Jelgavas rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Jelgava

Sākotnēji Jelgavas pilsētā bija plānots uzstādīt dubultpieminekli Staļinam un Ļeņinam, tomēr 1951. gada 22.janvārī atklāja pieminekli tikai Ļeņinam pretī stacijai pilsētas pusē, ko bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs. Tālāk aiz Ļeņina pieminekļa atradās Komjaunatnes parks, kas tika izveidots uz aizaugušas katoļu un literātu kapsētas. Parka veidošanā piedalījušies vietējie komjaunieši. Ļeņina piemineklis pie stacijas tika demontēts 1974. gadā.

1955. gadā tika atklāts piemineklis Ļeņins un Staļins Gorkos, ko bija veidojuši tēlnieki V.Pinčuks un R.Taurītis. Šis piemineklis pilsētā atradās līdz 1962. gadam,

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin monument in Jelgava (1974-1990)

Gulbenes rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Gulbene

Gulbenes Ļeņina piemineklis (1954-1971). Lenin monument in Gulbene (1954-1971)

Gulbenē pirmais Ļeņina piemineklis tika atklāts 1954. gada 7. novembrī. To bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs. Piemineklis noņemts 1971. gadā, to aizvietoja ar tēlnieka J.Zariņa un arhitekta J.Līcīša bronzā veidoto 5 metrus augsto Ļeņinu. Tas tika demontēts 1991. gada augustā.

Bauskas rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Bauska

Pirmais Bauskas Ļeņina piemineklis (1951-1983). First Lenin in Bauska (1951-1983)

Pirmais Ļeņina piemineklis Bauskā, Oktobra laukumā muzeja priekšā tika atklāts 1951. gada 6. novembrī, ko veidojis tēlnieks S.Merkurovs. Tas demontēts 1983. gadā.

Daugavpils rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Daugavpils

Staļina piemineklis Daugavpilī (1950-1961). Stalin in Daugavpils (1950-1961)

   1950. gada jūlijā Daugavpilī atklāja S.Merkurova veidoto Staļina skulptūru vietā, kur bija paredzēts uzstādīt dzejnieka Aleksandra Puškina krūšutēlu 1949. gada jūnijā, iepretī Krievu drāmas teātrim. Staļina piemineklis demontēts pēc PSKP 22. kongresa 1961. gada novembrī.

Alūksnes zudušie Padomju laikā celtie pieminekļi. Lost soviet monuments in Aluksne

S.Opriško veidotais Ļeņina piemineklis Alūksnei. First Lenin monument in Aluksne was made by S.Oprisko

Alūksnes amatieris Sergejs Opriško 1957. gadā  pilsētai izgatavoja Ļeņina pieminekli. To paguva jau atliet betonā un bija paredzēts izvietot 2 kopijas - vienu pilsētas centrā, bet otru pie kluba. Neilgi pirms atklāšanas Kultūras ministrijas pārstāvji pēc Alūksnes apmeklējuma aizliedza darbus turpināt. Skulptūra vēlāk sagriezta 3 gabalos un aprakta. 2010. gadā Alūksnes muzeja darbinieki atrada divus šīs skulptūras fragmentus vīna pagrabā, bet trešo ledus pagrabā.

Augšdaļa no pirmā Alūksnes pilsētai veidotā Ļeņina apskatāma Alūksnes novadpētniecības muzeja telpās Jaunajā pilī, vidus daļa un kājas izliktas muzeja pagalmā.

Alūksnes Ļeņina piemineklis (1970-1991). Lenin monument in Aluksne (1970-1991)

1970. gada 22. aprīlī Alūksnē tika atklāts  Ļeņina piemineklis - Ļeņina galva 13 dabisko lielumu izmērā, 3,5 m augsta, Demontēta 1991. gada 29. augustā. Pieminekli veidojuši tēlniece G.Grundberga un arhitekts J.Krauklis.

Ļeņina piemineklis 2017. gads bijušajā Zeltiņu PSRS raķešu bāzē

Ļeņina piemineklis pārvietots uz bijušās Zeltiņu padomju raķešu bāzes teritoriju, kur ir apskatāms.

