 |
| S.Opriško veidotais Ļeņina piemineklis Alūksnei. First Lenin monument in Aluksne was made by S.Oprisko, Latvia |
Alūksnes amatieris Sergejs
Opriško 1957. gadā pilsētai izgatavoja
Ļeņina pieminekli. To paguva jau atliet betonā un bija paredzēts izvietot 2
kopijas - vienu pilsētas centrā, bet otru pie kluba. Neilgi pirms atklāšanas
Kultūras ministrijas pārstāvji pēc Alūksnes apmeklējuma aizliedza darbus
turpināt. Skulptūra vēlāk sagriezta 3 gabalos un aprakta. 2010. gadā Alūksnes
muzeja darbinieki atrada divus šīs skulptūras fragmentus vīna pagrabā, bet
trešo ledus pagrabā.
Augšdaļa no pirmā Alūksnes pilsētai veidotā Ļeņina apskatāma Alūksnes novadpētniecības muzeja telpās Jaunajā pilī, vidus daļa un kājas izliktas muzeja pagalmā.
 |
| Alūksnes Ļeņina piemineklis (1970-1991). Lenin monument in Aluksne (1970-1991), Latvia |
 |
| Alūksnes Ļeņins. Lenin's monument in Aluksne, Latvia, 1970 |
 |
| Alūksnes Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Aluksne, Latvia, 1970 |
 |
Alūksnes Ļeņina piemineklis. Lenin's monument in Aluksne, Latvia, 1970
|
1970. gada 22. aprīlī Alūksnē tika atklāts Ļeņina piemineklis -
Ļeņina galva 13 dabisko lielumu izmērā, 3,5 m augsta, Demontēta 1991. gada 29.
augustā. Pieminekli veidojuši tēlniece G.Grundberga un arhitekts J.Krauklis. Ļeņina piemineklis tika pārvietots uz bijušās Zeltiņu padomju raķešu bāzes teritoriju.
 |
Ļeņina piemineklis 2017. gads bijušajā Zeltiņu PSRS raķešu bāzē. Lenin in Zeltini, Latvia, 2017
|
|
- Alūksnes 2. vidusskolas pionieri un komjaunieši bija palīdzējuši kolhozniekiem ražas novākšanā un sapelnījuši naudu. Par nopelnītajiem līdzekļiem nolēma uzcelt pieminekli Kosmodemjanskai un Sudmalim. 1970. gada 1.septembrī atklāja "kauju slavas skvērā" pie skolas komjaunietes varones Zojas Kosmodemjanskas (1923-1941) un partizāna Imanta Sudmaļa pieminekli ar vara kaluma cilņiem, ko veidojusi tēlniece Gaida Grundberga. Skvērā tika atzīmēti skolas svinīgākie brīži. Pieminekļi noņemti ap 1999. gadu. Par Kosmodemjanskas varonīgajiem darbiem 1944. gadā uzņēma filmu "Zoja". Ar ēku dedzināšanu ciemos, kur uzturējās vācieši, lai atstātu aukstajā ziemā tos bez pajumtes, viņa centās traucēt vāciešu karaspēka uzbrukumus. Vācieši viņu notvēruši, mocījuši un pakāruši ar plāksni kaklā "māju dedzinātāja". Pirms pakāršanas izkliegusi arī "Lai dzīvo biedrs Staļins". Pēc nāves Kosmodemjanskai piešķirts Padomju Savienības Varones nosaukums. Daudz kas no šī stāsta ir padomju laikā safabricēts, iespējams, Kosmodemjansku par ēku dedzināšanu nogalinājuši paši ciema iedzīvotāji.
