Bajārkroga padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Bajarkrogs, Latvia

Bajārkroga padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Bajarkrogs, Latvia

Ropažu novadā pie Zaķumuižas – Bajāru ceļa kreisajā pusē atrodas Sarkanās (Padomju) armijas karavīru kapsēta. Apbedīti 119 (visi zināmi) karavīri, kuri krituši 1944. gada oktobrī cīņās ar vācu armiju. Apbedījumi izvietoti 6 kopējās kapu kopās, 8 kapu plāksnes, centrālais piemineklis uzstādīts 1959. gadā. Rekonstrukcija veikta 1981. gadā ar Krievijas vēstniecības Latvijā atbalstu. 2013. gadā kapi labiekārtoti. Bajārkroga brāļu kapiem apkārt ir metāla sēta un vārti ar zvaigznēm, kapos uzstādīts piemineklis, bet uz apbedījumiem saliktas 6 piemiņas plāksnes no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Rīgas rajona šķirnes putnu fabrika "Savienība".

Mālpils padomju armijas kritušo brāļu kapi. Military cemetery in Malpils, Latvia

Mālpils padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Malpils, Latvia

Mālpils brāļu kapi atrodas pie kapsētas. Kapos uzstādīts obelisks un piemineklis, bet uz apbedījumiem 13 piemiņas plāksnes no melna akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija sovhoztehnikums "Mālpils". Mālpils brāļu kapos pārapbedīti kritušie no Rūķīšu brāļu kapiem.

Šķibes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes brāļu kapos 1958. gadā uzstādīts piemineklis, ko veidojis tēlnieks V.Rapiķis, vieta "mūžīgajai ugunij", 46 piemiņas plāksnes un 1 piemiņas zīme ar fotogrāfiju. Uz piemiņas plāksnēm ierakstīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Šķibes astoņgadīgā skola un sovhozs "Šķibe".

Jelgavas padomju armijas karagūstekņu jeb fašisma terora upuru brāļu kapi Aviācijas ielā. Nazi terror victims cemetery in Aviacijas street, Jelgava, Latvia

Fašisma terora upuru brāļu kapi Jelgavā, Aviācijas ielā. Mass grave of the victims of facism terror in Aviacijas street, Jelgava, Latvia

Jelgavas fašisma terora upuru kapi atrodas mežā, Aviācijas ielas galā. Kapos bijusi izveidota memoriālā siena ar vietu ziedu nolikšanai tai iepretim un divām betona puķudobēm. 

Jaunpiebalgas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Jaunpiebalga, Latvia

Jaunpiebalgas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Jaunpiebalga, Latvia

Brāļu kapi atrodas Jaunpiebalgā, Gaujas ielā, pie "Mazgaraušu" mājām. Kapos 1956. gada 7. novembrī tika atklāts piemineklis, ko veidojis tēlnieks A.Gailītis, kā arī 50 divu veidu piemiņas plāksnes uz kritušo kapavietām no balta akmens. Uz plāksnēm iegravēti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Padomju gados par kapiem atbildīga bija Jaunpiebalgas patērētāju biedrība un Jaunpiebalgas vidusskola. 

Brāļu kapos apglabāti 522 padomju armijas II pasaules kara laikā kritušie karavīri, no kuriem zināmi 496 vārdi.

Bauskas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Bauska, Latvia

Mellupu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Mellupi, Latvia

Mellupu padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Mellupi, Latvia

Mellupu brāļu kapi atrodas pie ceļa Mellupi-Bitenieki. No ceļa uz kapiem ved neliela aleja. Agrāk bijusi koka sēta, tagad metāliska. Kapos uzstādīts piemineklis, bet uz apbedījumiem 3 piemiņas plāksnes no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par par kapiem atbildīga bija Jūrmalas mežsaimniecība.

Pēternieku padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Peternieki, Latvia

Pēternieku brāļu kapi. Soviet military cemetery in Peternieki, Latvia

Pēternieku brāļu kapi atrodas Bērzkalnu kapsētā. Kapos uzstādīts piemineklis un tam abās pusēs pa 2 piemiņas plāksnēm no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm, bet uz apbedījumiem saliktas betona piemiņas zīmes - nezināms. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Pēternieku astoņgadīgā skola.

