 |
| Dobeles Ļeņina piemineklis (1961-1976). Lenin monument in Dobele (1961-1976) |
 |
| Dobeles Ļeņina piemineklis (1976-1990). Lenin monument in Dobele (1961-1976) |
Dobeles centrālajā laukumā, kas
20. gadsimta 60. gados tika nodēvēts par Padomju laukumu 1987. gada 3. novembrī
tika atklāta plata akmens siena ar sešiem bronzā veidotiem bareljefiem,
veltītiem 1905. gada revolūcijas dalībniekiem, novadniekiem brāļiem revolucionāriem
Dāvidam un Jānim Beikām, Robertam Eihem, Pie sienas iemūžināti bija arī Jānis
Lencmanis, Rūdolfs Endrups un Vilis Dermanis. Laukuma izbūves projekta autori
bija tēlnieks Oļegs Skarainis un arhitekti Jānis Dripe un Arno Heinrihsons.
Padomju gados šajā laukumā notika mītiņi un karaspēka parādes.
Bareljefi noņemti 20. gadsimta
90. gados un laukums 1991. gadā atguva savu seno - Tirgus laukuma nosaukumu.
 |
| Piemineklis - tanks T-34 - Dobeles atbrīvotājiem (1968-1990). Monument tank T-34 in Dobele (1968-1990) |
Dobelē 1968. gada 9.maijā tika atklāts piemineklis - tanks T-34, padomju armijai - atbrīvotājiem. Pieminekli plānojuši arhitekts V.Puzanovs un V.Straume. Tanks demontēts 1990. gada septembrī. 1996. gadā šajā vietā tiek atklāts atjaunotais Dobeles atbrīvošanas piemineklis. Tautumeitas un karavīra skulptūra pirms tam tika iznīcināta 1950. gadā.
Komunārs (Dobele), NR.9, 19.01.1985
Aprit 80 gadi kopš Krievijas pirmās buržuāziski de
mokrātiskās revolūcijas sākuma. PSKP CK lēmumā
«Par Krievijas 1905.—1907. gada revolūcijas 80. gads
kārtu» norādīts, ka jākoncentrē darbs, lai propagandētu
padomju tautas revolucionārās tradīcijas un varonīgos
veikumus jaunas sabiedrības radīšanā.
Arī Dobelē un tās apkārtnē 1905. gada revolūcija gu
va plašu atbalsi strādniecības un inteliģences vidū.
Saglabāt uz mūžīgiem laikiem tautas apziņā revolucio
nāru piemiņu, nodot nākamajām paaudzēm tautas revolū
ciju laika tradīcijas tāds bija V. I. Ļeņina novēlējums.
Viens no pirmajiem soļiem šī uzdevuma īstenošanā ir
revolucionāro piemiņas vietu saglabāšana. Savā laikā lie
lu vērību tam, lai cīnītāju piemiņas vietas Dobelē un tās
apkārtnē tiktu cieņā celtas, veltīja ilggadējais Dabas un
pieminekļu aizsardzības biedrības rajona nodaļas pado
mes priekšsēdētājs Voldemārs Ziemelis.
Dobelē ir uzstādīti piemiņas akmeņi revolucionāru Bei
ku bijušās mājas un skolotāja Oto Feldmaņa nošauša
nas vietā. Piemiņas plāksnes piestiprinātas pie bijušās
Oto Feldmaņa privātskolas, kur strādāja revolucionārie
skolotāji Dāvids Beika un Roberts Freibergs, pie rūpnīcas
«Spodrība» administrācijas ēkas šajā vietā Dobeles
muižas «Sarkanajā villkārsī» notikušas revolucionāru
slepenas pulcēšanās. Piemiņas plāksne pie Dobeles pils
drupu sienas vēstī par tur nošautajiem cīnītājiem.
Dobeles pilsoņu kapos uzcelti pieminekļi Oto Feldma
nim un četriem nezināmiem nošautajiem revolucionāriem
(pēdējais gan atrodas sabrukuma stāvoklī un būtu stei
dzami janomaina).