Z.Kosmodemjanskas un I.Sudmaļa bistes Alūksnē. Busts of Z.Kosmodemjanska and I.Sudmalis in Aluksne

1970. gada 1.septembrī atklāja komjaunietes varones Zojas Kosmodemjanskas (1923-1941) un partizāna Imanta Sudmaļa pieminekli ar vara kaluma cilņiem, ko veidojusi tēlniece G.Grundberga. Pieminekļi noņemti ap 1999. gadu. Par Kosmodemjanskas varonīgajiem darbiem 1944. gadā uzņēma filmu "Zoja". Ar ēku dedzināšanu ciemos, kur uzturējās vācieši, lai atstātu aukstajā ziemā tos bez pajumtes, viņa centās traucēt vāciešu karaspēka uzbrukumus. Vācieši viņu notvēruši, mocījuši un pakāruši ar plāksni kaklā "māju dedzinātāja". Pirms pakāršanas izkliegusi arī "Lai dzīvo biedrs Staļins". Pēc nāves Kosmodemjanskai piešķirts Padomju Savienības Varones nosaukums. Daudz kas no šī stāsta ir padomju laikā safabricēts, iespējams, Kosmodemjansku par ēku dedzināšanu nogalinājuši paši ciema iedzīvotāji.

1971. gada 18. decembrī Alūksnē parkā netālu no senās pils tika atklātas 2 bistes - Jēkabam Zīlem (1885-1941) un Arvīdam Drīzulim (1890-1940), ko bronzā veidojusi G.Grundberga. Abas bistes demontētas 1991. gadā. Arvīds Drīzulis (1890-1940) bija padomju varas nodibinātājs Alūksnē 1919. gadā. Viņš bija pirmais padomju apriņķa Izpildkomitejas priekšsēdētājs Alūksnē, bet Jēkabs Zīle bija pirmais Komunistiskās partijas Alūksnes komitejas priekšsēdētājs. Padomju laikā Latgales iela tika pārdēvēta par Arvīda Drīzuļa ielu, bet Kanaviņu iela - par Jēkaba Zīles ielu.

Slavas obelisks 2017. gads

Slavas obelisks 2017. gads

Agrākajā Strādnieku ielā atradās Slavas Obelisks ar cilni pilsētas un rajona atbrīvotājiem 3. Baltijas frontes cīnītājiem. Atklāts 1974. gada 17. augustā pie Alūksnes kultūras nama - atbrīvošanas 30. gadadienai veltītās svinībās. Obelisks veidots pēc tēlnieces Gaidas Grundbergas meta. Obelisks pārvietots uz Zeltiņu bijušo padomju raķešu bāzes teritoriju, blakus Alūksnes Ļeņina piemineklim.

1985. gada 27. jūlijā Drīzuļa ielā pretī Padomju namam Skulptūru parkā, Varoņu alejā atklāti bronzas ciļņi uz obeliskiem PSRS varoņiem V.Uzu, N.Lugovcevam, J.Sutjko, kā arī biste Š.Kaķītei, ko veidojusi tēlniece  G.Gundberga, Pieminekļi atklāti Alūksnes septiņsimtgadi atzīmējot. Visi demontēti 20. gadsimta 90. gados un tagad apskatāmi Alūksnes muzejā Jaunajā pilī.

Tatārs Vladimirs Uzu bija Padomju armijas seržants, ložmetēja apkalpes komandieris. Viens cīnījies pret 300 fašistiem, par ko viņam piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

N.Lugovceva bronzas cilnis 2017. gads, Alūksnes muzejs

Krievs Nikolajs Lugovcevs, Alūksnes atbrīvotājs - Padomju Savienības Varonis;

Ukrainis Jegors Sutjko, Alūksnes atbrīvotājs - Padomju Savienības Varonis;

Šarlote Kaķīte (1888-1984) bija revolucionārās kustības dalībniece.

Ape

Staļina piemineklis Apē (1954-1962). Stalin monument in Ape (1954-1962)

1954. gada 21. jūlijā Apē tika atklāts Staļina piemineklis, bet tas demontēts 1962. gadā.

Piemineklis Elīnai Zālītei Apē (1983-2009) Apē. E.Zalite monument in Ape (1983-2009)

1983. gadā pie Apes vidusskolas atklāts no bronzas veidotais piemineklis krūšutēls rakstniecei Elīnai Zālītei, ko veidojuši tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga un arhitekts M.Ezergailis. Skulptūra nozagta 2009. gada 7.novembrī. Elīna Zālīte Apē dzīvojusi no 1904. gada un šeit atrodas arī Zālītes memoriālā māja. 