Smiltnieku padomju armijas kritušo brāļu kapi Jaunolainē Soviet military cemetery in Smiltnieki, Jaunolaine, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Jaunolainē. Soviet military cemetery in Jaunolaine, Latvia

Smiltnieku brāļu kapus ieskauj metāla sēta uz ķieģeļu stabiņiem un vārti. Kapos uzstādīts piemineklis ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija sovhozs "Olaine".

Padomju Kara memoriāls Berlīnē Tiergartenā (Tiergarten). Soviet war memorial in Berlin, Tiergarten

Padomju Kara memoriāls Berlīnē. Soviet War memorial in Berlin, Germany

Padomju Kara memoriāls Berlīnē. Soviet War memorial in Berlin, Germany

Memoriāls padomju armijas kritušajiem Berlīnes Tiergartenā uzbūvēts par godu tiem, kas krituši kaujās par Berlīni 1945.gada aprīlī un maijā. Kopumā Berlīnē ir vairākas padomju armijas piemiņas vietas - platības ziņā lielākā ir Treptower park; 

Pankow ar lielāko apbedīto skaitu tajā;

Schőnholzer;

Bucher Schlosspark. 

Padomju armijas karavīru brāļu kapi Rīgā Jaunajos Ebreju kapos. Soviet military cemetery in Riga, New Jewish cemetery, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Jaunajā Ebreju kapsētā, agrāk sauktiem par Šmerļa kapiem, atrodas padomju armijas brāļu kapi. Apbedījumi atrodas pie akmens mūra sienas un te uzstādīts piemineklis ar uzrakstu:

ВЕЧНАЯ
ПАМЯТЬ
ВОИНАМ СОВЕТСКОЙ АРМИИ,
ПОГИБШИМ В ВЕЛИКОЙ ОТЕЧЕС-
ТВЕННОЙ ВОИНЕ 1941-1945

Brāļu kapos apbedīti 15000 karavīri, kas miruši gūstā 1941-1945. gadā (arī nometnē Stalag 350), neviena vārds nav zināms. Pēc teritorijas lieluma neizskatās, ka te varētu būt apbedīti 15000 karavīri.

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi Jauno Ebreju kapu teritorijā Rīgā. Soviet military cemetery in the territory of the New Jewish cemetery, Riga, Latvia

Valkas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Valka, Latvia

1967. gadā Valkas komjaunatnes aktīvisti nolēma, ka pilsētai vajadzīgs piemineklis Ļeņinam un ielika pamatakmeni celtniecības vietā. Pirms tam Valkā bijis arī Staļina piemineklis, kas stāvējis no 1951. gada līdz 1962. gadam un to bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Ļeņina piemineklis Valkā atklāts 1975. gada 5. novembrī un demontēts 1991. gadā. Pieminekli veidojuši tēlnieki O.Siliņš un A.Voitkāns, arhitekts E.Šusts, veidots no granīta 5,5m augsts.

Valkas svarīgākie pieminekļi padomju gados, kur svinīgās reizēs tauta gāja nolikt ziedus, bija Ļeņins un lielgabals atbrīvotājiem.

Valkas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Valka, Latvia

Valkas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Valka, Latvia

Valkas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Valka, Latvia

Rīgas iela. 1967.gada 11.jūnijā tiek atklāts piemineklis padomju karavīriem - "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Pieminekli veido lielgabals ZIS-3 uz postamenta, tajā tiek ievietota "laika kapsula". 

Lielgabala granīta plāksnē iegravēts: 

"Tautas atmiņā vienmēr paliks sarkanie latviešu un Sibīrijas strēlnieki, kas 1918.gada 18.decembrī Valkā pacēla brīvības karogu.

Mūžīga slava 52.gvardes, 44., 376. un 245.strēlnieku divīzijas cīnītājiem, kas atbrīvoja Valku 1944.gada 19.septembrī.

Padomju Latvijas sarkanie izlūki 1967.gada 11.jūnijā". (Darba Karogs, 1967.g., Nr.112)

Demontēts 1990. gadā.

