 |
| Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem Maija parkā 1972. gads. Monument to the Soviet Liberators of Cesis in Maija park, Latvia. 1972 |
 |
| Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem Maija parkā 1975. gads. Monument to the Soviet Liberators of Cesis in Maija park, Latvia. 1975 |
Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs tika uzcelts pirmais Padomju laika piemineklis - "Cēsu atbrīvotājiem - Padomju Armijas karavīriem" Uzvaras (tagad Maija) parkā. Piemineklī bija iekalti vārdi "Jūs nācāt mums brīvību un sauli sniegt", kā arī "Mūžīga slava varoņiem, kas krituši kaujā par mūsu Dzimtenes brīvību un neatkarību". Lēmums par pieminekļa izveidi tika pieņemts jau 1945. gada maijā un apstiprināts Kārļa Jansona projekts - betona obelisks ar bronzas cilni. 1946.gada 21.jūlijā 1.Maija parkā atklāja pieminekli kritušajiem varoņiem. Tas sākotnēji sastāvēja no pieminekļa un memoriālās sienas, uz kuras plāksnēm lasāmi atsevišķi par Cēsīm kritušo padomju armijas cīnītāju uzvārdi. Katru gadu cēsnieki devās uz parku Uzvaras svētkos un Cēsu "atbrīvošanas" dienā - 26.septembrī, kā arī citās nozīmīgu pasākumu reizēs. 1974. gadā betona obelisks tika apšūts ar šūnakmeni un atklāta plāksne, kurā iekalti karaspēku daļu, kas piedalījās Cēsu "atbrīvošanā" nosaukumi. Tās bija: 356. un 212. strēlnieku divīzijas, 51. atsevišķais tanku pulks un 1899. pašgājēju artilērijas pulks. 1990. gadā pieminekli nojauca, tā daļas glabājas Cēsu Vēstures muzejā. Demontēts 2003. gadā.
 |
| 1939. gada J.Zibens veidotais piemineklis Maija parkā. Monument made by J.Zibens in 1939 in Maija park, Cesis, Latvia |
Blakus Maija parka dīķim padomju gados joprojām atradās tēlnieka J.Zibens 1939. gadā veidotais piemineklis ar sievieti - Latviju centrā, bet abās pusēs tai pilsētas strādnieks un zemturis. Piemineklis bijis veltīts 1934. gada 15. maijam. Padomju gados Cēsīs tas tika saglabāts, bet, visticamāk, interpretēts padomju režīmam atbilstoši. Demontēts.
 |
| Staļina pieminekļa atrašanās vieta Cēsīs. Location of Stalin's monument in Cesis, Latvia. |
Staļina piemineklis no 1950. gada 6.novembra līdz 1962. gadam atradās agrākajā Pionieru laukumā, kur Otra pasaules kara laikā tika sagrautas vairākas ēkas. Pieminekli veidojis S.Merkurovs. Šajā vietā norisinājās ikgadējās darbaļaužu demonstrācijas un aģitācija uz 1948. gada vēlēšanām. Pie pieminekļa 1953. gadā notikusi arī atvadīšanās no vadoņa Tagad šajā vietā saglabājusies vienīgi siena.
 |
| Staļina biste pie Cēsu 1. vidusskolas. Stalin bust at the 1st secondary school in Cesis, Latvia. |
Staļina biste 20. gadsimta 50. gados bijusi arī pie Cēsu 1. vidusskolas.
 |
| Cēsu sanatorija "Cīrulīši" 1954. gads, Sanatorium Cirulisi in Cesis 1954, Latvia. Monument Lenin and Stalin in Gorki 1954, Latvia. Avots: http://ru-lenin.livejournal.com/190912.html |
No 1948. gada pie Cēsu sanatorijas Cīrulīši atradās piemineklis, kurā attēlots Ļeņins un Staļins Gorkos. Pieminekli veidojuši J.Pivovars, J.Belostockis un E.Fridmans. Piemineklis noņemts 1962. gadā.
 |
Komjaunietis karognesējs Cēsīs 1957-1992. Monument of Komsomol in Cesis, Latvia 1957-1992, Latvia
|
|
 |
| Komjaunietis karognesējs Cēsīs 1957-1992. Monument of Komsomol in Cesis, Latvia 1957-1992, Latvia |
1950.gada 25.decembrī kā padomju režīmam nevēlamu nojauc Skolnieku rotai veltīto pieminekli Palasta un Bērzaines ielas krustojumā, padomju laikā Komjaunatnes ielā. 1957.gada 5.novembrī nojauktā Skolnieku rotas pieminekļa vietā uzstāda 4,5 metrus augsto statuju "Komjaunietis karognesējs" par godu varonīgajiem komjauniešiem. No mākslīgā akmens to veidojis tēlnieks Kārlis Jansons. 1992.gada 11.novembrī atklāj tēlnieces Maijas Baltiņas atjaunoto pieminekli Cēsu skolnieku rotai.