Revolūcija paceļ cilvēkus pāri ikdienībai. Revolūcija ir
audzinātājs, tādēļ tajā plaši iesaistījās skolotāji. Taga
dējā rajona robežās, revolūcijai ciešot sakāvi, nošauti,
sodīti, represēti ne mazāk kā 26 skolotāji.
Te plašs darba lauks savos mikrorajonos izpētīt
Latvijas tautskolotāju revolucionāro vēsturi un izveidot
ar to saistītas tradīcijas paveras arī pedagogu biedrī
bas pirmorganizācijām.
mokrātiskās revolūcijas sākuma. PSKP CK lēmumā
«Par Krievijas 1905.—1907. gada revolūcijas 80. gads
kārtu» norādīts, ka jākoncentrē darbs, lai propagandētu
padomju tautas revolucionārās tradīcijas un varonīgos
veikumus jaunas sabiedrības radīšanā.
Arī Dobelē un tās apkārtnē 1905. gada revolūcija gu
va plašu atbalsi strādniecības un inteliģences vidū.
Saglabāt uz mūžīgiem laikiem tautas apziņā revolucio
nāru piemiņu, nodot nākamajām paaudzēm tautas revolū
ciju laika tradīcijas tāds bija V. I. Ļeņina novēlējums.
Viens no pirmajiem soļiem šī uzdevuma īstenošanā ir
revolucionāro piemiņas vietu saglabāšana. Savā laikā lie
lu vērību tam, lai cīnītāju piemiņas vietas Dobelē un tās
apkārtnē tiktu cieņā celtas, veltīja ilggadējais Dabas un
pieminekļu aizsardzības biedrības rajona nodaļas pado
mes priekšsēdētājs Voldemārs Ziemelis.
Dobelē ir uzstādīti piemiņas akmeņi revolucionāru Bei
ku bijušās mājas un skolotāja Oto Feldmaņa nošauša
nas vietā. Piemiņas plāksnes piestiprinātas pie bijušās
Oto Feldmaņa privātskolas, kur strādāja revolucionārie
skolotāji Dāvids Beika un Roberts Freibergs, pie rūpnīcas
«Spodrība» administrācijas ēkas šajā vietā Dobeles
muižas «Sarkanajā villkārsī» notikušas revolucionāru
slepenas pulcēšanās. Piemiņas plāksne pie Dobeles pils
drupu sienas vēstī par tur nošautajiem cīnītājiem.
Dobeles pilsoņu kapos uzcelti pieminekļi Oto Feldma
nim un četriem nezināmiem nošautajiem revolucionāriem
(pēdējais gan atrodas sabrukuma stāvoklī un būtu stei
dzami janomaina).
Revolūcija paceļ cilvēkus pāri ikdienībai. Revolūcija ir
audzinātājs, tādēļ tajā plaši iesaistījās skolotāji. Taga
dējā rajona robežās, revolūcijai ciešot sakāvi, nošauti,
sodīti, represēti ne mazāk kā 26 skolotāji.
Te plašs darba lauks savos mikrorajonos izpētīt
Latvijas tautskolotāju revolucionāro vēsturi un izveidot
ar to saistītas tradīcijas paveras arī pedagogu biedrī
bas pirmorganizācijām.
Jaunbērzes pagasta Bauģeros piemineklis 130.latviešu strēlnieku korpusa karavīriem
Kauju lauks pie bijušajām Kambaru mājām ceļa posmā starp Anneniekiem un Kaķeniekiem ir traģiska vieta. Norādes uz to nav, ceļa līkumā jāmēģina nogriezties lauku celiņā pa kreisi un pabraukt apmēram kilometru, līdz uzkalniņā starp Zemgales līdzenajiem laukiem ieraudzīsiet pieminekli ar jaunieša un meitenes bareljefiem. To šurp no brāļu kapiem pārvietoja padomju laikos, godinot 1945.gada šajā vietā 23.-25.janvārī kritušos. Pēc kaujas kritušo godināšana gan nav notikusi. Vēl 1945. Gada pavasarī un vasarā lauki pie Kambaru un Ītenu mājām bijuši kā nosēti ar kritušajiem sarkanarmiešiem, dažviet ķermeņi pat veidojuši vaļņus cilvēka augumā. Krievu virsnieki nav ļāvuši kritušos savākt un apbedīt, jo tie esot no soda bataljona, lai sapūstot tāpat. Tikai pēc vairākiem mēnešiem šķūtniekiem likts uzlasīt to, kas vēl palicis pāri. Vietējie ļaudis, laukus arot, vēl gadiem uzgājuši cilvēku kaulus.