Piemineklis "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Monument "to the liberators of the city of Valka", Latvia

Piemineklis "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Monument "to the liberators of the city of Valka", Latvia

Piemineklis "Valkas pilsētas atbrīvotājiem". Monument "to the liberators of the city of Valka", Latvia

Valka, 1967.gadā uzstādīta revolucionāra, dzejnieka un Sarkanās armijas komandiera  Roberta Eidemaņa biste, ko veidojusi tēlniece Marta Lange.

1960. gadā pie 2. vidusskolas atklāja piemiņas plāksni R.Eidemanim.

1975.gada 9.maijā atklāj Eidemaņa piemiņas plāksni R.Eidemaņa ielā.

Roberta Eidemaņa biste. Bust of Roberts Eidemanis, Valka, Latvia

Roberta Eidemaņa biste. Bust of Roberts Eidemanis, Valka, Latvia

1972.gadā atklāts piemineklis "Koklētājs" jeb Beverīnas dziedonis, ko veidojuši tēlnieki Ojārs Siliņš, un Arvīds Voitkans, arhitekts Voldemārs Šusts. Izmantots Allažu šūnakmens.

Piemineklis Valkas koklētājs. Monument in Valka, Latvia

Valka, Viestura iela, memoriālā plāksne karā kritušajam bataljona komisāram Nikolajam Andreja d. Negoduiko (1902-1941), kura vārdā bija nosaukta iela. Atklāta 09.05.1975, demontēta nav zināms kad.

N.Ņegoduiko piemiņas plāksnes atklāšana Valkā. Unveiling of the commemorative plaque in honor of the N.Negoduko in Valka, Latvia

Kultūras un atpūtas parkā 1965.gadā atklāts piemineklis revolūcijas cīņu upuriem 1905.,1917-1919.gadā, ko veidojis tēlnieks A.Gulbis ar arhitektu B.Artmani. Granītā "iecirsts vīrieša tēls ar lāpu paceltā rokā un blakus viņam- darbu un cīņu līdzgaitniece sieviete. Stingrs ir viņu solis uz priekšu".

Piemineklis revolucionāriem Valkā. Monument to the revolutionaries in Valka, Latvia

Eidemaņa un Raiņa ielas krustojuma skvērā  1987.gada novembrī atklāja cilni - "Revolucionārā Valka, cīņas karogu tālāk tev nest!", ko veidoja tēlniece Arta Dumpe un  arhitekti Jānis Dripe un Arno Heinrihsons.

Piemineklis "Revolucionārā Valka, cīņas karogu tālāk Tev nest!". Monument "Revolutionary Valka, may the banner of struggle be carried forward by you!", Valka, Latvia 

Par Valkas padomju armijas brāļu kapiem. Soviet military cemetery in Valka

Smiltene

Smiltenē 1957. gadā tika atklāts Ļeņina piemineklis, ko veidojuši telnieki A.Gailītis, J.Lukaševičs un O.Kalējs. Demontēts 1990. gadā (pirmais demontētais Ļeņina piemineklis Latvijā, Atmodas gados).
Pie Smiltenes MRS bijusi Ļeņina biste.

Ļeņina piemineklis Smiltenē. Lenin's monument in SMiltene, Latvia.

Ļeņina piemineklis Smiltenē. Lenin's monument in Smiltene, Latvia.

Smiltenes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Smiltene.

Seda. 

Sedā jeb Sedas strādnieku ciematā no 1956. gada bija uzstādīts Ļeņina piemineklis, kas nojaukts 1971. gadā, jo bija izgatavots no nekvalitatīva materiāla. Pieminekli bija veidojuši tēlnieki A.Gailītis, J.Lukaševičs un O.Kalējs. 

Pēc tam no 1971. gada bija tikai Ļeņina biste, kas demontēta 1991. gada un to bija veidojusi P.Zaļkalne.

Foto oriģināls glabājas Sedas pilsētas bibliotēkā.

