Cēsis padomju laikā - pieminekļi un vietas. Monuments and places in Cesis in soviet era, Latvia

"Pēc Oktobra revolūcijas Petrogradā Cēsis bija pirmā pilsēta Latvijā, kur nodibinājās padomju vara." A.Anspaks "Cēsis".

Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem 1.Maija parkā 1972. gads. Monument to the  Soviet Liberators of Cesis in Maija park, Latvia. 1972

Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem 1.Maija parkā 1975. gads. Monument to the  Soviet Liberators of Cesis in Maija park, Latvia. 1975

Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs tika uzcelts pirmais padomju laika piemineklis - "Cēsu atbrīvotājiem - padomju armijas karavīriem" Uzvaras (tagad Maija) parkā. Piemineklī bija iekalti vārdi "Jūs nācāt mums brīvību un sauli sniegt", kā arī "Mūžīga slava varoņiem, kas krituši kaujā par mūsu Dzimtenes brīvību un neatkarību". Lēmums par pieminekļa izveidi tika pieņemts jau 1945. gada maijā un apstiprināts Kārļa Jansona projekts - betona obelisks ar bronzas cilni. Priekšpusē esošos 2 bronzā kaltos varoņus-cīnītājus veidojis tēlnieks Zibens.

1946.gada 21.jūlijā 1.Maija parkā atklāja šo pieminekli kritušajiem varoņiem-sarkanarmiešiem. Tas sākotnēji sastāvēja no pieminekļa un memoriālās sienas, uz kuras plāksnēm lasāmi atsevišķi par Cēsīm kritušo padomju armijas cīnītāju uzvārdi. Katru gadu cēsnieki devās uz parku Uzvaras svētkos un Cēsu "atbrīvošanas" dienā - 26.septembrī, kā arī citās nozīmīgu pasākumu reizēs. 1974.gadā betona obelisks tika apšūts ar šūnakmeni un atklāta plāksne, kurā iekalti karaspēku daļu, kas piedalījās Cēsu "atbrīvošanā" nosaukumi. Tās bija: 356. un 212.strēlnieku divīzijas, 51.atsevišķais tanku pulks un 1899.pašgājēju artilērijas pulks. 1990.gadā pieminekli nojauca, tā daļas glabājas Cēsu Vēstures muzejā. Demontēts pilnībā 2003.gadā.

1939. gada J.Zibens veidotais piemineklis Maija parkā. Monument made by J.Zibens in 1939 in Maija park, Cesis, Latvia

Blakus Maija (Uzvaras) parka dīķim padomju gados joprojām atradās tēlnieka J.Zibens 1939.gadā veidotais piemineklis ar sievieti - Latviju centrā, bet abās pusēs tai pilsētas strādnieks un zemturis. Piemineklis bijis veltīts 1934. gada 15. maijam. Padomju gados Cēsīs tas tika saglabāts, bet, visticamāk, interpretēts padomju režīmam atbilstoši. Demontēts.

 

 

1977.gada vasarā L.Katrīnas ielas skvērā uzstāda tēlnieka Kārļa Jansona dāvanu pilsētai 1925.gadā veidoto bronzas skulptūru "Cīņa ar kentauru". 2005.gadā skulptūra pārvietota uz Maija parku.

Staļina pieminekļa atrašanās vieta Cēsīs. Location of Stalin's monument in Cesis, Latvia.

Staļina piemineklis no 1950. gada 6.novembra līdz 1962.gadam atradās agrākajā Pionieru laukumā, kur Otra pasaules kara laikā tika sagrautas vairākas ēkas. Pieminekli veidojis S.Merkurovs. Šajā vietā norisinājās ikgadējās darbaļaužu demonstrācijas un aģitācija uz 1948. gada vēlēšanām. Pie pieminekļa 1953.gadā notikusi arī atvadīšanās no vadoņa. Pēc pieminekļa demontāžas te bija uzstādīta pionieru goda plāksne un notikušas svinīgās līnijas. Tagad šajā vietā saglabājusies vienīgi siena.