Annenieku pagasta Kambaros piemineklis vietā, kur norisinājās smagas 1944. gada decembra - 194. gada janvāra cīņas. 20. gadsimta 70. gados šis piemineklis atradās pie brāļu kapiem Strautakroga Bērzupēs, bet veicot kritušo pārapbedīšanu uz Dobeles brāļu kapiem, piemineklis pārcelts. Uzraksts pie pieminekļa:
ŠEIT NOTIKA KAUJAS
1944. G. XII UN 1945. G. I
PAR RAJONA ATBRIVOŠANU
NO VĀCU OKOPANTIEM
ЗДЕСЬ С XII 1944 Г. ПО I 1945 Г.
ПРОИСХОДИЛИ ОЖЕСТОЧЕННЫЕ БОИ
ПО ОСВОБОЖДЕНЫЮ РАИОНА
ОТ НЕМЕЦКИХ ОККУПАНТОВ
Tērvete piemineklis Padomju karavīriem
Durbe, šoseja A9 memoriāls 43. avioeskadriļas karavīriem. Atrodas pie Priedienas kapiem. Padomju laikā par memoriālu atbildīga bija Durbes internātskola un kolhozs "Durbe".
Uzraksts uz pieminekļa:
LIEPĀJAS AIZSTĀVJI
SBF GKS 43. AVIOESKADRIĻAS
KURA BĀZEJĀS LĪGUTOS
KARAVĪRI KRITUŠI 1941. GADA JŪNIJĀ
SBF GKS 43. AVIOESKADRIĻAS
KURA BĀZEJĀS LĪGUTOS
KARAVĪRI KRITUŠI 1941. GADA JŪNIJĀ
ЗАЩИТНИКИ Г. ЛИЕПАИ
ВОИНЫ 43. АВИАЭСКАДРИЛЬИ ВВС КБФ
БАЗИРОВАВШИЕСЯ В ЛИГУТАХ
ПОГИБШИЕ В ИЮНЕ 1941 ГОДА
ВОИНЫ 43. АВИАЭСКАДРИЛЬИ ВВС КБФ
БАЗИРОВАВШИЕСЯ В ЛИГУТАХ
ПОГИБШИЕ В ИЮНЕ 1941 ГОДА
Bukaišu skola, piemineklis Otrā pasaules karā bojāgājusajiem zemniekiem
Piemineklis 1919. gadā nogalinātajiem padomju aktīvistiem. Ķestermežā Ar slaikajām priedēm, Bērzes upes līkumiem un stāvajām gravām Ķestermežs ir skaists jebkurā gadalaikā un ir kļuvis par dobelnieku iemīļotu pastaigu un atpūtas vietu. 1905. gadā parkā rīkotas slepenas revolucionāru sapulces, bet 1919. gadā tur nošauti un apbedīti Dobeles padomju aktīvisti. Viņu piemiņai uzstādīts liels akmens. Lejā pie Bērzes upes uzcelta brīvdabas estrāde, kur vasarās notiek koncerti, festivāli, balles un diskotēkas.
Augstkalnē
| Aktivitātes | |||
| Tūristiem | |||
1.Mežmuižas baznīca | VĒSTURE | ||
| Mežmuižas baznīca | |||
| KARTES | ||
| Centrs | |||
| Pagasts | |||
| Novads | |||
| SAITES | |||
| Tērvetes novads | |||
| Augstkalne gleznās | |||
| Novada pagasti | |||
| |||
Pagasta teritorijā:
| |||
Un Silaines akmens ir rakstniekam