Sedas Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Seda, Latvia (1956-1971)

Ļeņina krūšutēls Sedā (1971-1991). Lenin's bust in Seda, Latvia (1971-1991)

Kārķi

"1967. gada 4. novembrī Kārķos svinīgi atklāja piemiņas plāksni 19 novadniekiem, kas krituši Lielā Tēvijas kara frontēs, fašistu nāves nometnēs nomocīti un pirmajos pēckara gados nogalināti." (Darba Karogs, 1968.g., Nr.66)

Piemineklis Kārķu iedzīvotājiem, kas krituši karā. Monument to the residents of Karki, Latvia

Gaujiena

1984. gadā Gaujas forsēšanas vietā pie «Jaunrāmnieku» mājām atklāja piemiņas akmeni vietā, kur 1944. gada septembrī sarkanās armijas daļas forsēja Gauju. Kaujās par Gaujienu piedalījās 229. Oderas divīzija, 364.Sarkankarogotā Sibīrijas-Omskas-Tosnas strēlnieku divīzija un 12.Rīgas inženieru sapieru brigāde. (Oktobra Karogs, 1984.g., Nr.121)

Piemineklis vietā, kur Sarkanā armija forsēja Gauju. Monument at the place where the Red Army forced the river Gauja, Latvia

1959.gada 8. augustā Pīnes kalniņā atklāja pieminekli 1941.gada 8.augustā noslepkavotajiem fašisma upuriem. Pieminekļa priekšplānā atveidota strādnieka figūra ar cieši satvertu cīņas karogu, aiz tā-uzlecošas saules stari. Šeit tēlnieks H.Bērziņš labi izteicis domu: „Jūsu kaujas slava mūžam mirdzēs sarkanos cīņas karogos, kas, augsti pacelta, tiks iznesta līdz galam, līdz komunisma uzvarai. Jūsu cīņu turpināsim līdz galīgai uzvarai!” Pieminekļa otrajā pusē zeltītiem burtiem uzrakstīts: „1941, gadā fašistu noslepkavotajiem upuriem". (Darba Karogs, 1959.g., Nr.99)

Piemineklis fašisma upuriem Pīnes kalniņā. Monument to the victims of facism on Pines kalnins, Latvia

"1976.gadā Stražu kaujas laukā atklāja pieminekli bijušajās cīņu vietās. Te 1944. gada septembra pēdējās dienās notika izšķirošā kauja par ciema teritorijas atbrīvošanu no vācu fašistiskajiem iebrucējiem." (Darba Karogs, 1976.g., Nr.29-030)

Piemineklis Stražas kaujas laukā. Monument in the battlefield in Straza, Latvia

Palsmanes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Palsmane, Latvia

Palsmanes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Palsmane, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Palsmanē atrodas parkā, netālu no Palsmanes muižas, kur padomju laikos bijusi Palsmanes speciālā internātskola. Sākotnēji bijis uzstādīts neliels tipveida piemineklis, bet 1975. gada 9. maijā atklāts šūnakmens piemineklis ar sievietes un vīrieša galvu (karavīrs ar māti); to veidojis tēlnieks O.Siliņš un arhitekts A.Kondrāts. šūnakmens.un 104 individuālās piemiņas zīmes, kurās norādīts kritušā uzvārds, iniciāļi (dažreiz arī vārds un tēva vārds), dienesta pakāpe un  nereti arī dzīves dati. Padomju laikos par kapiem atbildīga bija Palsmanes ciema padome un Palsmanes internātskola. Kapos apbedīti 104 Otrā pasaules karā kritušie padomju armijas karavīri, no kuriem zināmi 75.

Smiltenes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Smiltene, Latvia

Padomju armijas brāļu kapi Smiltenē. Soviet military cemetery in Smiltene, Latvia

Padomju armijas kritušo brāļu kapi atrodas Smiltenes Meža kapu teritorijā, Atmodas ielā. Uzreiz pie  ieejas kapsētā uzstādīti piemiņas akmeņi 2. Pasaules karā kritušo smilteniešu piemiņai. Kapsētā ir gan nacistu teroru upuru kapi, gan padomju armijas karavīru brāļu kapi. 

Kuldīgas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Kuldiga, Latvia

Staļina piemineklis Kuldīgā (1953-1961). Stalin monument in Kuldiga (1953-1961), Latvia

Kuldīgā J.V.Staļina piemineklis tika atklāts 1953. gada 6. novembrī plkst. 17.00 un tas Rātslaukumā stāvējis līdz 1961. gada decembrim. Pieminekli bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Ludzas padomju partizānu brāļu kapi Latgales ielā. Soviet partisan's cemetery in Ludza, Latgales street

Ludzas padomju partizānu brāļu kapi Latgales ielā, 2017. gads. Soviet partisan's cemetery in Ludza, Latgales street, Latvia, 2017.

