 |
| Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem 1.Maija parkā 1972. gads. Monument to the Soviet Liberators of Cesis in Maija park, Latvia. 1972 |
 |
| Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem 1.Maija parkā 1975. gads. Monument to the Soviet Liberators of Cesis in Maija park, Latvia. 1975 |
Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs tika uzcelts pirmais padomju laika piemineklis - "Cēsu atbrīvotājiem - padomju armijas karavīriem" Uzvaras (tagad Maija) parkā. Piemineklī bija iekalti vārdi "Jūs nācāt mums brīvību un sauli sniegt", kā arī "Mūžīga slava varoņiem, kas krituši kaujā par mūsu Dzimtenes brīvību un neatkarību". Lēmums par pieminekļa izveidi tika pieņemts jau 1945. gada maijā un apstiprināts Kārļa Jansona projekts - betona obelisks ar bronzas cilni. Priekšpusē esošos 2 bronzā kaltos varoņus-cīnītājus veidojis tēlnieks Zibens.
1946.gada 21.jūlijā 1.Maija parkā atklāja šo pieminekli kritušajiem varoņiem-sarkanarmiešiem. Tas sākotnēji sastāvēja no pieminekļa un memoriālās sienas, uz kuras plāksnēm lasāmi atsevišķi par Cēsīm kritušo padomju armijas cīnītāju uzvārdi. Katru gadu cēsnieki devās uz parku Uzvaras svētkos un Cēsu "atbrīvošanas" dienā - 26.septembrī, kā arī citās nozīmīgu pasākumu reizēs. 1974. gadā betona obelisks tika apšūts ar šūnakmeni un atklāta plāksne, kurā iekalti karaspēku daļu, kas piedalījās Cēsu "atbrīvošanā" nosaukumi. Tās bija: 356. un 212. strēlnieku divīzijas, 51. atsevišķais tanku pulks un 1899. pašgājēju artilērijas pulks. 1990. gadā pieminekli nojauca, tā daļas glabājas Cēsu Vēstures muzejā. Demontēts pilnībā 2003. gadā.
 |
| 1939. gada J.Zibens veidotais piemineklis Maija parkā. Monument made by J.Zibens in 1939 in Maija park, Cesis, Latvia |
Blakus Maija (Uzvaras) parka dīķim padomju gados joprojām atradās tēlnieka J.Zibens 1939. gadā veidotais piemineklis ar sievieti - Latviju centrā, bet abās pusēs tai pilsētas strādnieks un zemturis. Piemineklis bijis veltīts 1934. gada 15. maijam. Padomju gados Cēsīs tas tika saglabāts, bet, visticamāk, interpretēts padomju režīmam atbilstoši. Demontēts.
 |
| Staļina pieminekļa atrašanās vieta Cēsīs. Location of Stalin's monument in Cesis, Latvia. |
Staļina piemineklis no 1950. gada 6.novembra līdz 1962. gadam atradās agrākajā Pionieru laukumā, kur Otra pasaules kara laikā tika sagrautas vairākas ēkas. Pieminekli veidojis S.Merkurovs. Šajā vietā norisinājās ikgadējās darbaļaužu demonstrācijas un aģitācija uz 1948. gada vēlēšanām. Pie pieminekļa 1953. gadā notikusi arī atvadīšanās no vadoņa. Pēc pieminekļa demontāžas te bija uzstādīta pionieru goda plāksne un notikušas svinīgās līnijas. Tagad šajā vietā saglabājusies vienīgi siena.
Staļina biste 20. gadsimta 50. gados bijusi arī pie Cēsu 1. vidusskolas.
 |
| Staļina biste pie Cēsu 1. vidusskolas. Stalin bust at the 1st secondary school in Cesis, Latvia. |
Staļina biste 20. gadsimta 50. gados bijusi arī pie Cēsu 1. vidusskolas.
