Jelgavas rajona padomju laika pieminekļi. Soviet monuments in Jelgava, Latvia

Ļeņina piemineklis Jelgavā, 1951. gads. Lenin's monument in Jelgava, 1951, Latvia

Sākotnēji Jelgavas pilsētā bija plānots uzstādīt dubultpieminekli Staļinam un Ļeņinam, tomēr 1951. gada 21. janvārī atklāja pieminekli tikai Ļeņinam pretī stacijai pilsētas pusē, ko bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Ļeņina piemineklis Jelgavā, 1951. gads. Lenin's monument in Jelgava, 1951, Latvia

Ļeņina piemineklis Jelgavā, 1951. gads. Lenin's monument in Jelgava, 1951, Latvia

Tālāk aiz Ļeņina pieminekļa atradās Komjaunatnes parks, kas tika izveidots uz aizaugušas katoļu un literātu kapsētas. Parka veidošanā piedalījušies vietējie komjaunieši. Ļeņina piemineklis pie stacijas tika demontēts 1974. gadā.

Jauno 6 metrus augsto Ļeņina pieminekli atklāja 1974. gada 26. jūlijā. To bronzā bija veidojis tēlnieks O.Kalējs un E.Bāliņš. Piemineklis demontēts 1990. gada oktobrī un šobrīd atrodas Herningā, Dānijā, kāda mākslinieka īpašumā.

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin's monument in Jelgava (1974-1990), Latvia

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin's monument in Jelgava (1974-1990), Latvia

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin monument in Jelgava (1974-1990), Latvia

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin monument in Jelgava (1974-1990), Latvia

Jelgavas Ļeņins Dānijā. Lenin monument in Denmark

1955. gadā tika atklāts piemineklis "Ļeņins un Staļins Gorkos", ko bija veidojuši tēlnieki V.Pinčuks un R.Taurītis. Šis piemineklis pilsētā atradās līdz 1962. gadam.

"Ļeņins un Staļins Gorkos" Jelgavā. "Lenin and Stalin in Gorki" in Jelgava, Latvia

Jelgavā Zemgales prospektā, piemineklis pilsētas atbrīvotājiem un piemiņas plāksnes sarkanās armijas daļām, kas piedalījās Jelgavas "atbrīvošanā" Stacijas parkā. Uzstādīts 1984. gadā, demontēts 1997.

Stacijas parkā jau 20. gadsimta 60. gados tika likti pamati sabiedriskā laukuma izveidošanai, kura vidū plānoja uzstādīt obelisku pilsētas aizstāvjiem varoņiem, Piemineklis "Jelgavas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem" noņemts 1997. gada 22.augustā. Pieminekli veidoja tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga un arhitekts J.Kozlovskis, ar attēlotām trīs karavīru galvām, kas iznirst no liesmām. Tēlu atlēja ar tēraudu stiegrotā ģipsī un apšuva ar vara plāksnēm, kas ar laiku uzsūca mitrumu un sarūsējot kļuva zaļš. Vietējie to sāka dēvēt par "zaļo pūķi". Tā vietā 2004. gadā pie paaugstinājuma uzstādīta piemiņas plāksne.

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem. Monument to the  Soviet Liberators of Jelgava, Latvia

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem. Monument to the  Soviet Liberators of Jelgava, Latvia

1953. gadā Raiņa parkā atklāja pieminekli -  Raiņa biste, ko veidojusi tēlniece K.Zemdega.

Raiņa piemineklis Jelgavā, 1953. gads. Rainis' monument in Jelgava, Latvia, 1953

Raiņa piemineklis Jelgavā, 1953. gads. Rainis' monument in Jelgava, Latvia, 1953

1987.gada 23. septembrī atklāta Ģederta Eliasa biste, bronza, tēlnieks J.Zariņš, arhitekts Dz.Driba. Šajā vietā bijis piemineklis Čakstem.

Ģederta Eliasa biste Jelgavā. Bust of Gederts Eliass in Jelgava, Latvia

Zālītes ielā atrodas revolucionāru brāļu kapi un 1955. gada Ziemassvētkos tika atklāts Ellas Leimanes veidotais sarkana granīta piemineklis 2,75m augstumā.

1964. gadā atklāja melnu marmora piemiņas plāksni ar to uzvārdiem, kuri 1906. gadā tika nogalināti - Z.Strautmanis, A.Dombrovskis, M.Brikmanis, T.Ozols, E.Rozenbergs, V.Zīle, A.Leismanis. Kopskaitā 73 cilvēki.

Piemineklis 1905. gada revolucionāriem Jelgavā. Monument to the revolutionaries of 1905, Jelgava, Latvia

1955. gadā izveidots Ādolfa Alunāna parks Jāņa kapsētas vietā. Parka vidū bija saglabāts no Latvijas šūnakmens tēlnieka B.Dzeņa veidotais piemineklis Ā.Alunānam. Monumenta vidū iekalts bronzas bareljefs ar Alunāna sejas atveidu mūža beigās. Bareljefs 2. Pasaules kara laikā bijis sašauts, bet plāksne ar uzrakstu "Savam Teātra Tēvam Adolfam Alunanam 29.IX 1848.-22.VI 1912. Latvieši", kas bijusi no marmora, nomainīta pret koka. Vēlāk atjaunota.

Šeit atrodas arī Ā.Alunāna kapavieta.