Partizānu brāļu kapi atrodas netālu no Vissvētās Dievmātes aizmigšanas pareizticīgo baznīcas. Kapos uzstādīts piemineklis un 2 piemiņas plāksnes, kā arī 7 individuālās piemiņas zīmes no balta akmens. Uz piemiņas zīmēm sarakstīti apbedīto uzvārdi, vārdi un dienesta pakāpes. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija Ludzas sadzīves pakalpojumu kombināts.

Ludzas partizānu brāļu kapi Latgales ielā, 2017. gads. Soviet partisan's cemetery in Ludza, Latgales street, Latvia, 2017.

Uzraksts uz piemiņas plāksnēm pie pieminekļa:

MŪŽĪGA SLAVA

VAROŅIEM PARTIZĀNIEM,

KRITUŠIEM KAUJĀS PAR

MŪSU DZIMTENES BRĪVĪBU UN

NEATKARĪBU LIELAJĀ TĒVIJAS

KARĀ 1941-1945 G.

Un arī krievu valodā.

Ludzas partizānu brāļu kapi 1972. gadā. Soviet partisan's cemetery in Ludza, Latvia, 1972

Ludzas partizānu brāļu kapi Latgales ielā, 2017. gads. Soviet partisan's cemetery in Ludza, Latgales street, Latvia, 2017.

Brāļu kapos apbedīti 7 partizāni:

Antons Antonovs, partizāns

Vitalijs Dudarevs, partizānu grupas komandieris

Pēteris Zaharenoks, partizānu brigādes spiegu komandieris

Valija Kalvāns, partizānu brigādes radiste

Klīmans Kalvāns, partizānu grupas komandieris

Aleksandrs Sveds, partizanu brigādes ložmetējnieks

Geronims Codars, partizānu brigādes spiegs

Ludzas partizānu brāļu kapi Latgales ielā, 2017. gads. Soviet partisan's cemetery in Ludza, Latgales street, Latvia, 2017.

Ludzas partizānu brāļu kapi Latgales ielā, 2017. gads. Soviet partisan's cemetery in Ludza, Latgales street, Latvia, 2017.

Balvu rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Balvi, Latvia

Balvos padomju laikos bijusi uzstādīta Staļina biste, kas noņemta 1962. gadā.

Sākot gatavoties Ļeņina 100.dzimšanas dienai tik sākts darbs pie Ļeņina pieminekļa izgatavošanas. Konkursā par labāko pieminekļa metu uzvarēja tēlnieks Juris Mauriņš. Kopā ar arhitektu Ivaru Bumbieri tika izstrādāta vīzija, kā piemineklis iekļausies pilsētas centrā.

Ļeņins Balvos (1973-1991). Lenin monument in Balvi (1973-1991), Latvia

Ļeņins Balvos (1973-1991). Lenin monument in Balvi (1973-1991), Latvia

Balvos Ļeņina Karēlijas granīta 7 metrus augstais piemineklis atklāts 1973. gada 7. novembrī pretī Balvu kultūras namam. Tas bijis iekļauts republikas aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Piemineklis demontēts 1991. gada 25. augustā.

Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia

1941. un 1944. gadā komunisti nojauca Latgales partizānu pulka kritušo karavīru pieminekli un uzspridzināja pieminekļa pamatu. Tā vietā Partizānu ielā centrālajā skvērā, 1961. gada 11. jūnijā atklāts šūnakmens piemineklis partizāniem, kas cīnījušies pret vācu iebrucējiem Lielā Tēvijas kara  laikā.

Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia

Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia

Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia

Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia

Piemineklis ar 2 figūrām un to veidojuši tēlnieks L.Kristovskis un arhitekts A.Holcmanis. Laika gaitā daži burti bija nokrituši un nesalasāmi, bet 2006. gadā uzraksti un akmens plāksnes tika atjaunotas. Piemineklis demontēts 2022. gada 26. oktobrī.

1941. un 1944. gadā boļševiku uzspridzinātais Latgales partizānu piemineklis Balvos

Brīvības ielā Nr.47 bijusi uzstādīta piemiņas plāksne pie skolas, kurā mācījies dzejnieks un viens no organizācijas pagrīdniekiem, vadītājs Jānis Logins (1914-1943). Plāksne uzlikta 1964.gadā, demontēta 90.gados.