 |
| Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis, Latvia |
 |
| Ļeņina pieminekļa demontāža Cēsīs 1990. gadā. |
 |
| Ļeņina pieminekļa demontāža Cēsīs 1990. gadā. |
1951.gada 25.martā Uzvaras (tagad Vienības) laukumā uzspridzināja 1924. gadā veidoto Uzvaras pieminekli, bet 1959.gada 7. novembrī rekonstruētajā Uzvaras laukumā atklāj pieminekli Krievijas komunistiskās partijas un padomju valsts dibināšanas teorētiķim un praktiķim Vladimiram Iļjičam Ļeņinam (V.I.Uļjanovam, 1870-1924). Tas veidots šūnakmenī un bronzā 4,5 metrus augsts. Tēlnieks Kārlis Jansons, arhitekts Māris Gundars. 1990.gada 17.oktobrī Cēsīs pēc LTF Cēsu nodaļas lēmuma no pjedestāla noceļ V.Ļeņina pieminekli un pārved to Cēsu muzejam glabāšanā.
 |
| Ļeņina piemineklis Cēsu muzeja dārzā. Lenin monument in the garden of Museum of History in Cesis |
Piemineklis apskatāms Cēsu Pils muzeja dārzā. |
Piemineklis partizānam, pagrīdniekam Imantam Sudmalim (1916-1944):
 |
| Imants Sudmalis. Monument of Imants Sudmalis in Cesis, Latvia |
 |
| Imants Sudmalis. Monument of Imants Sudmalis in Cesis, Latvia |
1958.gada 29.oktobrī skvērā pie Gaujas un I.Sudmaļa (tagad Zaķu) ielas krustojuma atklāja pieminekli Cēsīs dzimušajam antifašisma cīnītājam partizānam Imantam Sudmalim. To veidojuši Andrejs un Kārlis Jansoni. Demontēts 1993. gadā.
Sudmalis dzimis 1916. gada 18.februārī Cēsīs, Zaķu ielā 17. Padomju laikā Zaķu iela tika pārdēvēta par I.Sudmaļa ielu. Pie Zaķu ielas 17. nama tika uzstādīta memoriālā plāksne. Tās uzstādīšanas/demontāžas laiks nav zināms.
 |
| I.Sudmaļa dzimtās mājas Zaķu ielā 17 ar piemiņas plāksni. House where born I.Sudmalis in Zaku street 17, Cesis, Latvia. |
I. Sudmalim pēc nāves piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Liepāju.
1985.gada 8. maijā par godu PSRS uzvarai Lielajā Tēvijas karā pie Cēsu 2.vidusskolas Sarkanarmijas (tagad Valmieras) ielā 8 uz postamenta novieto lielgabalu, kas noņemts 20. gadsimta 90. gados.
Cēsīs, Zirņu ielā bija uzstādīta piemiņas plāksne majoram Pēterim Gricenko (1923-1944), kura apakšvienība pirmā ielauzās Cēsīs un viņa vārdā tika nosaukta iela. Demontēta 1990. gadā.
Pie Cēsu sanatorijas meža skolas (agrākās Bērzaines ģimnāzijas) bija uzlikta piemiņas plāksne partizānam Otomāram Oškalnam, kurš šeit mācījies no 1920.-1922.gadam.
Cēsīs, Pils ielā 5, 1970.gadā par godu Ļeņina 100 gadu dzimšanas dienai atklāja piemiņas plāksni pie ēkas, kur darbojās Latvijas Komunistiskās partijas Cēsu apriņķa organizācijas birojs. 1919.gadā šajā ēkā notika Cēsu apriņķa partijas konference. Konferences nozīmību palielināja tas, ka bijis ieradies Latvijas Padomju valdības priekšsēdētājs Pēteris Stučka kā Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pārstāvis.
Blakus namā, Pils ielā 7 1919. gadā atradās Cēsu apriņķa strādnieku padome.
Raunas ielā 15, namā, kur 1917.gada oktobra dienās atradās Iskolastrels - Latviešu strēlnieku pulku apvienotās deputātu padomes izpildu komiteja, 1957.gadā atklāja balta marmora piemiņas plāksni ar iekaltiem zeltītiem burtiem: " Oktobra revolūcijas izšķirošajā posmā atradās Iskolastrels. Kopš 1917.gada 17.maija kongresa Iskolastrels bija kļuvis par visu latviešu strēlnieku revolucionāro štābu, kas no 1917.gada 22.augusta atradās Cēsīs un mobilizēja visus vietējos revolucionāros spēkus cīņai par Oktobra revolūcijas uzvaru Latvijā". (Cēsu Stars, 1957.gads, Nr.122).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru