariātā par čekistu.
1924.gadā L.Paegle saraksta savu autobiogrāfiju.
1925.gadā L.Paegli atkal apcietina par komunisma veicināšanu un Centrālcietumā ievieto vienā kamerā ar Andrievu Niedru. Tiek atbrīvots, bet drīz atkal apsūdzēts par publiskiem aicinājumiem savos sacerējumos gāzt Latvijas valsts iekārtu.
Viņa māsa Milda Paegle bijusi korektūras vadītāja nelegālajā laikrakstā "Cīņa".
Muzejs Vidrižos L.Paegles dzimtajās mājās "Lauči" tika likvidēts 2011.gadā. Padomju laikā uz to brauca brīvprātīgi obligātās ekskursijās, lai iepazītos ar kreisi noskaņotā rakstnieka-komunista dzīvi.

L.Paegle miris 1926.gada 28.janvārī.
1960.gada 14.novembrī Meža kapos Rīgā atklāja kapa pieminekli Leonam Paeglem. Pieminekli darinājis tēlnieks A.Terpilovskis "lauku granītā, kas atvests no Paegles dzimtās puses izkalts cīnītāja tēls, kas sarauj važas".

Viņa vārdā vai visās Latvijas pilsētās padomju laikā bija nosauktas ielas (Rīgā - Antonijas iela). Pamazām atjaunoti to vēsturiskie nosaukumi.
Viņa vārdā bija nosaukta arī Rīgas L.Paegles 1.vidusskola, Valmieras Drāmas teātris, kolhozs Gulbenes rajonā.



trešdiena, 2026. gada 7. oktobris

Pokrova kapsētas padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Pokrova cemetery in Riga.

Pokrova kapsētas teritorijas padomju armijas brāļu kapos uz apbedījumiem izvietotas ap 200 individuālās piemiņas plāksnes ar kritušo vārdiem, tēva vārdiem, uzvārdiem, dienesta pakāpēm, dzīves datiem, arī nāves apstākļiem. 

Kapos uzstādīts piemineklis, kas bija cietis no vandaļu uzbrukumiem un atjaunots 1996, 1999 un 2000. gadā. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Rīgas 11.,12.,30., un 49. vidusskola, konditorejas fabrika "Laima", ražošanas apvienība "Kosmoss", ražošanas apvienība "Parīzes komūna", Rīgas 26. profesionālais tehnikums, Rīgas medicīnas skola nr. 1, Šampaniešu rūpnīca.
Uzraksts uz pieminekļa:

ВЕЧНАЯ СЛАВА ГЕРОЯМ
ПАВШИМ В БОРЬБЕ ЗА СВОБОДУ И
НЕЗАВИСИМОСТЬ НАШЕЙ РОДИНЫ.
1941-1945
Brāļu kapos apbedīti 214 padomju armijas kritušie 1944. gadā, kā arī no slimībām un ievainojumiem mirušie 1944-1945. gadā, un 2 iedzīvotāji. Zināmi ir 211 karavīru vārdi un abi iedzīvotāju vārdi.
Pokrova kapsētā atrodas arī otri brāļu kapi. Te uzstādīts piemineklis.
Uzraksts uz pieminekļa:

ЗДЕСЬ ПОХОРОНЕНЫ
ДВАДЦАТЬ ДЕВЯТЬ ВОИНОВ СОВЕТСКОЙ АРМИИ-
ЗАЩИТНИКОВ г.РИГИ ОТ НЕМЕЦКО-ФАШИСТСКИХ
               ЗАХВАТЧИКОВ В 1941 ГОДУ И
СЕМНАДЦАТЬ ДЕТЕЙ ИЗ СОВЕТСКОГО ДЕТДОМА,
ЗАМУЧЕННЫХ ПРИ ВЫКАЧИВАНИИ КРОВИ
               ФАШИСТСКИМИ ПАЛАЧАМИ.

Šajos brāļu kapos apbedīti 29 padomju armijas 1941. gadā kritušie un 17 bērnu nama audzēkņi, kurus nogalināja nacisti. Zināmi ir tikai 13 bērnu vārdi.

