Rīgas brāļu kapi. Military cemetery in Riga

 

Rīgas Brāļu kapi. 

Rīgas brāļu kapi atrodas Aizsaules ielā 1b. Kapi izveidoti 1915. gada 15. oktobrī, kad te apbedīja trīs 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona strēlniekus, kas krita 12. oktobrī 1915. gadā Tīreļpurvā. 1920-1940. gados kapos tika izveidots memoriālais ansamblis: ierīkoti vārti, uzstādītas skulptūras un bareljefi, sakārtotas apbedījumu vietas ar individuālajām piemiņas zīmēm un plāksnēm, izveidots relikvārijs ar piemiņas plāksnēm ar Lāčplēša Kara ordeņa kavalieru vārdiem, iestādīta liepu aleja. 

 

20. gadsimta 60.-90. gados, kā arī 2006.-2008. gadā norisinājās restaurācijas darbi. 

1957. gadā LKP CK birojs nolēma pārveidot Rīgas Brāļu kapus par "Tautas pieminekli latviešu strēlniekiem". 1958. gada 22. jūlijā šeit tika veikta dažu strēlnieku un Otrā pasaules karā kritušo padomju karavīru pārapbedīšana. Restauratori likvidēja arī ideoloģiski neatbilstošos vizuālos simbolus. Altārī tika iedegta no Ļeņingradas Marsa laukuma atvestā mūžīgā uguns.

Padomju armijas karavīri atrodas galvenajā Brāļu kapu apgabalā, kā arī strēlnieku korpusa centrā. Uz apbedījumiem ir piemiņas plāksnes. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Rīgas apbedīšanas pakalpojumu kantoris.

Rīgas brāļu kapi 1972. gads

Brāļu kapos apbedīti:

977 latviešu strēlnieki, krituši Pirmā pasaules kara laikā, zināmi ir 829;

apmēram 100 latviešu sarkanie strēlnieki, kas krituši 1919. gadā, kā arī komunisti, kas miruši pēc 1919. gada, dažu vārdi ir zināmi:

Jūlijs Bormanis (1897-18.06.1921), partizānu komandieris,

Jānis Zukovskis (1891-1920), "Teodors", Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas biedrs, partizānu kustības vadītājs,

Janis Spons (1886-18.06.1921), partizānu komandieris;

871 latviešu karavīrs, kas kritis Brīvības cīņu laikā, zināmi ir 644;

Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri virsnieki, kas miruši 1920-1944. gadā;

latviešu leģionāri, kas krituši Otrā pasaules kara laikā;

101 padomju armijas Otrā pasaules kara laikā kritušais karavīrs un partizāns, kā arī pārapbedītie laikā no 1944.gada decembra līdz 1968. gadam no citām vietām. Visu vārdi ir zināmi. No tiem 72 ir apbedīti Strēlnieku iecirknī, bet 29 galvenajā daļā:

(1919-1942), kareivis, partizāns 

Arturs Balodis (1903-1944), partizānu vienības komandieris 

 (1923-1944), partizāns 

Janis Bīdelis (1904-1944), partizānu vienības komandieris 

Edgars Birzītis (1902-1941), pulka komisārs 

 (1922-1943), partizāns

Janis Bogomoļņikovs (1920-4.4.1944) partizānu vienības komandieris,

Antons Bunga (1920-1943), partizānu brigādes komjaunatnes vadītājs

(1924-6.5.1944) partizāns

Boriss Jegorovs (1920-1943) kapteinis

Ludvigs Kažemaks (1910-1942) gvardes leitnants,

Jevgenijs Kaupužs (1919-1942) leitnants

Ļevs Krilovs (?-1941), pulka komandieris,

Krisanfijs Kozlovs (1922-1944) partizāns

Andrejs Macpāns (1910-1945), partizānu vienības komandieris,

Antons Muižnieks (1914-1944) partizānu vienības komandieris,

Neilands (?-1942) bataljona komandieris,

Juris Niedra (1908-1943), partizānu vienības komandieris

Zenta Ozols (1925-1942) gvardes staršina,

Kārlis Ozols (10.8.1897-3.8.1944) kareivis

Eduards Opincāns (1910-1942), bataljona komisārs

Mihails Pečņikovs (1905-1943),pulka komandieris

Mārtiņš Rudzītis (1900-1943) partizāns,

Sidors Skribnijs (1916-11.10.1944) vecākais leitnants

Meiers Skuteļskis (1909-1941), rotas komisārs

Zigfrīds Spalāns (?-1941) 

Jānis Cinis (1911-1942) apakšpulkvedis

(1904-1942), kara inženieris, profesors

Vitolds Jauntirāns (1922-1943), partizāns komjaunietis

Strēlnieku daļa Rīgas brāļu kapos atrodas rietumu pusē, kur ir arī apbedīti padomju karavīri. Uz šo daļu ved Strēlnieku vārti. Sākotnēji no 1924. gada šeit apbedīja latviešu strēlniekus, kas miruši pēc Pirmā pasaules kara, tad sāka apglabāt arī 1919. gada kritušos. Otrā pasaules kara laikā te apbedīja leģionārus. Pirmie padomju kritušo apbedījumi te sākās 1944. gadā, kad te apglabāja 3 spiegus no 130. latviešu strēlnieku korpusa. Vēlāk veica pārapbedījumus no cietām vietām un apbedīja arī Komunistiskās partijas aktīvistus. Uz apbedījumiem ir 69 individuālās piemiņas zīmes.

Vismaz nekāda padomju simbolika Rīgas Brāļu kapos nav redzama.