Jaunannas pagasts

Piemiņas plāksne partizānam H.Meijeram bijusi pie ciema padomes ēkas un memoriālais akmens uz viņa sākotnējās kapavietas.  

Balvu rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Balvi

Balvos padomju laikos bijusi uzstādīta Staļina biste, kas noņemta 1962. gadā.

Ļeņins Balvos (1973-1991). Lenin monument in Balvi (1973-1991)

Balvos Ļeņina Karēlijas granīta 7 metrus augstais piemineklis atklāts 1973. gada 7. novembrī pretī Balvu kultūras namam. To veidojis tēlnieks Juris Mauriņš un arhitekts Ivars Bumbieris. Tas bijis iekļauts republikas aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Piemineklis demontēts 1991. gada 25. augustā, pārcelts uz Steķnintavu, bijušo glābšanas staciju ezera krasta, kur bija sācis darboties Vestures un mākslas muzejs. Muzeju pārcēla uz Brīvības ielu un piemineklis joprojām atrodas tās pašas ēkas pagalmā, kas tagad ir privātīpašums.

Cēsu padomju laika zudušie pieminekļi. Lost soviet monuments in Cesis

Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem Maija parkā 1972. gads. Monument to the  Soviet Liberators of Cesis in Maija park. 1972

Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem Maija parkā 1975. gads

Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs tika uzcelts pirmais Padomju laika piemineklis - "Cēsu atbrīvotājiem - Padomju Armijas karavīriem" Uzvaras (tagad Maija) parkā. Piemineklī bija iekalti vārdi "Jūs nācāt mums brīvību un sauli sniegt". Lēmums par pieminekļa izveidi tika pieņemts jau 1945. gada maijā un apstiprināts Kārļa Jansona projekts - betona obelisks ar bronzas cilni. Celtniecība ieilga. 1974. gadā betona obelisks tika apšūts ar šūnakmeni. 1990. gadā pieminekli nojauca, tā daļas glabājas Cēsu Vēstures muzejā.

1939. gada J.Zibens veidotais piemineklis Maija parkā.

Blakus Maija parka dīķim padomju gados joprojām atradās tēlnieka J.Zibens 1939. gadā veidotais piemineklis ar sievieti - Latviju centrā, bet abās pusēs tai pilsētas strādnieks un zemturis. Piemineklis bijis veltīts 1934. gada 15. maijam. Padomju gados Cēsīs tas tika saglabāts, bet, visticamāk, interpretēts padomju režīmam atbilstoši. Demontēts.

Staļina pieminekļa atrašanās vieta Cēsīs. Location of Stalin monument in Cesis.

Staļina piemineklis no 1950. gada 6.novembra līdz 1962. gadam atradās agrākajā Pionieru laukumā, kur Otra pasaules kara laikā tika sagrautas vairākas ēkas. Pieminekli veidojis S.Merkurovs. Šajā vietā norisinājās ikgadējās darbaļaužu demonstrācijas un aģitācija uz 1948. gada vēlēšanām. Pie pieminekļa 1953. gadā notikusi arī atvadīšanās no vadoņa Tagad šajā vietā saglabājusies vienīgi siena.

Staļina biste pie Cēsu 1. vidusskolas. Stalin bust at the 1st secondary school in Cesis.

Staļina biste 20. gadsimta 50. gados bijusi arī pie Cēsu 1. vidusskolas.

Cēsu sanatorija "Cīrulīši" 1954. gads, Sanatorium Cirulisi in Cesis 1954. Monument Lenin and Stalin in Gorki 1954. Avots: http://ru-lenin.livejournal.com/190912.html

No 1948. gada pie Cēsu sanatorijas Cīrulīši atradās piemineklis, kurā attēlots Ļeņins un Staļins Gorkos. Pieminekli veidojuši J.Pivovars, J.Belostockis un E.Fridmans. Piemineklis noņemts 1962. gadā.

Komjaunietis karognesējs Cēsīs 1957-1992. Monument of Komsomol in Cesis 1957-1992

1950.gada 25.decembrī kā padomju režīmam nevēlamu nojauc Skolnieku rotai veltīto pieminekli Palasta un Bērzaines ielas krustojumā, padomju laikā Komjaunatnes ielā. 1957.gada 5.novembrī nojauktā Skolnieku rotas pieminekļa vietā uzstāda 4,5 metrus augsto statuju "Komjaunietis karognesējs" par godu varonīgajiem komjauniešiem. No mākslīgā akmens to veidojis tēlnieks Kārlis Jansons. 1992.gada 11.novembrī atklāj tēlnieces Maijas Baltiņas atjaunoto pieminekli Cēsu skolnieku rotai.

Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis

Ļeņina pieminekļa demontāža Cēsīs 1990. gadā

1951.gada 25.martā Uzvaras (tagad Vienības) laukumā uzspridzināja 1924. gadā veidoto Uzvaras pieminekli, bet 1959.gada 7. novembrī rekonstruētajā Uzvaras laukumā atklāj pieminekli Krievijas komunistiskās partijas un padomju valsts dibināšanas teorētiķim un praktiķim Vladimiram Iļjičam Ļeņinam (V.I.Uļjanovam, 1870-1924). Tas veidots šūnakmenī un bronzā 4,5 metrus augsts. Tēlnieks Kārlis Jansons, arhitekts Māris Gundars. 1990.gada 17.oktobrī Cēsīs pēc LTF Cēsu nodaļas lēmuma no pjedestāla noceļ V.Ļeņina pieminekli un pārved to Cēsu muzejam glabāšanā. 

Ļeņina piemineklis Cēsu muzeja dārzā. Lenin monument in the garden of Museum of History in Cesis

Piemineklis apskatāms Cēsu Pils muzeja dārzā.

Imants Sudmalis.

I.Sudmaļa biste Cēsīs. I.Sudmalis bust in Cesis

1958.gada 29.oktobrī skvērā pie Gaujas un I.Sudmaļa (tagad Zaķu) ielas krustojuma atklāja pieminekli Cēsīs dzimušajam antifašisma cīnītājam partizānam Imantam Sudmalim. To veidojuši Andrejs un Kārlis Jansoni. Sudmalis dzimis 1918. gada 18.februārī Cēsīs, Zaķu ielā 17. Padomju laikā Zaķu iela tika pārdēvēta par I.Sudmaļa ielu. Pie Zaķu ielas 17. nama tika uzstādīta memoriālā plāksne. Tās uzstādīšanas/demontāžas laiks nav zināms.

I.Sudmaļa dzimtās mājas Zaķu ielā 17 ar piemiņas plāksni. House where born I.Sudmalis in Zaku street 17, Cesis.

I. Sudmalim pēc nāves piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Liepāju.

1985.gada 8. maijā par godu PSRS uzvarai Lielajā Tēvijas karā pie Cēsu 2.vidusskolas Sarkanarmijas (tagad Valmieras) ielā 8 uz postamenta novieto lielgabalu, kas noņemts 20. gadsimta 90. gados.

Nītaures brāļu kapi. Military cemetery in Nitaure

Nītaures brāļu kapi 2017. gads. Soviet military cemetery in Nitaure

Nītaures brāļu kapi atrodas aiz pareizticīgo baznīcas uzkalnā. 1984. gada 13. septembrī šeit izveidots memoriāls Otra pasaules karā kritušajiem padomju armijas karavīriem. Memoriālu veidojuši tēlnieki M.Lukažs, A.Kalniņš un I.Ģipsle, un arhitekts Imants Timermanis. Kapus ieskauj memoriālā siena un uzstādīts obelisks. Uz apbedījumiem ir 815 stabi, kas veidoti no Sāremā salas dolomīta. Pie apbedījumiem izvietotas arī 40 piemiņas plāksnes, no kuram vienai nav uzrakstu, bet uz parējām iegravēti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes.

Brāļu kapi šeit tika izveidoti jau 1917. gada septembrī, šeit apbedīti tika arī krievu karavīri, kas krituši Pirmā pasaules kara laikā. 1933. gadā kapos pārapbedīja latviešu strēlniekus no Mores apkārtnes, ka arī no luterāņu baznīcas apkārtnes brāļu kapiem un Nītaures ciema. Bija uzstādīti 36 balti koka krusti un iestādītas liepas. Pēc Otrā pasaules kara šie kapi tika iznīcināti un te apbedīti Padomju armijas Nītaures apkārtnē Otrā pasaules karā kritušie.

Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija sovhozs "Nītaure" un Nītaures astoņgadīgā skola.