 |
| Z.Kosmodemjanskas un I.Sudmaļa bistes Alūksnē. Busts of Z.Kosmodemjanska and I.Sudmalis in Aluksne, Latvia |
 |
| Z.Kosmodemjanskas un I.Sudmaļa bistes Alūksnē. Busts of Z.Kosmodemjanska and I.Sudmalis in Aluksne, Latvia |
 |
| Z.Kosmodemjanskas un I.Sudmaļa bistes Alūksnē. Busts of Z.Kosmodemjanska and I.Sudmalis in Aluksne, Latvia |
- 1971. gada 18. decembrī Alūksnē parkā netālu no senās pils Skulptūru parkā tika atklātas 2 bistes - Jēkabam Zīlem (1885-1941) un Arvīdam Drīzulim (1890-1940), ko bronzā veidojusi Gaida Grundberga. Abas bistes demontētas 1991. gadā. Arvīds Drīzulis (1890-1940) bija padomju varas nodibinātājs Alūksnē 1919. gadā. Viņš bija pirmais padomju apriņķa Izpildkomitejas priekšsēdētājs Alūksnē, bet Jēkabs Zīle bija pirmais Komunistiskās partijas Alūksnes komitejas priekšsēdētājs. Padomju laikā Latgales iela tika pārdēvēta par Arvīda Drīzuļa ielu, bet Kanaviņu iela - par Jēkaba Zīles ielu.
 |
| Pieminekļi Jēkabam Zīlem un Arvīdam Drīzulim Alūksnē. Monuments to soviet personalities - Jekabs Zile and Arvids Drizulis in Aluksne, Latvia. |
 |
| Pieminekļi Jēkabam Zīlem un Arvīdam Drīzulim Alūksnē. Monuments to soviet personalities - Jekabs Zile and Arvids Drizulis in Aluksne, Latvia. |
 |
| Pieminekļi Jēkabam Zīlem un Arvīdam Drīzulim Alūksnē. Monuments to soviet personalities - Jekabs Zile and Arvids Drizulis in Aluksne, Latvia. |
- Agrākajā Strādnieku (arī Omskas) ielā (tagad Tirgotāju ielā) atradās Slavas Obelisks ar cilni pilsētas un rajona atbrīvotājiem 3. Baltijas frontes cīnītājiem. Atklāts 1974. gada 17. augustā pie Alūksnes kultūras nama - atbrīvošanas 30. gadadienai veltītās svinībās. Obelisks veidots pēc tēlnieces Gaidas Grundbergas meta. Obelisks pārvietots uz Zeltiņu bijušo padomju raķešu bāzes teritoriju, blakus Alūksnes Ļeņina piemineklim.
 |
| Slavas obelisks Alūksnē. Obelisk of Fame in Aluksne, Latvia |
 |
| Slavas obelisks 2017. gads, Zeltiņos. Obelisk of Fame in Zeltini, Latvia |
 |
| Slavas obelisks 2017. gads, Zeltiņos. Obelisk of Fame in Zeltini, Latvia |
- Pilsētas parkā 20. gadsimta 70. gados bija izveidots Skulptūru parks ar Latvijas mākslinieku veidojumiem no bronzas, alumīnija un granīta. Līdzās "leģendārajai spāņu tautas meitai" Doloresai Ibaruri nolikts kolhoza "Lāčplēsis" priekšsēdētājs E.Kauliņš. Doloresas skulptūra bijusi nogremdēta dīķī un tā bijusi deformēt, tādēļ to vairs neizvietoja parkā. Dīķa malā - Lāčplēsis un Laimdota. Tēlnieces Lilijas Līces veidotie zirgi - "Sacensība", "Ziedu sargātājas", "Sapnis jeb Māte un bērns" (joprojām redzams), "Maize", vara kalums "Jānis Fabriciuss", V.Kosenko "Portrets", Augusta Samsona krūšutēls. Tēlnieces Vijas Mikānes skulptūra rakstniekam, sabiedriskajam darbiniekam Ernestam Efertam-Klusajam. Bijušas skulptūras arī Pēterim Stučkam un Šarlotei Kaķītei.
