Kuldīgas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Kuldiga, Latvia

Staļina piemineklis Kuldīgā (1953-1961). Stalin monument in Kuldiga (1953-1961), Latvia

Kuldīgā J.V.Staļina piemineklis tika atklāts 1953. gada 6. novembrī plkst. 17.00 un tas Rātslaukumā stāvējis līdz 1961. gada decembrim. Pieminekli bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Ļeņina 5,6 metrus augstais piemineklis Oktobra laukumā (tagad Pilsētas laukumā) pie toreizējās rajona izpildkomitejas un rajona partijas komitejas atklāts 1980. gada 5. novembrī. Pieminekli veidojuši tēlnieks Ļ.Bukovskis un arhitekts E.Bāliņš. Ļeņins demontēts 1990. gada augustā jau apliets ar melnu krāsu. Vēlāk pārvietots uz Īvandes pagastu.

Ļeņina piemineklis Kuldīgā (1980-1990). Lenin monument in Kuldiga (1980-1990), Latvia

Kuldīga, 1976.4.nov. Piemiņas siena 1919.g. cīnītājiem, L.Rezevska

Kuldīga, Dzirnavu iela, memoriālā plāksne padomju savienības varonim jefreitoram Pēterim Kuprijanovam (1926-1944), kā vārdā bija nosaukta iela. 

1905. gada parkā 1957. gadā tika atklāts piemineklis, kas veltīts 1905. gada revolucionāriem. To veidojusi tēlniece L.Novožeņeca un L.Rezevska kopa ar arhitektu Dz.Dribu. Piemineklis ap 6 m augsts.

Piemineklis 1905. gada revolucionāriem Kuldīgā. Monument to revolutionaries of 1905 in Kuldiga, Latvia

Baznīcas ielā 14 atklāja tēlnieces L.Rezevskas veidoto memoriālo sienu ar vara kalumiem "1919. Nošaušana". 1919. gada februārī Gotlība nama pagalmā tika nogalināti 300 iedzīvotāji, kas pēc nedēļas apbedīti Miera kapos. 1940. gadā tika uzstādīts A.Brundžes veidotais piemineklis ar iekaltiem vārdiem: "Brīvība ir mūsu alga un par to mēs arī kritām, biedri! Slava kritušajiem - lāsts slepkavām!"

Memoriālā siena 1919. gadā nogalinātajiem Kuldīgā. Memorial wall to the residents of Kuldiga, killed in 1919. Latvia

Kuldīga Oskara Kalpaka iela 1, 1964. gadā atklāta piemiņas plāksne pie slimnīcas, kurā strādāja ārsts Aleksandrs Švangeradze (1905-1941). Ārsts slimnīcā slēpa ievainotos sarkanarmiešus komunistus un viņu 1941. gada 4. jūlijā apcietināja operāciju zālē.

Švangeradzi kopā ar sanitāru Arnoldu Švānu nogalināja Planīcas ceļa 7. kilometrā, kur uzstādīja piemiņas obelisku. Nogalināja arī sanitārus Veru Gecēviču un Ernestu Tinti. 

Piemineklis A.Švangeradzem un A.Švānam nogalināšanas vietā. Monument to the doctor A.Svangeradze and sanitar A.Svans in their killing place, Latvia.

1968. gadā tika atklāts piemineklis A.Švangeradzem un A.Švānam nogalināšanas vietā.

Piemineklis A.Švangeradzem un A.Švānam nogalināšanas vietā. Monument to the doctor A.Svangeradze and sanitar A.Svans in their killing place, Latvia.

1985. gadā tika uzstādīts piemiņas akmens bijušo vācu kapu teritorijā Liepājas ielā mediķim un valodniekam Jurim Bāram, kurš pirmais ieteica garos patskaņus apzīmēt ar svītriņu.

Piemineklis Jurim Bāram Kuldīgā. Monument to Juris Bars, Kuldiga, Latvia

Alsunga

Raiņa ielā tika atklāts memoriāls vietējiem iedzīvotājiem - cīnītājiem par padomju varu. 