Staļina biste pie Cēsu 1. vidusskolas. Stalin bust at the 1st secondary school in Cesis, Latvia.

Staļina biste 20. gadsimta 50. gados bijusi arī pie Cēsu 1. vidusskolas.

Cēsu 1.vidusskolā bija slavas istaba pilsētas "atbrīvotājiem un tiem frontniekiem, kas cīnījās pie Maskavas".

Komjaunietis karognesējs Cēsīs 1957-1992. Monument of Komsomol in Cesis, Latvia 1957-1992, Latvia

Komjaunietis karognesējs Cēsīs 1957-1992. Monument of Komsomol in Cesis, Latvia 1957-1992, Latvia

1950.gada 25.decembrī kā padomju režīmam nevēlamu nojauc Skolnieku rotai veltīto pieminekli Palasta un Bērzaines ielas krustojumā, padomju laikā - Komjaunatnes ielā. 1957.gada 5.novembrī nojauktā Skolnieku rotas pieminekļa vietā uzstāda 4,5 metrus augsto statuju "Komjaunietis karognesējs" par godu varonīgajiem komjauniešiem. No mākslīgā akmens to veidojis tēlnieks Kārlis Jansons. 1992.gada 11.novembrī atklāj tēlnieces Maijas Baltiņas atjaunoto pieminekli Cēsu skolnieku rotai.

Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis, Latvia

Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis, Latvia

Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis, Latvia

Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis, Latvia

Ļeņina pieminekļa demontāža Cēsīs 1990. gadā.

Ļeņina pieminekļa demontāža Cēsīs 1990. gadā.

1951.gada 25.martā Uzvaras (tagad Vienības) laukumā uzspridzināja 1924. gadā veidoto Uzvaras pieminekli, bet 1959.gada 7. novembrī rekonstruētajā Uzvaras laukumā atklāj pieminekli Krievijas komunistiskās partijas un padomju valsts dibināšanas teorētiķim un praktiķim Vladimiram Iļjičam Ļeņinam (V.I.Uļjanovam, 1870-1924). Tas veidots bronzā uz šūnakmens pjedestāla, kas balstās uz granīta pamatnes un dominē pār laukumu. 4,5 metrus augsts. Tēlnieks Kārlis Jansons, arhitekts Māris Gundars. "Tēls apvaldīts kustībās, tajā izcelts revolūcijas vadoņa vēsturiskais diženums un nozīmīgums."

 1990.gada 17.oktobrī Cēsīs pēc LTF Cēsu nodaļas lēmuma no pjedestāla noceļ V.Ļeņina pieminekli un pārved to Cēsu muzejam glabāšanā. 

Ļeņina piemineklis Cēsu muzeja dārzā. Lenin monument in the garden of Museum of History in Cesis Piemineklis tika novietots Cēsu Pils muzeja dārzā.

Piemineklis partizānam, pagrīdniekam Imantam Sudmalim (1916-1944):

Imants Sudmalis. Monument of Imants Sudmalis in Cesis, Latvia

Imants Sudmalis. Monument of Imants Sudmalis in Cesis, Latvia

1958.gada 29.oktobrī skvērā pie Gaujas un I.Sudmaļa (tagad Zaķu) ielas krustojuma atklāja pieminekli Cēsīs dzimušajam "antifašisma cīnītājam partizānam" Imantam Sudmalim. To veidojuši Andrejs un Kārlis Jansoni. Demontēts 1993. gadā.

Sudmalis dzimis 1916. gada 18.februārī Cēsīs, Zaķu ielā 17. Padomju laikā Zaķu iela tika pārdēvēta par I.Sudmaļa ielu. Pie Zaķu ielas 17. nama tika uzstādīta memoriālā plāksne. Tās uzstādīšanas/demontāžas laiks nav zināms.