Piemineklis Balvu "atbrīvotājiem". Monument to the liberators of Balvi, Latvia.

Piemiņas akmens Balvu "atbrīvotājiem" - 3. Baltijas frontes 54. armijas 111. strēlnieku korpusa 321. divīzijas cīnītājiem tika atklāts 1985. gada 9. maijā. Korpusa komandieris bija ģenerālleitnants B.Roždestvenskis, kas bijis Balvu Goda pilsonis.

 

Viļaka

Ļeņina piemineklis Viļakā (1949-1990). Lenin's monument in Vilaka, Latvia

Viļakā Staļina piemineklis atklāts 1949. martā, bet demontēts 1962. gadā, savukārt Ļeņina piemineklis stāvējis no 1949. gada jūlija līdz 1990. gada 23. jūlijam.

1947.gada rudenī Viļakā atklāja pieminekli kritušajiem partizāniem.

Piemineklis partizāniem Viļakā 1962. gads. Monument to the partisans in Vilaka, Latvia

Viļakā, Abrenes ielā, centrālajā skvērā piemineklis padomju partizāniem tika atklāts 1962. gada novembrī. "Partizānu ar šauteni" šūnakmenī veidojusi tēlniece Z.Zvāra. Demontēts 2023. gadā.

Pie Viļakas vidusskolas ieejas labajā pusē bijusi pielikta marmora piemiņas plāksne, ka šajā skolā mācījies pirmais pēckara gadu komsorgs Jānis Masaļskis.

Vecumu ciema padomes teritorijā Jaškovā vietā, kur 1941. gadā tika nogalināti padomju aktīvisti, 1969. gadā uzstādīja piemiņas plāksni.

Baltinava 

Piemineklis partizāniem Baltinavā. Monument to the partisans in Baltinava, Latvia.

Kārsavas ielā 1982. gada 9. oktobrī tika atklāts piemineklis partizānu pulka cīnītājiem "Par Padomju Latviju" - Elvīrai Dzērvītei, Jūlijam Reinholdam, Pēterim Krastiņam - kritušajiem 1942. gada 16. jūlijā netālu no Baltinavas, pie Skangaļiem.

Svētūnes mežā, ceļa malā atklāja piemiņas plāksni vietā, kur 1941. gadā nogalināti 12 komjaunieši un aktīvisti. 1959. gadā viņi apbedīti Baltinavas brāļu kapos, 2 no tiem kapsētā. Uz pelēkas akmens plaksnes vārdi - Jānis Pomka, Vasilijs Jefimovs, Jānis Žirnovs, Bonifācijs Logins, Nikolajs Suharevs, Aleksandrs Trubačovs, Vladislavs Pliss, Voldemārs Potapovs, Janis Kašs, Augusts Ločmelis, Jānis Keišs, Aleksandrs baikovs. ("Vaduguns, 1973.g., Nr.140)

Medņevas ciemā apmēram kilometru no ciema padomes pa Baltinavas ceļu tā labajā pusē ir neliela brūna granīta plāksne, kura vēsta, ka šajā vietā 1944. gada jūnijā 1. Latvijas partizānu brigādes 2. vienības partizāni uzspridzināja fašistu munīcijas noliktavu. 

Greivas mežā 1977. gada 29. oktobrī atklāts piemineklis vietā, kur 1943 (1944.). gadā atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 1. vienības nometne
Greivas mežā piemineklis vietā, kur kritis partizānu komandieris A.J.Balodis (1903-1944) 
Greivas mežā Meiteņu kalniņš. Piemineklis vietā, kur 1944. gada 5. jūnijā cīnījās un krita cīņā 1. Latvijas partizānu brigādes saimnieciskās daļas partizāni, tajā skaitā arī partizānes sievietes.


Žīguri

Pilsētciematā pie Žīguru 8-gadīgās skolas Parka ielā atradās obelisks Lielajā Tēvijas karā kritušajiem Latvijas partizānu brigādes cīnītājiem. 