Memoriāls Alsungas iedzīvotājiem, kas krituši Otra pasaules kara laikā. Memorial place to citizens of Alsunga who died during the II World war, Latvia

Alsungā Raiņa ielā 24 atrodas memoriālā plāksne pie ēkas, kur dzīvojis pagrīdnieks E.J.Upesleja. 

Alsungā, Skolas ielā 11a, piemiņas akmens pagrīdniekam Eduardam Upeslejam (1914-1944) un Alsungas skolas absolventiem, kas krituši 2.pasaules kara laikā. Atklāts 1969, demontēts 2022.gadā.

Piemiņas akmens Eduardam Upeslejam Alsungā. Monument to Eduards Upesleja, Alsunga, Latvia

1970. gada tika atklāts sarkana granīta piemineklis Alsungas kritušajiem komjauniešiem.

Moument to the Komsomol members who died in II World war, Alsunga

1985. gadā Alsungā atklāja piemiņas akmeni filmas "Dzimtene sauc" jeb " Kāzas Alsungā", kas uzņemta pēc Viļa Lāča scenārija, piecdesmitgadei par godu. 

Piemineklis filmai "Dzimtene sauc" Alsungā. Monument to the movie "Dzimtene sauc", Alsunga, Latvia

Piemineklis pirmajam kolhozam Kuldīgas apriņķī.

Piemineklis Kuldīgas apriņķa pirmajam kolhozam. Monument to the first Kolkhoz in Kuldiga, Latvia.

Renda 

Rendas pagasta Ozolos uzstādīts piemineklis partizānu vienības "Sarkanā Bulta" un frontes izlūkiem. Uzstādīts 1974. gada 14. septembrī.

Piemineklis partizānu vienībai "Sarkanā bulta". Monument to the partisans group "Red arrow", Latvia

Rendas ciemā pie «Rijaskalnu» mājām, tā sauktajā Novadnieku mežā, kur 1944 gadā no jūlija līdz oktobrim bāzējās Nikolaja Kapustina vadītie frontes izlūki, tika uzstādīta piemiņas plāksne.

Rendā 1975. gadā uzstādīts piemineklis ciema iedzīvotājiem, kas krituši par padomju varu 1905.-1907. gadam un 1941-1945. gados. 

Piemineklis Rendas iedzīvotājiem, kas krituši par padomju varu. Monument to residents of Renda, killed in battles for soviet rule, Renda, Latvia.

Piemineklis Rendas iedzīvotājiem, kas krituši par padomju varu. Monument to residents of Renda, killed in battles for soviet rule, Renda, Latvia.

Smēdnieki. 1977. gadā tika uzstādīts piemineklis vietā, kur gāja bojā 211. aviācijas divīzijas 949. aviācijas pulka lidmašīna IL-2 ar vecako leitnantu Nikolaju Devjaterikovu (1921-1944) un gaisa spēku strēlnieku vecāko seržantu Konstantīnu Rudņevu (1921-1944). 

Līdumnieki. Piemineklis vietā, kur 1944. gada 2. novembrī padomju savienības varonis gvardes jefreitors Pjotrs Kuprijanovs (1926-1944) atkārtoja Aleksandra Matrosova varoņdarbu. Demontēts 2022. gadā.

Gudenieku Ozoliņos tika uzstādīts piemiņas akmens vietā, kur 1945. gada 11. februārī gāja bojā partizāns Arvīds Zīle. Demontēts 1922. gadā.

Piemineklis partizānam Arvīdam Zīlem. Monument to the partisan Arvids Zile, Gudenieki, Latvia

Raņķi, piemineklis padomju armijas karavīriem - Raņķu ciema iedzīvotājiem, kas krituši 2. pasaules kara laikā. Uzstādīts 1988. gadā, un atsevišķs piemineklis tika uzstādīts revolūcijas cīnītājam Jurim Mežiņam. 

Piemineklis revolucionāram Jurim Mežiņam Raņķos. Monument to the revolutionary Juris Mezins in Ranki, Latvia

Snēpele, piemineklis Snēpeles ciema iedzīvotājiem, kas krituši par padomju varu. Uzstādīts 1970. gadā, demontēts 2022. gadā.

Piemineklis kritušajiem Snēpeles iedzīvotājiem. Monument to the residents of Snepele, who died during the II World war, Latvia