 |
| Skulptūru parks Alūksnē, skulptūra - spāņu komunistu līderei Doloresai Ibaruri. Park of sculptures in Aluksne. Sculpture of Spanish Communist leader Dolores Ibarruri, Aluksne, Latvia. |
 |
| Alūksnes novada muzeja telpās Jaunajā pilī Doloresas Ibaruri skulptūra. Sculpture of Spanish Communist leader Dolores Ibarruri, in Aluksne museum, Latvia. |
 |
| Skulptūru parks Alūksnē, Lāčplēsis un Laimdota. Park of sculptures in Aluksne, Lacplesis and Laimdota, Latvia |
 |
| Alūksnes novada muzeja telpās skulptūras - zirgs un Ernests Eferts-Klusais. Horses' sculpture and Ernests Eferts-Klusais, in Aluksne museum, Latvia. |
 |
"Spēks" Alūksnes Skulptūru parkā. "Power" in Aluksne Park of Sculptures, Latvia.
|
 |
No Skulptūru parka, tagad Alūksnes novada muzejā.
|
- 1985. gada 27. jūlijā Drīzuļa
ielā pretī Padomju namam Skulptūru parkā, Varoņu alejā atklāti bronzas ciļņi uz
obeliskiem PSRS varoņiem V.Uzu (1924-1978), N.Lugovcevam (1917-1944), J.Sutjko (1924-1944), kā arī biste Š.Kaķītei,
ko veidojusi tēlniece Gaida Gundberga,
Pieminekļi atklāti Alūksnes septiņsimtgadi atzīmējot. Visi demontēti 20.
gadsimta 90. gados un tagad apskatāmi Alūksnes muzejā Jaunajā pilī.
Tatārs Vladimirs Uzu bija Padomju
armijas seržants, ložmetēja apkalpes komandieris. Viens cīnījies pret 300
fašistiem, par ko viņam piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.
 |
N.Lugovceva bronzas cilnis 2017. gads, Alūksnes muzejs. Museum in Aluksne, Latvia
|
|
Krievs Nikolajs Lugovcevs, "Alūksnes atbrīvotājs - Padomju Savienības Varonis";
Ukrainis Jegors Sutjko, "Alūksnes
atbrīvotājs - Padomju Savienības Varonis";
Šarlote Kaķīte (1888-1984) bija
revolucionārās kustības dalībniece.
Alūksnē Siseņu priežu silā tika uzstādīts piemineklis ar uzrakstu latviešu un krievu valodā: “Šajā vietā 1941.gada vasarā buržuāziskie nacionālisti noslepkavoja 300 Alūksnes iedzīvotājus”. 20. gadsimta 60. gados gados upuri tika pārapbedīti uz Alūksnes Brāļu kapiem, kur uzstādīja arī pieminekli – skulptūru, kas simbolizē mātes tēlu, kā arī piemiņas plāksni ar Ojāra Vācieša citātu krievu valodā: “Sirdīs uz vēstures lappusēm, pieminekļu granītā – mūžīga slava tava.” Uz vienas no citām Brāļu kapu piemiņas plāksnēm krievu valodā minēts: “Šeit apglabāti 167 Alūksnes rajona mierīgie iedzīvotāji, fašistiskā terora upuri – bērni, sievietes, sirmgalvji”.
 |
| Piemiņas akmens Siseņu silā. Memorial stone in Sisenu sils, Aluksne, Latvia. |
Ape
1954. gada 21. jūlijā Apē tika atklāts Staļina piemineklis, tas demontēts 1962. gadā.
