Mirdza Ķempe dzimusi 1907.gada 9.februārī Liepājā.
No 1948.gada kļuva par Latvijas Padomju rakstnieku savienības dzejas konsultanti līdz 1972.gadam, skolojot vairākas jauno dzejnieku paaudzes. Rakstīja padomju režīma slavinošus un ideoloģiskus dzejoļus un par to saņēma LPSR Tautas dzejnieces titulu 1967.gadā un PSRS Valsts prēmiju.
1953.gadā pēc "tautu tēva un skolotāja" Josifa Staļina nāves, tauta sēro un Mirdza Ķempe par godu biedram Staļinam raksta:"Mums sirds ir saaugusi tā ar tevi,
It kā tu pats mums būtu sirds.
Bij mūsu dzīve - Staļins, mūsu domas - Staļins,
Mēs tevi mīlējām daudz vairāk nekā sevi.
Tik tava gudrā balss mums bija jāsadzird,
Lai nemirstīgiem darbiem celtos.
Biedri Staļin, mēs neticējām, ka tu spētu mirt."
Tulkojusi pasaules klasikas šedevrus.
Pirmā laulība ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu.
1989.gada 9.septembrī Mirdzas Ķempes vārdā sauktajā laukumā Liepājā atklāja pieminekli, ko veidojusi tēlniece Ligita Ulmane un arhitekte Inguna Rībena.
Mirusi 1974.gada 12.aprīlī Rīgā, apglabāta līdzās Ērikam Ādamsonam Raiņa kapos.




