Uzraksts uz obeliska:

MŪŽĪGA SLAVA

PADOMJU ARMIJAS

VAROŅIEM KRITUŠIEM

LIELAJĀ TĒVIJAS KARĀ

PAR PADOMJU LATVIJAS

ATBRĪVOŠANU

1941. – 1944. G.G.

ВЕЧНАЯ СЛАВА

ГЕРОЯМ СОВЕТСКОЙ АРМИИ

ПАВШИМ В БОЯХ В ВЕЛИКОЙ

ОТЕЧЕСТВЕННОЙ ВОЙНЕ ПРИ

ОСВОБОЖДЕНИИ СОВЕТСКОЙ

ЛАТВИИ

1941 – 1944 Г.Г.

ŠEIT APGLABATI 158 KARAVĪRI

ЗДЕСЬ ПОХОРОНЕНО 158 ВОИНОВ

Piemiņas zīme latviešu strēlniekiem Nītaures brāļu kapos 2017. gads

Brāļu kapos apbedīti:
zināmi tikai 4 latviešu strēlnieki, kas šeit apbedīti -
Otto Bērziņš (?-1917), Zemgales 3. latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kas pārapbedīts no Nītaures luterāņu baznīcas,
Kārkliņš (?-1917), 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kas pārapbedīts no Nītaures luterāņu baznīcas,
Žanis Krūtainis (?-1917), Zemgales 3. latviešu strēlnieku pulka strēlnieks, kas pārapbedīts no Nītaures luterāņu baznīcas,
Sviļums (?-1917), strēlnieks, kas pārapbedīts no Nītaures luterāņu baznīcas,
vairāk nekā 100 krievu karavīri, kas krituši Pirmā pasaules kara laikā;
Alfrēds Bedrīts (?-1919), kritis pie Cesīm Atbrīvošanas cīņu laikā;
974 padomju armijas Otrā pasaules karā kritušie, zināmi 562 vārdi.

Nītaures brāļu kapi 1972. gads

Uz Nītaures brāļu kapiem veikta pārapbedīšana no:

Nītaures Elmuižas brāļu kapi 1972. gads

Nītaures brāļu kapi pie luterāņu baznīcas 1972. gads

Nītaures Merķeļu brāļu kapi 1972. gads

Raganas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ragana

Raganas brāļu kapi 2017. gads

Raganas brāļu kapos uzstādīts piemineklis un 5 piemiņas plāksnes no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija zinātniski pētnieciskā saimniecība "Krimulda".

Turaidas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Turaida

Turaidas brāļu kapi 2017. gads

Turaidas brāļu kapi netālu no Turaidas kapiem. Kapos uzstādīts piemineklis un tam abās pusēs nelielas memoriālās sienas ar 2 piemiņas plāksnēm no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija kolhozs "Ezerciems".

Saulkrastu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Saulkrasti

Saulkrastu brāļu kapi 2017. gads. Soviet military cemetery in Saulkrasti

Saulkrastu brāļu kapi atrodas Rīgas ielā pie ceļa P 6. Kapos izveidota memoriālā siena no sarkana akmens un noliktas 2 betona puķudobes. Apbedījumi veidoti terasēs ar 4 piemiņas plāksnēm no balta akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Saulkrastu brāļu kapos apbedīti 100 padomju armijas kritušie, zināmi ir 94. 

Vidrižu pagasta Vecupes (Bīriņu) 2.Pasaules kara padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Vidriži parish Vecupe (Bīriņi)

Vecupes (Bīriņu) brāļu kapi 2017. gads

Brāļu kapi atrodas netālu no Bīriņiem, pie Vecupes mājām, 150 m no ceļa P9 mežā, uzkalnā uz kuru ved betona kāpnes.

Mandegu 2. Pasaules kara padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Mandegas.

Mandegu brāļu kapi 2017. gads

Brāļu kapi atrodas Aģes upes labajā krastā Mandegās. 1983. gadā šeit tika izveidots memoriāls. Šobrīd tas ir sliktā stāvoklī. pazuduši sākotnējie uzraksti, metāla detaļas.

Lēdurgas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Ledurga

Lēdurgas brāļu kapi 2017. gads

Lēdurgas brāļu kapi atrodas pie kapsētas. Kapiem apkārt ir akmens sēta. 1983. gadā kapos uzstādīts piemiņas akmens, iepriekš bijis obelisks.