Cēsu 1.vidusskolā bija slavas istaba pilsētas "atbrīvotājiem un tiem frontniekiem, kas cīnījās pie Maskavas".
 |
| Cēsu sanatorija "Cīrulīši" 1954. gads, Sanatorium Cirulisi in Cesis 1954, Latvia. Monument Lenin and Stalin in Gorki 1954, Latvia. Avots: http://ru-lenin.livejournal.com/190912.html |
No 1948. gada pie Cēsu sanatorijas Cīrulīši atradās piemineklis, kurā attēlots Ļeņins un Staļins Gorkos. Pieminekli veidojuši J.Pivovars, J.Belostockis un E.Fridmans. Piemineklis noņemts 1962. gadā.
 | |
|
 |
| Komjaunietis karognesējs Cēsīs 1957-1992. Monument of Komsomol in Cesis, Latvia 1957-1992, Latvia |
1950.gada 25.decembrī kā padomju režīmam nevēlamu nojauc Skolnieku rotai veltīto pieminekli Palasta un Bērzaines ielas krustojumā, padomju laikā - Komjaunatnes ielā. 1957.gada 5.novembrī nojauktā Skolnieku rotas pieminekļa vietā uzstāda 4,5 metrus augsto statuju "Komjaunietis karognesējs" par godu varonīgajiem komjauniešiem. No mākslīgā akmens to veidojis tēlnieks Kārlis Jansons. 1992.gada 11.novembrī atklāj tēlnieces Maijas Baltiņas atjaunoto pieminekli Cēsu skolnieku rotai.
 |
| Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis, Latvia |
 |
| Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis, Latvia |
 |
| Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis, Latvia |
 |
| Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis, Latvia |
 |
| Ļeņina pieminekļa demontāža Cēsīs 1990. gadā. |
 |
| Ļeņina pieminekļa demontāža Cēsīs 1990. gadā. |
1951.gada 25.martā Uzvaras (tagad Vienības) laukumā uzspridzināja 1924. gadā veidoto Uzvaras pieminekli, bet 1959.gada 7. novembrī rekonstruētajā Uzvaras laukumā atklāj pieminekli Krievijas komunistiskās partijas un padomju valsts dibināšanas teorētiķim un praktiķim Vladimiram Iļjičam Ļeņinam (V.I.Uļjanovam, 1870-1924). Tas veidots bronzā uz šūnakmens pjedestāla, kas balstās uz granīta pamatnes un dominē pār laukumu. 4,5 metrus augsts. Tēlnieks Kārlis Jansons, arhitekts Māris Gundars. "Tēls apvaldīts kustībās, tajā izcelts revolūcijas vadoņa vēsturiskais diženums un nozīmīgums."
1990.gada 17.oktobrī Cēsīs pēc LTF Cēsu nodaļas lēmuma no pjedestāla noceļ V.Ļeņina pieminekli un pārved to Cēsu muzejam glabāšanā.
 | |
|
Piemineklis partizānam, pagrīdniekam Imantam Sudmalim (1916-1944):
 |
| Imants Sudmalis. Monument of Imants Sudmalis in Cesis, Latvia |
 |
| Imants Sudmalis. Monument of Imants Sudmalis in Cesis, Latvia |
1958.gada 29.oktobrī skvērā pie Gaujas un I.Sudmaļa (tagad Zaķu) ielas krustojuma atklāja pieminekli Cēsīs dzimušajam antifašisma cīnītājam partizānam Imantam Sudmalim. To veidojuši Andrejs un Kārlis Jansoni. Demontēts 1993. gadā.
Sudmalis dzimis 1916. gada 18.februārī Cēsīs, Zaķu ielā 17. Padomju laikā Zaķu iela tika pārdēvēta par I.Sudmaļa ielu. Pie Zaķu ielas 17. nama tika uzstādīta memoriālā plāksne. Tās uzstādīšanas/demontāžas laiks nav zināms.
 |
| I.Sudmaļa dzimtās mājas Zaķu ielā 17 ar piemiņas plāksni. House where born I.Sudmalis in Zaku street 17, Cesis, Latvia. |
I. Sudmalim pēc nāves piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Liepāju.
1985.gada 8. maijā par godu PSRS uzvarai Lielajā Tēvijas karā pie Cēsu 2.vidusskolas Sarkanarmijas (tagad Valmieras) ielā 8 atklāja uz postamenta novieto lielgabalu. Vairākas reizes mēģināts to dedzināt, novākt un aprakstīt, līdz beidzot 1990.gada pavasarī lielgabals novākts pavisam.
Cēsu 2.vidusskolā darbojās V.I.Ļeņina muzejs.
Cēsīs, Zirņu ielā bija uzstādīta piemiņas plāksne majoram Pēterim Gricenko (1923-1944), kura apakšvienība pirmā ielauzās Cēsīs un viņa vārdā tika nosaukta iela. Demontēta 1990. gadā.