 |
| Staļina piemineklis Apē (1954-1962). Stalin monument in Ape (1954-1962), Latvia |
Apē, Raiņa ielas galā, Jašu priedēs 1984. gadā tika uzstādīts piemineklis vietā, kur "fašisti 1941. gadā nogalināja 11 padomju aktīvistus". Vācu karaspēks ienāca Apē 1941. gada 11. jūlijā un jau tajā pašā dienā "vietējie pašaizsardzībnieki Jašu priedājā nogalināja 11 Apes iedzīvotājus". 20. gadsimta 60. gados nogalinātie tika pārapbedīti Apes Brāļu kapos. 1991. gadā Holokaustā izdzīvojušais Vulfs Faivelsons pārapbedīšanas vietā uzstādīja atsevišķu piemiņas akmeni, kas veltīts Faivelsonu ģimenes locekļu piemiņai, un piemiņas plāksni ar uzrakstu latviešu valodā “96 ebreji, 1941.gada fašistiskā terora upuri”. 2005. gadā plāksni atjaunoja, veicot Apes Brāļu kapu rekonstrukciju.
 |
| Piemineklis Apē, Jašu priedēs. Monument to victims of facism in Ape, Jasu priedes, Latvia |
1983. gadā pie Apes vidusskolas atklāts no bronzas veidotais piemineklis krūšutēls rakstniecei Elīnai Zālītei, ko veidojuši tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga un arhitekts M.Ezergailis. Skulptūra nozagta 2009. gada 7.novembrī. Elīna Zālīte Apē dzīvojusi no 1904. gada un šeit atrodas arī Zālītes memoriālā māja.
 |
Piemineklis Elīnai Zālītei Apē (1983-2009) Apē. Elina Zalite monument in Ape (1983-2009), Latvia
|
|
Jaunannas pagasts
Piemiņas plāksne partizānam H.Meijeram bijusi pie ciema padomes ēkas un memoriālais akmens uz viņa sākotnējās kapavietas.
Jaunannas pagasta Mežmuižā memoriālais akmens un šķūnis, kurā 1944. gada 24. februārī tika nogalināts Annas pagasta pagrīdnieku organizācijas KPL sekretārs partizānu sabiedrotais Hugo Meijers (1896-1944). Pie šķūņa ir piestiprināta piemiņas plāksne, kura vēsta, ka tur 1944. gada 24. februārī fašisti noslepkavoja LKP Annas pagasta pagrīdes pirmorganizācijas sekretāru Hugo Meijeru.
 |
| Memoriālais šķūnis, kur tika nogalināts Hugo Meijers. The memorial barn where were killed Hugo Meijers, Jaunanna, Latvia |
Gorbānos dzīvojis Hugo Meiers. Pie "Gorbānu" mājām bija piestiprināta balta marmora plāksne ar tekstu "Hugo Meijera mājas. Šeit 1943.-1944. atradās LKP Annas pagasta partijas un komjaunatnes pagrīdes organizācija". 1959. gadā vienā mājas istabā tika iekārtots piemiņas muzejs. 1945. gadā Annas pagastu pārdēvēja par Meiera ciemu, partizānu atbalstītājam Hugo Meieram par godu, un tas savu nosaukumu saglabāja līdz 1990. gadam.
Annas pagasta Papardē pie stacijas 1974. gadā uzstādīja pieminekli vietā, kur 1944. gada 31. jūlijā varoņdarbu veica padomju savienības varonis jaunākais seržants (vēlāk staršina) Vladimirs Uzu (1924-1978) un piemiņas zīme 3.piebaltijas frontes karavīriem.
Kalnadruvās uz Alūksnes-Liepnas ceļa tika uzstādīts memoriālais akmens par godu 364. Sibīrijas Omskas-Tosņenskas Sarkankarogotajai divīzijai, kas "atbrīvoja" Alūksni no fašistu iebrucējiem. 1944. gada 19. augustā Alūksnē ienāca padomju karaspēks. Uz akmens iegravēts - 364. Sibīrijas-Omskas-Tosnas Sarkankarogotās strēlnieku divīzijas karavīriem - Alūksnes pilsētas atbrīvotājiem no fašistiskajiem iebrucējiem 1944.19.VIII" un arī krievu valodā. Piemineklis demontēts 2022. gadā.
 |
| Piemineklis Kalnadruvās. Monument in Kalnadruvas, stone in honor of the 364th Siberian Omsk-Tosnensky Red Banner Division, Latvia |
Liepnas pagasts.