I.Sudmaļa dzimtās mājas Zaķu ielā 17 ar piemiņas plāksni. House where born I.Sudmalis in Zaku street 17, Cesis, Latvia.

I. Sudmalim pēc nāves piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Liepāju.

Cēsīs, Pils ielā 5, 1970.gadā par godu Ļeņina 100 gadu dzimšanas dienai atklāja piemiņas plāksni pie ēkas, kur darbojās Latvijas Komunistiskās partijas Cēsu apriņķa organizācijas birojs. 1919.gadā šajā ēkā notika Cēsu apriņķa partijas konference. Konferences nozīmību palielināja tas, ka bijis ieradies Latvijas Padomju valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pārstāvis.

Blakus namā, Pils ielā 7, 1919. gadā atradās Cēsu apriņķa strādnieku padome.

Raunas ielā 15, namā, kur 1917.gada oktobra dienās atradās Iskolastrels - Latviešu strēlnieku pulku apvienotās deputātu padomes izpildu komiteja, 1957.gadā atklāja balta marmora piemiņas plāksni ar iekaltiem zeltītiem burtiem: " Oktobra revolūcijas izšķirošajā posmā atradās Iskolastrels. Kopš 1917.gada 17.maija kongresa Iskolastrels bija kļuvis par visu latviešu strēlnieku revolucionāro štābu, kas no 1917.gada 22.augusta atradās Cēsīs un mobilizēja visus vietējos revolucionāros spēkus cīņai par Oktobra revolūcijas uzvaru Latvijā". (Cēsu Stars, 1957.gads, Nr.122).

 

"Glāznieki" - E.Veidenbauma dzimtās mājas.

Rūpniecības ielā mājas "Glāznieki", kur dzimis Eduards Veidenbaums. Bijusi uzstādīta marmora piemiņas plāksne.

Oktobra parks, tagad Pils parks:

1961.gada augustā Oktobra (tagad Pils) parka dīķa vidū uzstāda Andreja Jansona veidotu dekoratīvu skulptūru-strūklaku - jaunekļa figūru ar lielu zivi "Zvejnieks ar samu".

 

 

Cēsu Meža kapi:

1966.gada jūlijā pie Meža kapiem uzstāda tēlnieka Kārļa Jansona skulptūru "Zemesmāte". 

 

1973.gada maijā, atzīmējot Dziesmu svētku simtgadi, pakalnā pie Gaujaslīču ielas koru skates dalībnieki iestāda 100 ozoliņus un uzstāda piemiņas akmeņus rajona koriem.

1977.gada vasarā L.Katrīnas ielas skvērā uzstāda tēlnieka Kārļa Jansona dāvanu pilsētai 1925. gadā veidoto bronzas skulptūru "Cīņa ar kentauru". 2005.gadā skulptūra pārvietota uz Maija parku.

1983.gadā skvērā pie Cēsu 2.pamatskolas Komjaunatnes (tagad Bērzaines) ielā 4 uzstāda komponista Alfrēda Kalniņa krūšutēlu. To veidojis tēlnieks K.Jansons un arhitekts Ē.Zommers. Kopš 2003.gada tas atradās pie Cēsu mūzikas vidusskolas Ziemeļu ielā 16, bet tagad atrodas Raunas ielā pie Vidzemes koncertzāles, kur atrodas arī Cēsu mūzikas koledža.

 

 

 

Pie Rīgas ielas 24.nama - piemiņas plāksne "Šajā namā 1879.gadā dzimis Latvijas PSR Tautas mākslinieks komponists Alfreds Kalniņš".

 

1985.gada 26.septembrī pie Meža kapiem atklāj memoriālo ansambli 2.pasaules karā kritušajiem padomju armijas karavīriem. Arhitekte Ausma Skujiņa, skulptūras "Mātes karā" autors - Andrejs Jansons.