Pie Cēsu sanatorijas meža skolas (agrākās Bērzaines ģimnāzijas) bija uzlikta piemiņas plāksne partizānam Otomāram Oškalnam, kurš šeit mācījies no 1920.-1922.gadam.
Cēsīs, Pils ielā 5, 1970.gadā par godu Ļeņina 100 gadu dzimšanas dienai atklāja piemiņas plāksni pie ēkas, kur darbojās Latvijas Komunistiskās partijas Cēsu apriņķa organizācijas birojs. 1919.gadā šajā ēkā notika Cēsu apriņķa partijas konference. Konferences nozīmību palielināja tas, ka bijis ieradies Latvijas Padomju valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pārstāvis.
Blakus namā, Pils ielā 7 1919. gadā atradās Cēsu apriņķa strādnieku padome.
Raunas ielā 15, namā, kur 1917.gada oktobra dienās atradās Iskolastrels - Latviešu strēlnieku pulku apvienotās deputātu padomes izpildu komiteja, 1957.gadā atklāja balta marmora piemiņas plāksni ar iekaltiem zeltītiem burtiem: " Oktobra revolūcijas izšķirošajā posmā atradās Iskolastrels. Kopš 1917.gada 17.maija kongresa Iskolastrels bija kļuvis par visu latviešu strēlnieku revolucionāro štābu, kas no 1917.gada 22.augusta atradās Cēsīs un mobilizēja visus vietējos revolucionāros spēkus cīņai par Oktobra revolūcijas uzvaru Latvijā". (Cēsu Stars, 1957.gads, Nr.122).
Ko par Cēsīm rakstīja padomju gados:
"Carisma gāšanu 1917.gada 27.februārī Cēsu darbaļaudis uzņēma ar lielu sajūsmu. Pilsētā notika strādnieku un zaldātu demonstrācija. Vecajā tirgus laukumā (tagadējā Rožu laukumā) un Konventa laukumā (tagadējā Uzvaras laukumā) martā un aprīlī notika masu mītiņi. Cēsis bija vienīgā pilsēta Latvijā, kur 1917.gada martā nodibinājās apvienotā Strādnieku un zaldātu deputātu padome un tās Izpildkomiteja. Oktobra revolūcijas sagatavošanās posmā Cēsu boļševiku darbību vadīja LSD CK, kuras pārstāvji - J.Daniševskis, J.Andersons (Bērziņš) un K.Ratnieks bieži ieradās Cēsīs. 1917.gada 16.jūlijā Cēsīs izveidojās Strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padome, kurā vairākumu ieguva boļševiki..
Uzzinājuši par Oktobra revolūcijas uzvaru Petrogradā, 1917.gada 25.oktobra vakarā vecā rātsnama telpās Rīgas ielā 7 sapulcējās Kara revolucionārās komitejas locekļi. Tika paziņots, ka Pagaidu valdība ir gāzta.1917.gada 27.oktobrī 1.latviešu strēlnieku pulks, kura rindās tai laikā bija izcilais pilsoņu kara vadonis J.Fabriciuss, un 3.latviešu strēlnieku pulks ieņēma Cēsis un nodrošināja varas pāreju 12.armijas KPK rokās. Tajā pašā dienā varu pārņēma ievēlētā Cēsu padomes Izpildu komiteja. 1918.gada 20.februārī vācu iebrukums. Nošāva Strādnieku deputātu padomes Izpildu komitejas (Iskorada) darbinieku F.Siksnu. 1918.gada 23.decembrī Cēsis no okupantu jūga atbrīvoja latviešu sarkanie strēlnieki. Sākās jauncelsmes darbs. 1919.gada 30.maijā Cēsis ieņēma buržuāziskās Latvijas armija. Cīņa par padomju varu Cēsīs turpinājāa visus buržuāzijas kundzības gadus.
Kad 1940.gadā Latvijā nodibināja padomju vara, Cēsīs jau bija 50-60 komunistu un komjauniešu. 1940.gada 5.jūlijā Cēsis okupēja vācieši. 1944.gada 26.septembrī Padomju Armija atbrīvoja Cēsis."
Tādu Cēsu vēsturi raksta A.Anspaks grāmatā "Cēsis" 1960.gadā.