Liepnas kaujas vietas piemineklis un brāļu kapi. Kopējā memoriāla platība ir ap 1750 m2. Uz kurgāna uzstādīts piemineklis, kura priekšā ir brāļu kapi ar piemiņas plāksni. Uzraksts uz pieminekļa:
LIEPNAS KAUJAS VIETA
ŠEIT 1941.G.4. JŪLIJĀLATVIEŠU TERITORIĀLĀ KORPUSA
DAĻAS NIKNĀ CĪŅĀ PRET VĀCU
FAŠISTISKAJIEM IEBRUCĒJIEM
IZLAUZĀS NO IELENKUMA
SANĀKS SENI DRAUGI SENU DZIESMU UZSĀKS –
DZIESMAI LABI KRĒSLĀ TĀLU IZSKANĒT.
PASNIEGS PĪPI TĒVAM ZĒNS UN–KĻUVIS KLUSĀKS –
TEIKS:–PAR LIEPNAS KAUJU STĀSTI ATKAL TĒT !
J. VANAGS.
 |
Kaujas vietu piemineklis Liepnā. Monument in Liepna, Latvia
|
1987. gadā Liepnā tika atklāti pieminekļi - biste padomju savienības varonim partizānam Otomāram Oškalnam (1904-1947) un rakstniekam Jūlijam Vanagam (1903-1986), ko veidojusi tēlniece Gaida Grundberga.  | Piemineklis Otomāram Oškalnam Liepnā. Bust of Otomars Oskalns in Liepna, Latvia, 1987.
|
 |
Piemineklis rakstniekam Jūlijam Vanagam Liepnā. Bust of Julijs Vanags in Liepna, Latvia.
|
Demšās 1975. gadā uzstādīts memoriālais akmens vietā, kur tanku cīņā gājis bojā Padomju Savienības Varonis Nikolajs Lugovcevs (1917-1944) un, kur 1941. gada 4. jūlijā Latvijas teritoriālā korpusa daļas pēc smagas cīņas ar vāciešiem izlauzās no ielenkuma. Lugovcevs bija Sarkankarogotās tanku brigādes rotas komandieris, leitnants, Sarkanās Zvaigznes ordeņa kavalieris. Cīņā viņa tanks tika sašauts un aizdegās.
 |
| Piemineklis Demšās, 1972. gads. Monument in Demsas, Latvia, 1972. |
Apšukalnā tika uzstādīts 1,5 m augsts pelēka laukakmens piemineklis ar baltu marmora piemiņas plāksni vietā, kur no 1944. gada 17. marta līdz 27. augustam atradās 1. Latvijas partizānu brigādes štābs un izlūku vads. Nometnes teritorijā tika restaurētas 11 mītnes - slieteņi.
 |
| Apšukalna slieteņi 1983. gadā. |
 |
| Apšukalna piemineklis. Monument in Apsu kalns, Aluksne, Latvia |
Lielais mežs Liepnas pagastā - piemineklis vietā, kur 1943. gada 9. septembrī gāja bojā partizāni Jāzeps Cācurs un Juris Niedra. Demontēts.
Pededzes pagasts
Pededzē baltkrievu lidotājam P.Pekaram veltīta vara kaluma vīrieša figūra, kas atklāta 1970. gada 4.novembrī. To izveidoja pēc tēlnieces R.Sviles meta. Figūra ir 3,4 m augsta. Piemineklis uzstādīts kā veltījums arī Pekara cīņu biedriem un vietējiem Pededzes iedzīvotajiem, kas krituši karā. Demontēts.
 |
Piemineklis lidotājam P.Pekaram Pededzē. Monument to soviet aviator P.Pekar in Pededze, Latvia.
|
|
 |
Piemineklis lidotājam P.Pekaram Pededzē. Monument to soviet aviator P.Pekar in Pededze, Latvia.
|
|
Mālupes pagasts.
