Mirdza Ķempe (1907-1974)

Mirdza Ķempe dzimusi 1907.gada 9.februārī Liepājā.

No 1948.gada kļuva par Latvijas Padomju rakstnieku savienības dzejas konsultanti līdz 1972.gadam, skolojot vairākas jauno dzejnieku paaudzes. Rakstīja padomju režīma slavinošus un ideoloģiskus dzejoļus un par to saņēma LPSR Tautas dzejnieces titulu 1967.gadā un PSRS Valsts prēmiju. 

1953.gadā pēc "tautu tēva un skolotāja" Josifa Staļina nāves, tauta sēro un Mirdza Ķempe par godu biedram Staļinam raksta:

"Mums sirds ir saaugusi tā ar tevi,

It kā tu pats mums būtu sirds.

Bij mūsu dzīve - Staļins, mūsu domas - Staļins,

Mēs tevi mīlējām daudz vairāk nekā sevi.

Tik tava gudrā balss mums bija jāsadzird,

Lai nemirstīgiem darbiem celtos. 

Biedri Staļin, mēs neticējām, ka tu spētu mirt."

Tulkojusi pasaules klasikas šedevrus.

Pirmā laulība ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu.

1989.gada 9.septembrī Mirdzas Ķempes vārdā sauktajā laukumā Liepājā atklāja pieminekli, ko veidojusi tēlniece Ligita Ulmane un arhitekte Inguna Rībena.

Mirusi 1974.gada 12.aprīlī Rīgā, apglabāta līdzās Ērikam Ādamsonam Raiņa kapos.

Boriss Pugo (1937-1991)

19.02.1937-22.08.1991.

Latviešu sarkanā strēlnieka Kārļa Pugo dēls, Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas priekšsēdētājs, LKP CK pirmais sekretārs, PSRS iekšlietu ministrs.

Viens no galvenajiem 1991.gada augusta puča organizētājiem Krievijā, lai gāztu Mihailu Gorbačovu un saglabātu Padomju Savienību.

Pēc puča izgāšanās izdara pašnāvību kopā ar sievu Valentīnu. Urna ar viņa pelniem apglabāta Trojekurovas kapsētā Maskavā pusgadu pēc viņa nāves.

Borisa Pugo vecāku kapavieta Rīgā, Raiņa kapos

Salacgrīvas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Salacgriva, Latvia.

Salacgrīvas padomju armijas brāļu kapi, Soviet military cemetery in Salacgriva, Latvia

Salacgrīvas brāļu kapi atrodas Pērnavas ielā. Šeit 1986. gada 7.novembrī atklāts memoriālais ansamblis ar pieminekli "Sieviete ar bērnu" karavīriem, kas neatgriezās no kaujām jūrā. Pieminekli veidojusi tēlniece L.Novožeņecka un arhitekts J.Pētersons. 

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

 

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Brāļu kapi Ainažos atrodas Krišjāņa Valdemāra un Brīvības ielas krustojumā. 1948. gadā šeit uzstādīts piemineklis, uz kura norādīti septiņu kritušo uzvārdi, iniciāļi, dienesta pakāpes un miršanas dati latviešu un krievu valodās. Padomju laikos par kapiem atbildīga bija Ainažu astoņgadīgā skola un sovhozs "Ainaži".

Ainažu brāļu kapi 1972. gads, Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Šeit apglabāti 15 padomju armijas karavīri.

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Ainažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ainazi, Latvia

Limbažu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Limbaži Ķezberkalns, Latvia

 

Limbažu padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Limbazi, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Limbažos atrodas Ķezberkalnā, netālu no pareizticīgo baznīcas. Pašā vidū atradās "mūžīgās uguns" vieta ap kuru bija izlikta piecstaru zvaigzne no oļiem, ierāmēta ar metāla sloksnēm, nav saglabājusies. 

Viļķenes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Vilkene, Latvia

Brāļu kapi atrodas Viļķenes centrā, netālu no luterāņu baznīcas. 1981. gadā šeit atklāta sarkanu ķieģeļu memoriālā siena pie kuras novietotas trīs piemiņas plāksnes no sarkana akmens, viena metāla un vēl trīs no pelēka akmens. Uz piemiņas plāksnēm latviešu valodā norādīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. 1987. gadā šeit pārapbedīti kritušie no Zeltiņu jeb Vitrupes brāļu kapiem, kas atrodas 1 km no Vitrupes, kopskaitā ap 25. padomju laikā par kapiem atbildīga bija Ķirbižu astoņgadīgā skola un sovhozs "Viļķene".

Vitrupes brāļu kapi 1972. gads, kritušie pārapbedīti uz Viļķenes brāļu kapiem

Uz piemiņas plāksnēm iegravēti 33 vietejo iedzīvotāju vārdi, kas gājuši bojā 2. Pasaules kara laikā:

A.Andersons (1925-1941) 

A.Balodis (1923-1941)

A.Dreiblats (1915-1944)

I.Dreimanis (1924-1941)

A.Dīriķis (1917-1941) 

J.Eglītis (1919-1945) 

P.Euerss (1917-1945)

E.Gederts (1923-1941)

A.Gertners (1924-1941) 

E.Gertners (1924-1941) 

R.Jurisons (1911-1941) 

A.Jansons (1905-1941)

J.Klētnieks (1912-1941)

E.Korps (1914-1944) 

V.Kostjukeviča (1912-1941) 

A.Lapiņš (1924-1945)

M.Mauriņš (1890-1941) 

J.Neija (1919-1941) 

T.Normanis (1912-1941) 

J.Ozoliņš (1915-1945) 

P.Ozoliņš (1903-1941) 

E.Pelcbergs (1916-1941) 

O.Pētersons (1913-1941) 

E.Pētersons (1912-1945) 

A.Sausiņš (1926-1945) 

O.Skujiņš (1926-1944) 

J.Smukulis (1904-1941) 

K.Spēlmanis (1924-1941)

J.Treimanis (1909-1945) 

A.Ungurs (1922-1941)

B.Veide (1910-1941)

A.Vīziņš  (1913-1941)

A.Višņakovs (1915-1945) 

Apbedīti 27 padomju armijas 2. pasaules kara laikā kritušie karavīri, no kuriem zināmi 7:

jaunākais seržants K.I.Kononovs К.И. Кононов

seržants A.A.Kosjakovs А.А. Косяков 

kareivis K.Ličagovs K. Ličagovs

kareivis V.K.Novikovs В.К. Новиков 

milicis E.Rullis Э. Руллис

kareivis M.V.Rjabčikovs М.В. Рябчиков 

kareivis F.I.Šepeļenko Ф.И. Шепеленко 

Kapos apbedīts 1 pilsonis, kas miris pēc 2.Pasaules kara:

Eduards Jāņa d. Lokmanis Эдуард Янович Локманис (1912-1945) 

Druskininku padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Druskininkai, Lithuania

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Druskininkos Lietuvā. Soviet military cemetery in Druskininkai, Lithuania

Druskininkos Turistu g.1 atrodas Otrajā pasaules karā kritušo padomju armijas brāļu kapi.