Pokrova kapsētas brāļu kapi 1972. gads. Soviet military cemetery in Pokrova cemetery, Riga, Latvia






otrdiena, 2026. gada 6. oktobris

Mirdza Ķempe (1907-1974)

Mirdza Ķempe dzimusi 1907.gada 9.februārī Liepājā.
No 1948.gada kļuva par Latvijas Padomju rakstnieku savienības dzejas konsultanti līdz 1972.gadam, skolojot vairākas jauno dzejnieku paaudzes. Rakstīja padomju režīma slavinošus un ideoloģiskus dzejoļus un par to saņēma LPSR Tautas dzejnieces titulu 1967.gadā un PSRS Valsts prēmiju. Dzejniecei bija talants, bet viņas ideoloģiskās nostājas un tās atspoguļojums viņas darbos, padara to nelasāmu.
1953.gadā pēc "tautu tēva un skolotāja" Josifa Staļina nāves, tauta sēro un Mirdza Ķempe par godu biedram Staļinam raksta:

"Mums sirds ir saaugusi tā ar tevi,
It kā tu pats mums būtu sirds.
Bij mūsu dzīve - Staļins, mūsu domas - Staļins,
Mēs tevi mīlējām daudz vairāk nekā sevi.
Tik tava gudrā balss mums bija jāsadzird,
Lai nemirstīgiem darbiem celtos. 
Biedri Staļin, mēs neticējām, ka tu spētu mirt."

Tulkojusi pasaules klasikas šedevrus.
Pirmā laulība ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu.

1989.gada 9.septembrī Mirdzas Ķempes vārdā sauktajā laukumā Liepājā atklāja pieminekli, ko veidojusi tēlniece Ligita Ulmane un arhitekte Inguna Rībena.

Mirusi 1974.gada 12.aprīlī Rīgā, apglabāta līdzās Ērikam Ādamsonam Raiņa kapos.

ceturtdiena, 2026. gada 24. septembris

Boriss Pugo (1937-1991)

19.02.1937-22.08.1991.
Latviešu sarkanā strēlnieka Kārļa Pugo dēls, Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas priekšsēdētājs, LKP CK pirmais sekretārs, PSRS iekšlietu ministrs.
Viens no galvenajiem 1991.gada augusta puča organizētājiem Krievijā, lai gāztu Mihailu Gorbačovu un saglabātu Padomju Savienību.
Pēc puča izgāšanās izdara pašnāvību kopā ar sievu Valentīnu. Urna ar viņa pelniem apglabāta Trojekurovas kapsētā Maskavā pusgadu pēc viņa nāves.
Borisa Pugo vecāku kapavieta Rīgā, Raiņa kapos


trešdiena, 2026. gada 16. septembris

Salacgrīvas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Salacgriva, Latvia.


Salacgrīvas padomju armijas brāļu kapi, Soviet military cemetery in Salacgriva, Latvia

Salacgrīvas brāļu kapi atrodas Pērnavas ielā. Šeit 1986. gada 7.novembrī atklāts memoriālais ansamblis ar pieminekli "Sieviete ar bērnu" karavīriem, kas neatgriezās no kaujām jūrā. Pieminekli veidojusi tēlniece L.Novožeņecka un arhitekts J.Pētersons. 

pirmdiena, 2026. gada 14. septembris

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

 
Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Brāļu kapi Ainažos atrodas Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas krustojumā. 1948. gadā šeit uzstādīts piemineklis, uz kura norādīti septiņu kritušo uzvārdi, iniciāļi, dienesta pakāpes un miršanas dati latviešu un krievu valodās. Padomju laikos par kapiem atbildīga bija Ainažu astoņgadīgā skola un sovhozs "Ainaži".

Ainažu brāļu kapi 1972. gads, Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Šeit apglabāti 15 padomju armijas karavīri.
Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia



Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Limbažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Limbaži Ķezberkalns, Latvia

 
Limbažu padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Limbazi, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Limbažos atrodas Ķezberkalnā, netālu no pareizticīgo baznīcas. Pašā vidū atradās "mūžīgās uguns" vieta ap kuru bija izlikta piecstaru zvaigzne no oļiem, ierāmēta ar metāla sloksnēm, nav saglabājusies.