Jelgavā, Mātera ielā 30 līdz 1992. gadam atradās revolucionāram un rakstniekam Augustam Arājam-Bērcem (1890-1921) veidots piemineklis. Viņš 1919. gadā organizējis nemierus Ziemeļvidzemē, bijis Latvijas Centrālās Izpildu komitejas loceklis. Ticis nošauts 1921. gadā Centrālcietumā. Pieminekli atklāja 1957. gadā. To veidojis tēlnieks V.Albergs. 

Turpat arī atradās biste J.Šilfam-Jaunzemam, atklāta 1957. gadā un to arī veidojis V.Albergs. Šilfs bija latviešu marksists un profesionāls revolucionārs. Pēc 1918. gada turpinājis vadīt Latvijas Komunistisko partiju Rīgā un bijis laikraksta "Cīņa" redaktors. 1921. gadā viņam izpildīts nāvessods Centrālcietumā.

Dubultportrets A.Bērcem-Arājam un J.Šilfam-Jaunzemam Jelgavā. Busts of revolutionaries A.Berce-Arajs and J.Silfs-Jaunzems, Jelgava, Latvia

Dubultportrets A.Bērcem-Arājam un J.Šilfam-Jaunzemam Jelgavā. Busts of revolutionaries A.Berce-Arajs and J.Silfs-Jaunzems, Jelgava, Latvia

Jelgava, Zirgu iela 11, plāksne gvardes kapteinim padomju savienības varonim Borisam Fjodorovam (1915-1944), kā vārdā bija nosaukta iela. Uzstādīta 1966., demontēta 1990.

Jelgava Garozas iela 22, plāksne padomju savienības varonim apakšpulkvedim Leonīdam Berdičevskim (1908-1944), kā vārdā bija nosaukta iela. Uzstādīta 28.10.1966, demontēta 1990.

Jelgava, Mātera iela 44, 1974. gadā tika atklāta plāksne pie 2. vidusskolas, kur  no 1930.-1931. gadam mācījās padomju savienības varonis partizāns un pagrīdnieks Imants Sudmalis (1916-1944).

Piemiņas plāksnes atklāšanā I.Sudmalim pie Jelgavas 2. vidusskolas. 

Jelgava Svētes (agrāk J.Gagarina) iela 27, tika uzstādīta plāksne namam, kur 25.-27.jūnijam 1941. gadā formējās Jelgavas strādnieku gvardes bataljons. Uzstādīta 1974, demontēta 1992.

Plāksnes atklāšana J.Gagarina ielā. Unveiling of the memorial plaque in Gagarina street, Jelgava, Latvia.

Jelgava, Sarmas iela 2, plāksne skolā, kuru 1922. pabeidza Padomju Savienības varonis pulkvedis Pols Armans jeb Pēteris Tiltiņš (1903-1943). Uzstādīta 1974, demontēta 1992.

Jelgava, Lielā iela, piemineklis pilsētas parkā strādnieku gvardes bataljona cīnītājiem. Uzstādīts 1972, demontēts 1992.

Jelgava, Loka maģistrālē 1, 1979. gadā tika uzstādīta plāksne Padomju Savienības varonim ģenerālpulkvedim Viktoram Obuhovam (1898-1975), kā vārdā bija nosaukta iela. Demontēta 1991.

Plāksne Padomju Savienības varonim ģenerālpulkvedim Viktoram Obuhovam. memorial plaque to the hero of the Soviet Union - Viktors Obuhovs in Jelgava, Latvia.

Piemiņas vieta holokausta upuriem, ko pie Jelgavas, aiz Nikolaja (Meža) kapiem 1941.gada rudenī nošāva, kopskaitā - 178 iedzīvotājus.

Piemiņas vietā aiz Nikolaja (Meža) kapiem Jelgavā. Holocaust memorial place in Jelgava, Nikolai cemetery, Latvia.

Platones pagasta Lapās pie Lietuvas šosejas atradās piemineklis vietā, kur 1944. gada 28. jūlijā daļēji komandējot Padomju Savienības Varonim gvardes kapteinim Grigorijam Grigorija d. Galuzam (1918-2006) sākās kaujas par Jelgavas atbrīvošanu. Uzstādīts 1975. gadā, demontēts 2022.gadā.

Piemineklis vietā, kur sākās cīņas par Jelgavas "atbrīvošanu". Monument at the place where the "battle of liberation of Jelgava" began in 1944, Latvia.

Jaunsvirlaukas pagasta Ceļmaliesos piemineklis vietā, kur 1944. gada 1. augustā 347. strēlnieku divīzijas cīnītāji forsēja Lielupi. Uzstādīts 1974. gadā.

Piemineklis vietā, kur 1944. gada 1. augustā 347. strēlnieku divīzijas cīnītāji forsēja Lielupi. Monument at the place where the fighters of the 347th Rifle Division crossed the Lielupe river, Latvia. 

Kalni. Piemiņas akmens vietā, kur 8. mehanizētās gvardes brigāde forsēja Tērvetes upi. Uzstādīts 1974.g., demontēts 2022. gadā.

Garozas skolā mācījies revolucionārs, padomju valsts darbinieks Jūlijs Daniševskis. Viņam par godu tika atklāts piemineklis. 

Piemineklis Jūlijam Daniševskim. Julijs Danisevskis' monument in Garoza, Latvia.

Piemineklis Jūlijam Daniševskim. Julijs Danisevskis' monument in Garoza, Latvia.