Alūksnes rajona zudušie Padomju laikā celtie pieminekļi. Lost soviet monuments in Aluksne

S.Opriško veidotais Ļeņina piemineklis Alūksnei. First Lenin monument in Aluksne was made by S.Oprisko

Alūksnes amatieris Sergejs Opriško 1957. gadā  pilsētai izgatavoja Ļeņina pieminekli. To paguva jau atliet betonā. Bija paredzēts izvietot 2 kopijas - vienu pilsētas centrā, bet otru pie kluba. Neilgi pirms atklāšanas Kultūras ministrijas pārstāvji pēc Alūksnes apmeklējuma aizliedza darbus turpināt. Skulptūra vēlāk sagriezta 3 gabalos un aprakta. 2010. gadā Alūksnes muzeja darbinieki atrada divus šīs skulptūras fragmentus vīna pagrabā, bet trešo ledus pagrabā.

Augšdaļa no pirmā Alūksnes pilsētai veidotā Ļeņina apskatāma Alūksnes novadpētniecības muzeja telpās Jaunajā pilī, vidus daļa un kājas izliktas muzeja pagalmā.

Alūksnes Ļeņina piemineklis (1970-1991). Lenin monument in Aluksne (1970-1991)

1970. gada 22. aprīlī Alūksnē tika atklāts  Ļeņina piemineklis - Ļeņina galva 13 dabisko lielumu izmērā, 3,5 m augsta, Demontēta 1991. gada 29. augustā. Pieminekli veidojuši tēlniece G.Grundberga un arhitekts J.Krauklis.

Ļeņina piemineklis 2017. gads bijušajā Zeltiņu PSRS raķešu bāzē

Ļeņina piemineklis pārvietots uz bijušās Zeltiņu padomju raķešu bāzes teritoriju, kur ir apskatāms.

Z.Kosmodemjanskas un I.Sudmaļa bistes Alūksnē. Busts of Z.Kosmodemjanska and I.Sudmalis in Aluksne

1970. gada 1.septembrī atklāja komjaunietes varones Zojas Kosmodemjanskas (1923-1941) un partizāna Imanta Sudmaļa pieminekli ar vara kaluma cilņiem, ko veidojusi tēlniece G.Grundberga. Pieminekļi noņemti ap 1999. gadu. Par Kosmodemjanskas varonīgajiem darbiem 1944. gadā uzņēma filmu "Zoja". Ar ēku dedzināšanu ciemos, kur uzturējās vācieši, lai atstātu aukstajā ziemā tos bez pajumtes, viņa centās traucēt vāciešu karaspēka uzbrukumus. Vācieši viņu notvēruši, mocījuši un pakāruši ar plāksni kaklā "māju dedzinātāja". Pirms pakāršanas izkliegusi arī "Lai dzīvo biedrs Staļins". Pēc nāves Kosmodemjanskai piešķirts Padomju Savienības Varones nosaukums. Daudz kas no šī stāsta ir padomju laikā safabricēts, iespējams, Kosmodemjansku par ēku dedzināšanu nogalinājuši paši ciema iedzīvotāji.

1971. gada 18. decembrī Alūksnē parkā netālu no senās pils tika atklātas 2 bistes - Jēkabam Zīlem (1885-1941) un Arvīdam Drīzulim (1890-1940), ko bronzā veidojusi G.Grundberga. Abas bistes demontētas 1991. gadā. Arvīds Drīzulis (1890-1940) bija padomju varas nodibinātājs Alūksnē 1919. gadā. Viņš bija pirmais padomju apriņķa Izpildkomitejas priekšsēdētājs Alūksnē, bet Jēkabs Zīle bija pirmais Komunistiskās partijas Alūksnes komitejas priekšsēdētājs. Padomju laikā Latgales iela tika pārdēvēta par Arvīda Drīzuļa ielu, bet Kanaviņu iela - par Jēkaba Zīles ielu.

Slavas obelisks 2017. gads

Slavas obelisks 2017. gads

Agrākajā Strādnieku ielā atradās Slavas Obelisks ar cilni pilsētas un rajona atbrīvotājiem 3. Baltijas frontes cīnītājiem. Atklāts 1974. gada 17. augustā pie Alūksnes kultūras nama - atbrīvošanas 30. gadadienai veltītās svinībās. Obelisks veidots pēc tēlnieces Gaidas Grundbergas meta. Obelisks pārvietots uz Zeltiņu bijušo padomju raķešu bāzes teritoriju, blakus Alūksnes Ļeņina piemineklim.

1985. gada 27. jūlijā Drīzuļa ielā pretī Padomju namam Skulptūru parkā, Varoņu alejā atklāti bronzas ciļņi uz obeliskiem PSRS varoņiem V.Uzu, N.Lugovcevam, J.Sutjko, kā arī biste Š.Kaķītei, ko veidojusi tēlniece  G.Gundberga, Pieminekļi atklāti Alūksnes septiņsimtgadi atzīmējot. Visi demontēti 20. gadsimta 90. gados un tagad apskatāmi Alūksnes muzejā Jaunajā pilī.

Tatārs Vladimirs Uzu bija Padomju armijas seržants, ložmetēja apkalpes komandieris. Viens cīnījies pret 300 fašistiem, par ko viņam piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

N.Lugovceva bronzas cilnis 2017. gads, Alūksnes muzejs

Krievs Nikolajs Lugovcevs, Alūksnes atbrīvotājs - Padomju Savienības Varonis;

Ukrainis Jegors Sutjko, Alūksnes atbrīvotājs - Padomju Savienības Varonis;

Šarlote Kaķīte (1888-1984) bija revolucionārās kustības dalībniece.

Ape

Staļina piemineklis Apē (1954-1962). Stalin monument in Ape (1954-1962)

1954. gada 21. jūlijā Apē tika atklāts Staļina piemineklis, bet tas demontēts 1962. gadā.

Piemineklis E.Zālītei Apē (1983-2009) Apē. E.Zalite monument in Ape (1983-2009)

1983. gadā pie Apes vidusskolas atklāts no bronzas veidotais piemineklis krūšutēls rakstniecei Elīnai Zālītei, ko veidojuši tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga un arhitekts M.Ezergailis. Skulptūra nozagta 2009. gada 7.novembrī. Elīna Zālīte Apē dzīvojusi no 1904. gada un šeit atrodas arī Zālītes memoriālā māja. 

Jaunannas pagasts

Piemiņas plāksne partizānam H.Meijeram bijusi pie ciema padomes ēkas un memoriālais akmens uz viņa sākotnējās kapavietas.