Piemiņas akmens 1. Latvijas partizānu brigādes 3. vienības nometnē Katlešu mežniecības 129. kvartālā. Memorial stone in the camp of the 3rd unit of the 1st Latvian Partisan Brigade, Latvia

Slieteņi 1. Latvijas partizānu brigādes 3. vienības nometne Katlešu mežniecības 129. kvartālā. 1st Latvian Partisan Brigade 3rd Unit Camp in the 129th block of the Katlešu Forestry Department of the Balvi District, Latvia.

Žīguru pagastā Katlešu mežniecības 129. kvartālā, tā saucamajā "Skaistajā silā", no 1943. līdz 1944. gadam atradās 4. partizānu vienības A. Otaņķa apakšvienība, vēlāk (no 1944. gada 17. marta) — 1. Latvijas partizānu brigādes 3. vienība. Nometnes vietā tika uzstādīts memoriālais piemiņas akmens un atjaunoti septiņi slieteņi.

Lemešova Šķilbēnu pagasts piemineklis padomju karavīriem.

Susāju pagasta Egļavas mežniecība. Memoriālais akmens tika uzstādīts vietā, kur no 1943. gada septembrim līdz 1944. gada martam atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 2. vienības apmetnes vieta Susāju ciemā mežā pie bijušajām «Apšuleju» mājām 1943. gada maijā te "kaujā ar fašistiem" gāja bojā partizānu kustības dalībniece M. Marcinkēviča. M. Marcinkēvičas bojā ejas vieta apzīmēta ar piemiņas plāksni.

Susāju ciema Žīguru mežrūpniecības saimniecības Egļavas medniecības 539. kvartālā, tā sauktajā Stampaku mežā (7 km no Vijakas) bāzējās 1. partizānu vienības J. Bietāga apakšvienība (komisārs P. Dergačs). Kad 1944. gada 17. martā izveidoja 1. Latvijas partizānu brigādi, Bietāga apakšvienība kļuva par šīs brigādes 2. vienību. Partizānu nometnes vieta Stampaku mežā tika apzīmēta ar piemiņas akmeni, pie kura piestiprinātā marmora plāksne vēstīja, ka tur no 1943. gada septembra līdz 1944. gada martam atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 2. vienības nometne.

Piemineklis vietā, kur 1944. gadā atradās 1.Latvijas partizānu brigādes 1.vienības nometne Tilžas pagastā. Monument at the site where the camp of the 1st unit of the 1st Latvian Partisan Brigade was located in 1944, Tilza, Latvia.

Agrākajā Tilžas ciema Rēzeknes mežrūpniecības saimniecības Ruskulovas mežniecības 351. kvartālā bāzējās 1. partizānu vienības A. Poča apakšvienība (ar 1944. gada 17. martu — 1. Latvijas partizānu brigādes 1. vienība). 1944. gada 11. martā nometnē pulcējās jaundibināmās brigādes komandieri, bet jau 19. martā A. Poča partizāniem vajadzēja "ar kauju izlauzties no fašistu soda ekspedīcijas ielenkuma". 1977. gada 29. oktobrī Ruskulovas mežā atklāts 5 metrus augstais betona piemineklis (arhitekts O. Ostenbergs).

Agrākajā Tilžas ciema Rēzeknes mežrūpniecības saimniecības Ruskulovas mežniecības 326. kvartālā kaujā ar fašistu soda ekspedīciju 1944. gada 5. jūnijā krita 1. Latvijas partizānu brigādes 1. vienības
komandiera vietnieks A Balodis. Viņa bojā ejas vietā Tilzas vidusskolas skolēni un ciema iedzīvotāji

uzstādīja piemiņas zīmi.

Piemiņas plāksne partizānu atbalstītājam P.Borisovam. memorial plaque for a partisan supporter P.Borisovs, Viksna,Latvia

Vīksnas ciema Ukrainas «Borisovu» mājas Lielā Tēvijas kara laikā bija Ziemeļlatvijas partizānu vienības atbalsta un sakaru punkts. P. Borisova mājās partizāni saņēma atbalstu jau 1942. gada vasarā. 1943. gada janvārī un februārī Borisovu rijā dzīvoja V. Ezernieka partizāni. Netālu no mājām mežmalā atradās tā sauktais partizānu pasts, kas darbojās no 1943. gada 15. marta līdz 25. augustam. Vieta tika atzīmēta ar pieminas plāksni.