 |
| Gulbenes Ļeņina piemineklis (1954-1971). Lenin's monument in Gulbene (1954-1971), Latvia |
 |
| Ļeņina piemineklis Gulbenē, 1954. Lenin's monument in Gulbene, Latvia, 1954 |
 |
| Ļeņina piemineklis Gulbenē, 1954. Lenin's monument in Gulbene, Latvia, 1954 |
Gulbenē pirmais Ļeņina piemineklis tika atklāts 1954. gada 7. novembrī. Pieminekļa uzstādīšana kavējās, jo trūka cementa postamentam. Pieminekli bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs. Piemineklis tika noņemts 1970. gadā, un to aizvietoja ar tēlnieka J.Zariņa un arhitekta J.Līcīša bronzā veidoto 5 metrus augsto Ļeņinu. "Vadoņa brīvi stāvošā, spēcīgi modelētā figūra novietota nelielā laukumā uz pazema postamenta. Tas palīdz izcelt ārēji statiskā tēla monumentālo patstāvību un veiksmīgi iekļaut to ierobežotajā telpiskajā vidē." Piemineklis tika demontēts 1991. gada augustā.
 |
| Gulbenes Ļeņina piemineklis (1970-1991). Lenin's monument in Gulbene (1970-1991), Latvia |
Galgauskas ciems
 |
| Piemineklis slaucējai Martai Semulei Galgauskā. M.Semule's monument in Galgauska, Latvia |
 |
| Piemineklis slaucējai Martai Semulei Galgauskā. M.Semule's monument in Galgauska, Latvia |
Galgauskā 1960.gada 12.jūnijā atklāja pieminekli divkārtējai sociālistiskā Darba Varonei slaucējai Martai Semulei. Bisti bronzā bija veidojusi tēlniece M.Lange. 1991. gadā vandāļi 3 m augsto krūšutēlu apgāza un tas tika noņemts, palicis tikai postaments.
Galgauska bija uzstādīts piemineklis ciema iedzīvotājiem, kuri cīnījās un krita par padomju varu. Atklāts 1967.gadā, demontēts 2022. gadā.
Beļavas ciems
Beļavas pagasta Letēs (Gulbenes zvērkopības saimniecībā), memoriālais akmens vietā, kur 1943. gada 18. jūlijā cīņā ar fašistiem krita 4.Latvijas partizānu brigādes komandieris Voldemārs Ezernieks un 4 partizāni.
It kā 1947. gadā viņu mirstīgās atliekas pārvestas uz Gulbenes brāļu kapiem. Bijušajā apbedīšanas vietā 1968. gada 18. jūlijā uzstādīts neliels granīta piemineklis.
"Partizāni nonāca Beļavas pagasta «Letēs» un apmetās pie Maslovskiem. Par to bija uzzinājuši šucmaņi. Tie sapulcējās no Annas, Beļavas, Kalncempju un Stāmerienas
pagastiem un aplenca šķūni, kurā atradās partizāni. Izcēlās īsa, bet nevienlīdzīga cīņa, kurā pret pārspēku 1943.gada 18. jūlijā krita Ziemeļvidzemes partizānu vienības komandieris Voldemārs Ezernieks, partizāni Fjodors Prokofjevs, Indriķis Stinkulis un karagūstekņi Vasilijs un Ivans." Dzirkstele Nr.60, 20.05.1967.
Kalniena
Parkā pie Kalnienas astoņgadīgās skolas ir neliela piemiņas plāksne, kas vēstī, ka šeit 1906. gada 2. janvārī tika nogalināts 1905. gada revolūcijas dalībnieks Jānis Okans. Senlaicīgā parka milzīgie koki saudzigi sedz pār to savu zaru vainagu. Kalnienas
astoņgadīgās skolas audzēkņi ir rūpīgi sakopuši tās apkārtni, vienmēr pie sarkanajiem māla ķieģeļiem, kas ieskauj plāksni, ir bērnu likti ziedi. Arī tagad, skolēnu vasaras brīvdienās, bērni tur godā sava novada cīnītāja piemiņas vietu. Tikpat rupīgi Kalnienas skolēni uztur kārtībā arī Ātes Brāļu kapus." Dzirkstele Nr.89, 28.07.1984
Stāmerienas ciems
Republikas vēstures pieminekļu sarakstā no mūsu rajona ir iekļauti desmit pieminekļu, to skaitā arī «Lūru» pirtiņa Latvijas KP Valkas apriņķa pagrīdes komitejas nelegālā tipogrāfija «Lūros» 1943.,1944. gadā. Tā atklāj ne vien ievērojamus notikumus mūsu rajona
vēsturē, bet ir arī konkrēts pamats militāri patriotiskās audzināšanas pasākumiem. Taču tagad uz šo vietu, kas atrodas gandrīz desmit kilometru attālumā no Kalnienas centra, ceļu var atrast tikai labs zinātājs. Ne ciema centrā, ne arī ceļa malā, kas ved caur lielu meliorācijas masīvu un izbeidzas lauku vidū, nav nevienas norādes, ka, pa šejieni ejot, var nonākt pie «Lūru» pirtiņas. Ēka ir priekšzīmīgā kārtībā, taču tas apkārtni nepieciešams rūpīgāk sakopt." Dzirkstele Nr.89, 28.07.1984
"Nomaļā vietā atrodas arī vieta, kur 1905. gada nošauts revolucionārs R. Ģermānis un vieta, kur dzimis Artūrs Zēģele, pilsoņu kara dalībnieks, Lipeckas komisārs. Šo pieminekļu apsaimniekotāji ir Stāmerienas ciema izpildkomiteja un kolhozs «Kalniena», bet šefi Kalnienas astoņgadīgā skola. Arī par šiem pieminekļiem jāgādā rūpīgāk. Vispirms jāpanāk, lai tiktu izgatavotas un pieliktas noradāmās zīmes, lai ikviens, kas vēlētos tos
apmeklēt, varētu atrast ceļu uz tiem. Pat vēl vairāk, proti, tām jārosina apmeklēt šīs vēsturiskās vietas." Dzirkstele Nr.89, 28.07.1984
"Stāmerienas ciemā ir vēl viens vēstures piemineklis - piemiņas vieta pie Stāmerienas pils, kur 1905. gada 25. decembrī tika nošauts revolucionārs Jānis Gavars. Tas rūpīgi apkopts." Dzirkstele Nr.89, 28.07.1984
Stāmerienā Brīvības ielā bija uzstādīts piemineklis Tautas padomes delegātiem Nikolajam Svempam (1889-1944) un partizāniem Imantam Sudmalim (1916-1944) un Maldim Skrejam (1924-1944).