Plašāk: Cēsu brāļu kapi 

1985.gada 8. maijā par godu PSRS uzvarai Lielajā Tēvijas karā pie Cēsu 2.vidusskolas Sarkanarmijas (tagad Valmieras) ielā 8 atklāja uz postamenta novieto lielgabalu. Vairākas reizes mēģināts to dedzināt, novākt un aprakstīt, līdz beidzot 1990.gada pavasarī lielgabals novākts pavisam.

Cēsu 2.vidusskolā darbojās V.I.Ļeņina muzejs.

Cēsīs, Zirņu ielā bija uzstādīta piemiņas plāksne majoram Pēterim Gricenko (1923-1944), kura apakšvienība pirmā ielauzās Cēsīs un viņa vārdā tika nosaukta iela. Demontēta 1990. gadā.

Pie Cēsu sanatorijas meža skolas (agrākās Bērzaines ģimnāzijas) bija uzlikta piemiņas plāksne partizānam Otomāram Oškalnam, kurš šeit mācījies no 1920.-1922.gadam.

 

 Ruckas parkā tika nošauti un ziemeļrietumu stūrī apglabāti revolucionāri. Šajā vietā par godu bijis uzcelts piemineklis.

Cēsu ielu nosaukumi padomju gados.

"Padomju Druvas" 1967.gadā Nr.56, P.Ābols, bijušais Cēsu apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks rakstā "Par Cēsu ielām":

"Pilsētā bija tāds Alekša parks. Saprotams, nosaukts kāda bijušā Krievijas ķeizara piemiņai. Šo parku pārdēvējām par 1.Maija parku, tā apstiprinot darbalaužu starptautiskās solidaritātes dienas nozīmi. Bijušo kungu Pils parku pārdēvējām par Oktobra parku. Strādnieku kustība un Oktobra revolūcijas notikumi noveda pie Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas nodibināšanas. Tās dienas piemiņai Lenču ielu pārdēvējām par 21.jūlija ielu. Komjauniešu štābs - komiteja atradās bijušās Krievijas carienes Katrīnas vārdā nosauktajā ielā. To pārdēvējām par Komjaunatnes ielu, bet Palasta ielu pārdēvējām par Padomju ielu, tur atradās padomju varas izpildu komiteja. 

Marksa iela savu nosaukumu ieguva, vadoties no tā, ka tā ienāk Cēsīs no puses, kurā atrodas zeme, kur jau Marksa mācība kļuvusi īstenība. Revolucionārā dzejnieka un rakstnieka Leona Paegles puemiņai bijušā Ģimnāzijas iela ieguva Leona Paegles ielas nosaukumu. Cēsnieki Padomju Armijas daļas sagaidīja uz Valmieras ielas. Tāpēc šo ielu pārdēvējām par Sarkanarmijas ielu."

"Padomju Druvas" 1983.gada Nr.114 raksts "Lielā Tēvijas kara varoņu vārdā nosauktajās Cēsu ielās":

"Bijusī Liepu iela tagad saucas O.Oškalna vārdā. Padomju Savienības Varoņa B.Ļebedeva iela atrodas kādreiz klajā vietā, kur tagad izaudzis plašs mikrorajons. Bērnudārzs majora P.Gricenko vārdā nosauktajā ielā. Mūsu novadnieces snaiperes Ērikas Gailes piemiņu glabā arī viena no pilsētas ielām."

"Padomju Druvas" 1986.gada Nr.124:

"Jaunākie sociālistiskās sacensības partneri cēsniekiem ir Ukrainas PSR Kazatinas rajona darbaļaudis. Lietišķo sadarbību un draudzību stiprinot, Cēsu pilsētas izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu jaunizbūvētai ielai, kas savieno staciju ar K.Marksa ielu, dot Kazatinas vārdu."