"Padomju Druvas" 1967.gadā Nr.56, P.Ābols, bijušais Cēsu apriņķa izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks rakstā "Par Cēsu ielām":
"Pilsētā bija tāds Alekša parks. Saprotams, nosaukts kāda bijušā Krievijas ķeizara piemiņai. Šo parku pārdēvējām par 1.Maija parku, tā apstiprinot darbalaužu starptautiskās solidaritātes dienas nozīmi. Bijušo kungu Pils parku pārdēvējām par Oktobra parku. Strādnieku kustība un Oktobra revolūcijas notikumi noveda pie Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas nodibināšanas. Tās dienas piemiņai Lenču ielu pārdēvējām par 21.jūlija ielu. Komjauniešu štābs - komiteja atradās bijušās Krievijas carienes Katrīnas vārdā nosauktajā ielā. To pārdēvējām par Komjaunatnes ielu, bet Palasta ielu pārdēvējām par Padomju ielu, tur atradās padomju varas izpildu komiteja.
Marksa iela savu nosaukumu ieguva, vadoties no tā, ka tā ienāk Cēsīs no puses, kurā atrodas zeme, kur jau Marksa mācība kļuvusi īstenība. Revolucionārā dzejnieka un rakstnieka Leona Paegles puemiņai bijušā Ģimnāzijas iela ieguva Leona Paegles ielas nosaukumu. Cēsnieki Padomju Armijas daļas sagaidīja uz Valmieras ielas. Tāpēc šo ielu pārdēvējām par Sarkanarmijas ielu."
"Padomju Druvas" 1983.gada Nr.114 raksts "Lielā Tēvijas kara varoņu vārdā nosauktajās Cēsu ielās":
"Bijusī Liepu iela tagad saucas O.Oškalna vārdā. Padomju Savienības Varoņa B.Ļebedeva iela atrodas kādreiz klajā vietā, kur tagad izaudzis plašs mikrorajons. Bērnudārzs majora P.Gricenko vārdā nosauktajā ielā. Mūsu novadnieces snaiperes Ērikas Gailes piemiņu glabā arī viena no pilsētas ielām."
"Padomju Druvas" 1986.gada Nr.124:
"Jaunākie sociālistiskās sacensības partneri cēsniekiem ir Ukrainas PSR Kazatinas rajona darbaļaudis. Lietišķo sadarbību un draudzību stiprinot, Cēsu pilsētas izpildkomiteja pieņēmusi lēmumu jaunizbūvētai ielai, kas savieno staciju ar K.Marksa ielu, dot Kazatinas vārdu."
Tagad:
Ērikas Gailes iela - Vāveres iela
Vilandes iela - Lielā Zvirbuļu iela
R.Zorges iela - Mazā Zvirbuļu iela
Voskresenskas iela - Saules iela
P.Gricenko iela - Zirņu iela
B.Ļebedeva iela - Lapsu iela/Blaumaņa bulvāris
I.Sudmaļa iela - Zaķu iela
Pilsoņu iela - Kungu iela
Pionieru iela - Mazā Katrīnas iela
J.Gagarina iela - Raunas iela
Dubinskas iela - Raiņa iela
Kazatinas iela - daļa Raiņa ielas
O.Oškalna iela - Bērzaines iela
Sarkanarmijas iela - Valmieras iela
Marksa iela - Piebalgas iela
21.jūlija iela - Lenču iela
Komjaunatnes iela - Lielā Katrīnas iela
Padomju iela - Palasta iela
Leona Paegles iela - Ģimnāzijas iela
Padomju laika iestādes Cēsīs:
PMK-8, Pārvietojamā mehanizētā kolonna, Meliorācijas celtniecības pārvalde
Cēsu Meliorācijas sistēmu pārvalde
ARR-4, Auto remonta rūpnīca
SCO - starpkolhozu celtniecības organizācija
KUK - komunālo uzņēmumu kombināts
MRU - Cēsu neredzīgo mācību un ražošanas uzņēmums
Cēsu celtniecības PMK
Cēsu specializētais PMK
Cēsu celtniecības trests
Cēsu remonta celtniecības pārvalde
Cēsu dzelzbetona konstrukciju rūpnīca
CATA - Cēsu autotransporta apvienība
Cēsu AK-9
Cēsu Lauktehnika
Agroķīmija
Sadzīves pakalpojumu kombināts
Keramikas cehs
Cēsu pienotava
Cēsu alus darītava
Patērētāju biedrība
Cēsu autoserviss
Latenergo
Elektroceltniecības PMK
Cēsu sakaru mezgls
Naftas bāze.
Vissavienības nozīmes atpūtas nams Cīrulīši.