Vārgaļu dzirnavas bija iegādājies Nikolajs Svemps, gleznotāja Leo Svempa brālis. Pie partizānu atbalstītāja ciemojies Imants Sudmalis.
"Lejasciema un Sinoles apkārtnē risinājušies daudzi notikumi, kas saistīti ar cīņu par labāku nākotni, par padomju varu. Šīs puses vēsture vēstī gan par 1905., gan 1917. līdz 1920. gada, gan Lielā Tēvijas kara laika notikumiem, gan gadiem pēc tā. Saglabāt nākamajām paaudzēm atmiņas par cīnītājiem un notikumiem mūsu laikabiedru uzdevums. Glīti iekārtotie brāļu kapi Lejasciemā, piemiņas ansamblis Silamiķeļu mežā, plāksnes vietās, kur soda ekspedīcija nošāva
revolucionāru Kārli Balodi, bandīti milicijas darbinieku Jāni Ņikuļinu ir daļa no tā, kā šajā apkaimē saglabā cīnītāju piemiņu. Par
piemiņas vietām rūpējas skolu un saimniecību komjaunieši, viņiem palīdz vecākie biedri komunisti." Dzirkstele nr.91, 03.08.1971.
"Litenes ciema teritorijā ir divi vietējās nozīmes vēstures pieminekļi. Viens no tiem ozols, pie kura 1906. gada 19. janvārī nošauti
revolucionāri. Tas atrodas netālu no ciema centra, pie tā ir plāksnīte, teritorija iežogota. Taču uz celiņa saaugusi zāle, neappļautā
koka apkārtne liecināja, ka neviens to sen nav apmeklējis. Tātad nav arī pienācīgas kārtības. Arī norādes, kā šo pieminekli atrast, nav." Dzirkstele Nr.89, 28.07.1984
"Tāpat nezinātājs ilgi maldītos, līdz atrastu ceļu uz fašisma terora upuru kapiem, kas atrodas aiz Litenes, Sitas mežā, jo arī ceļa uz to nav nevienas norādes. To, ka litenieši šo vietu zina, liecināja tas, ka Litenes skolēni šo vietu apmeklē. Diemžēl, par tās apkārtnes
glītumu nebija parūpējušies ne apsaimniekotāji - Gulbenes mežrūpniecības saimniecība, ne šefi Litenes astoņgadīgās skolas audzēkņi. Ap pieminekli stādītās eglītes sen pāraugušas, zāliens izstīdzējis, bet puķēm domātās vietas tukšas. Tā kā reidā piedalījās arī Litenes astoņgadīgās skolas direktors Jānis Zvaigzne, viņš deva konkrētus uzdevumus savas skolas audzēkņiem, lai novērstu trūkumus. Vērtējot, kā apkopti vēstures pieminekļi Stāmerienas un Litenes ciemos, reida dalībniekiem nācās atzīt, ka darāmā daudz un tas viss izsakāms vienā prasībā jāatceras un jāgodina cilvēki, kuri atdevuši savas dzīvības mūsu laimīgās dzīves vārdā." Dzirkstele Nr.89, 28.07.1984
Līgo ciems
Piemineklis vietējiem iedzīvotājiem, kas krituši par padomju varu un 2.pasaules kara laikā. Demontēts 2022. gadā.
Stradi
Piemiņas akmens Pededzes upes krastā partizāniem, kas krituši 1942-1944. gadā Stradu ciema apkārtnē. Uzstādīts 06.11.1898, demontēts 2022. gadā.
Ābeltiņi, te bijis piemineklis vietā, kur 1941. gada 3. jūlijā kritis milicijas darbinieks Artūrs Līdums. Uzstādīts 09.05.1975, demontēts 2022.gadā.
Mežkleivas, piemineklis vietā, kur 1944. gada 20. septembrī kritis majors Pjotrs Jakovenko (1905-1944), uzstādīts 1957. gadā.
Tirzas armijas bāze. Padomju laikā šajā bāzē atradās 30. raķešu pulka Tirzas divīzija. Raķešu palaišanas iekārtas atradās pazemes šahtās.