Sūnu saliņa bija vieta, kur 1942-1944. gadā atradās 1.Latvijas partizānu brigādes 4. vienības štābs. Tika uzstādīts pelēks granīta piemineklis ar iekaltu tekstu: «Sūnu saliņa. Šeit 1942.—1944. g. atradās Ziemellatvijas partizānu vienības štābs, LKP Valkas apriņķa un Vidzemes apgabala komitejas.». Ziemeļlatvijas partizānu vienība (komandieris V. Ezernieks, komisārs A. Raškevics) izveidojās jau 1942. gada vasarā no partizānu vienības «Par Padomju Latviju» 3. vienības cīnītājiem un vēlāk, kļuvusi par 1. Latvijas partizānu brigādes 4. vienību (ar 1944. gada 17. martu komandieris A. Savickis), «Sūnu saliņā» ar pārtraukumiem tie bāzējās divus gadus.
1964. gadā tika atklāts piemineklis.
 |
| Sūnu saliņas padomju laikā rekonstruētā partizānu mītne. Reconstruction in Sunu salina, partisan's headquarters in forest, Latvia |
 |
| Piemineklis Sūnu saliņā. Monument in Sunu salina, Latvia |
 |
| Piemineklis Sūnu saliņā. Monument in Sunu salina, Latvia |
Trapene
Trapenes ciemā aiz «Mērtiņu» mājām, vietā, kur 1943. gada naktī no 6. uz 7. decembri kaujā ar fašistiem tika smagi ievainots un bezsamaņas stāvoklī sagūstīts komjaunietis partizāns Harijs Mukstiņš, iekārtota piemiņas vieta — balta ķieģeļu siena ar granīta plāksni. Tā atklāta komjaunatnes 50. gadadienas priekšvakarā 1968. gadā. Netālu no piemiņas plāksnes atklāta 1. latviešu partizānu brigādes ceturtās Matulēna vienības apmetnes vieta.
 |
| Piemiņas plāksne partizānam Harijam Mukstiņam Trapenē. Memorial stone to partisan Harijs Mukstins, Trapene, Latvia |
1983.gada 10.septembrī pie bijušās Bormaņu muižas Trapenes centrā 100 gadu dzimšanas dienas atcerei tika atklāta Linarda Laicena granīta biste, ko veidojusi tēlniece Gaida Gundberga un arhitekts J.Pētersons. Laicens Bormaņu muižā strādājis par dārznieka mācekli.
 |
| Piemineklis Linardam Liacenam Trapenē. Linards Laicens' monument in Trapene, Latvia, 1983 |
 |
Piemineklis Linardam Liacenam Trapenē. Linards Laicens' monument in Trapene, Latvia, 1983
|
 |
Piemineklis Linardam Liacenam Trapenē. Linards Laicens' monument in Trapene, Latvia, 1983
|
Gaujienā iepretim skolai 1984. gadā tika atklāts piemineklis Ojāram Vācietim pie viņa vārdā nosauktās vidusskolas. Ojārs Vācietis bija šīs skolas absolvents. Padomju laikā Ojāru Vācieti uzskatīja par komjaunatnes dzejnieku un 1976. gadā viņam piešķīra Latvijas Ļeņina komjaunatnes prēmiju.
 |
| Piemineklis Ojāram Vācietim pie Gaujienas vidusskolas. Monument to Ojars Vacietis in Gaujiena, Latvia |
Alsviķu ciemā Rezakas—Ādamu ceļa malā ir neliels granīta piemineklis, kas vēsta, ka tur 1944. gada 15. janvārī 1. Latvijas partizānu brigādes 4. vienības atsevišķā vada partizāni komandiera M. Matulēna (Krieviņa) vadībā sakāva 300 vīru lielu fašistu soda ekspedīciju. 1943./44. gada ziemā netālu no Alsviķu ciema Rezakas mežā atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 4. vienības atsevišķā vada (komandieris Mārtiņš Matulēns (Krieviņš)) partizānu apmetne. Te 1968. gadā Strautiņu 8 gadīgās skolas skolotāji un audzēkņi atjaunoja trīs partizānu mītnes — slieteņus.