Ērikas Gailes iela - Vāveres iela

Vilandes iela - Lielā Zvirbuļu iela

R.Zorges iela - Mazā Zvirbuļu iela

Voskresenskas iela - Saules iela

P.Gricenko iela - Zirņu iela

B.Ļebedeva iela - Lapsu iela/Blaumaņa bulvāris

I.Sudmaļa iela - Zaķu iela

Pilsoņu iela - Kungu iela

Pionieru iela - Mazā Katrīnas iela

J.Gagarina iela - Raunas iela

Dubinskas iela - Raiņa iela

Kazatinas iela - daļa Raiņa ielas

O.Oškalna iela - Bērzaines iela

Sarkanarmijas iela - Valmieras iela

Marksa iela - Piebalgas iela

21.jūlija iela - Lenču iela

Komjaunatnes iela - Lielā Katrīnas iela

Padomju iela - Palasta iela

Leona Paegles iela - Ģimnāzijas iela

Padomju laika iestādes Cēsīs:

 

Pionieru nometne "Gauja" Gaujaslīčos

Vissavienības nozīmes atpūtas nams "Cīrulīši" - 

"Cēsīs ir plašs sanatoriju un ārstniecības iestāžu tīkls. Ik gadus te atpūšas un ārstējas tūkstošiem darbaļaužu no dažādām padomju zemes malām".

 

Cēsu sanatorija "Cīrulīši" 1954. gads, Sanatorium Cirulisi in Cesis 1954, Latvia. Monument Lenin and Stalin in Gorki 1954, Latvia. Avots: http://ru-lenin.livejournal.com/190912.html

No 1948. gada pie Cēsu sanatorijas Cīrulīši atradās piemineklis, kurā attēlots Ļeņins un Staļins Gorkos. Pieminekli veidojuši J.Pivovars, J.Belostockis un E.Fridmans. Piemineklis noņemts 1962. gadā.

 

 

Cēsu pilsētas izpildu komiteja

Cēsu rajona izpildu komiteja

LĻKJS Cēsu rajona komiteja

LKP Cēsu rajona komiteja

Dzelzceļa stacija

Autoosta

PMK-8, Pārvietojamā mehanizētā kolonna, Meliorācijas celtniecības pārvalde

Cēsu Meliorācijas sistēmu pārvalde

ARR-4, Cēsu Auto remonta rūpnīca

SCO - starpkolhozu celtniecības organizācija

KUK - komunālo uzņēmumu kombināts

MRU - Cēsu neredzīgo mācību un ražošanas uzņēmums

Cēsu celtniecības PMK

Cēsu specializētais PMK

Cēsu celtniecības trests

Cēsu remonta celtniecības pārvalde

Cēsu celtniecības pārvaldes dzelzbetona konstrukciju rūpnīca

CATA - Cēsu autotransporta apvienība

Cēsu rūpniecības kombināta galdniecības cehs, podniecības jeb keramikas cehs

Cēsu būvmateriālu rūpnīca - kaļķu cehs, ķieģeļu cehs, dolomīta lauztuves

Cēsu AK-9 (9.autotransporta kantoris)

Cēsu Lauktehnika

Agroķīmija

Cēsu putnkopības un inkubatoru stacija

Cēsu alus rūpnīca

Cēsu bērnu somatiskā sanatorija Ruckas muižā, vēlāk - Tuberkulozes slimnīca

3.tuberkulozes sanatorija, Gaujas ielā 88

Šķirnes lopu sagādes kantoris Lāči

Latvenergo transformatoru rūpnīca

Sadzīves pakalpojumu kombināts

Cēsu pienotava

Cēsu alus darītava

Patērētāju biedrība

Tirgus

Maizes ceptuve

Cēsu autoserviss

Latenergo

Pasts

Elektroceltniecības PMK

Cēsu sakaru mezgls

Naftas bāze

Cēsu bērnu nams

Cēsu rajona bibliotēka

Cēsu rajona kultūras nams

Viesnīca "Tērvete"