 |
| Piemineklis Rezakās. Monument in Rezakas, Latvia |
Vidagas centrā pie Sikšņu pamatskolas 1987. gadā tika atklāts piemineklis bojā gājušajiem zemniekiem.
 |
| Piemineklis ciema iedzīvotājiem Vidagā. Monument in Vidaga, Latvia |
Zeltiņos bija piemineklis 3. Baltijas frontei, kas "atbrīvoja Alūksnes rajonu no nacistiem". Uzstādīts 1974. gadā, demontēts 2022. gadā.
Ilzenē 1967. gadā uzstādīja pieminekli partizāniem, karavīriem un pretošanās kustības dalībniekiem Otrajā pasaules karā. Demontēts 2022. gadā.
Mārkalnē uzstādīja pieminekli ciema iedzīvotājiem, kas krituši II Pasaules kara laikā. Atklāts 1975. gadā, demontēts 2022. gadā.
Stuborova, piemineklis vietā, kur 1944. gada 29. jūlijā lidotājs leitnants Pjotrs Pekars (1921-1944) atkārtoja Gastello varoņdarbu. Uzstādīts 07.11.1966, demontēts 2022.gadā.
Kalncempjos 1974. gada 3. augustā tika atklāts piemineklis Otrā pasaules karā bojāgājušajiem ciema iedzīvotājiem. Demontēts.
 |
Atjaunotie slieteņi partizānu nometnē Druvkalnos 1983. gads. Reconstruction in Druvkalni, partisan's headquarters in forest, Latvia
|
Druvkalnu mežniecībā Virešu pagastā piemineklis vietā, kur no 1944. gada 19. maija atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 5. vienības nometne. "1968. gada 7 maijā. Uzvaras dienas priekšvakarā, Druvkalnos notika pirmā talka, kurā piedalījās vairāku Alūksnes, Gulbenes un Valkas rajonu skolu pionieri un komjaunieši bijušo partizānu A. Baloža un J. Ruško vadībā. Skolēni ne tikai centīgi strādāja, bet arī ar lielu interesi klausījās partizānu atmiņu stāstījumā. Kopā ar bijušo 5. vienības spridzinātāju nodaļas komandieri A. Balodi jaunie novadpētnieki atrada kara laikā paslēpto radiouztvērēju, ar kuru partizāni bija klausījušies Maskavu. Šo dārgo relikviju nodeva Lizuma 8-gadīgās skolas muzejam. Nākamajā talkas reizē darbus pabeidza. Meža vidu tika uzcelti septiņi slieteņu bet pie štāba mītnes atjaunots galdiņš, pie kura brīvajos brīžos sēdējuši partizāni un klausījušies radioziņas.
1968. gada 25. maijā notika atjaunotās nometnes atklāšana, kad kopā ar jauniešiem agrākajā nometnes vietā pulcējas kādreizējie cīnītāji. Bijušais 5. vienības komandieris P. Strautmanis un komisārs J. Bietāgs pieņēma novadpētnieku ziņojumu par veikto darbu. Spoži dega partizānu ugunskurs, raisījās atmiņu pavedieni un skanēja partizānu iemīļotās dziesmas. Kopš 1968. gada Druvkalnos regulāri notiek partizānu salidojumi, kuros vienmēr piedalās arī pionieri un komjaunieši. 1971. gadā bijušās partizānu nometnes teritorijā tika atklāta balta marmora piemiņas plāksne, bet 1978. gada 20. maijā uzstādīts piemiņas akmens, kurā izkalts lakonisks uzraksts: «Druvkalni. 1. Latvijas partizānu brigādes 5. vienības nometne 1944. gadā." (Dabas un vēstures kalendārs 1983. gads).