Kinoteātris "Vidzeme"

Kinoteātris "Cīņa" (šeit 1917.gadā uzstājies P.Stučka)

Novadpētniecības muzejs

Universālveikals

Rīgas ielā 5 - "izcilā revolucionāra J.Ozola grāmatnīca"

Nepilngadīgo kolonija

Tuberkulozes dispansers

Bērnu tuberkulozes sanatorija "Gaujaslīči"

Poliklīnika

Cēsu rajona slimnīca

Iekšķīgo slimību nodaļa Bērzainē

Cēsu 1.vidusskola

Cēsu 2.vidusskola

Cēsu 1.astoņgadīgā skola

Cēsu 2.astoņgadīgā skola

Cēsu sanatorijas Meža skola

Mūzikas skola

Cēsu arodskola

Cēsu medicīnas skola

Pionieru nams

Cēsu pilsētas bērnu sporta skola

Mazbērnu novietne jeb Silīte

Cēsu 1.bērnudārzs

Cēsu 2.bērnudārzs

Cēsu 3.bērnudārzs

Cēsu 4.bērnudārzs

Cēsu 5.bērnudārzs 

Peldbaseins

Laikraksts "Padomju Druva"

 

Ko par Cēsīm rakstīja padomju gados:

"Carisma gāšanu 1917.gada 27.februārī Cēsu darbaļaudis uzņēma ar lielu sajūsmu. Pilsētā notika strādnieku un zaldātu demonstrācija. Vecajā tirgus laukumā (tagadējā Rožu laukumā) un Konventa laukumā (tagadējā Uzvaras laukumā) martā un aprīlī notika masu mītiņi. Cēsis bija vienīgā pilsēta Latvijā, kur 1917.gada martā nodibinājās apvienotā Strādnieku un zaldātu deputātu padome un tās Izpildkomiteja. Oktobra revolūcijas sagatavošanās posmā Cēsu boļševiku darbību vadīja LSD CK, kuras pārstāvji - J.Daniševskis, J.Andersons (Bērziņš) un K.Ratnieks bieži ieradās Cēsīs. 1917.gada 16.jūlijā Cēsīs izveidojās Strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padome, kurā vairākumu ieguva boļševiki..

Uzzinājuši par Oktobra revolūcijas uzvaru Petrogradā, 1917.gada 25.oktobra vakarā vecā rātsnama telpās Rīgas ielā 7 sapulcējās Kara revolucionārās komitejas locekļi. Tika paziņots, ka Pagaidu valdība ir gāzta.1917.gada 27.oktobrī 1.latviešu strēlnieku pulks, kura rindās tai laikā bija izcilais pilsoņu kara vadonis J.Fabriciuss, un 3.latviešu strēlnieku pulks ieņēma Cēsis un nodrošināja varas pāreju 12.armijas KPK rokās. Tajā pašā dienā varu pārņēma ievēlētā Cēsu padomes Izpildu komiteja.  1918.gada 20.februārī vācu iebrukums. Nošāva Strādnieku deputātu padomes Izpildu komitejas (Iskorada) darbinieku F.Siksnu. 1918.gada 23.decembrī Cēsis no okupantu jūga atbrīvoja latviešu sarkanie strēlnieki. Sākās jauncelsmes darbs. 1919.gada 30.maijā Cēsis ieņēma buržuāziskās Latvijas armija. Cīņa par padomju varu Cēsīs turpinājāa visus buržuāzijas kundzības gadus.

Kad 1940.gadā Latvijā nodibināja padomju vara, Cēsīs jau bija 50-60 komunistu un komjauniešu. 1940.gada 5.jūlijā Cēsis okupēja vācieši. 1944.gada 26.septembrī Padomju Armija atbrīvoja Cēsis." 

Tādu Cēsu vēsturi raksta A.Anspaks grāmatā "Cēsis" 1960.gadā.