Leons Paegle (1890-1926)

"Revolucionārais rakstnieks", padomju propagandists ar segvārdu "Šķesters".

Pēc I Pasaules kara pārcēlies uz Maskavu, iestājās boļševiku partijā un pēc LPSR nodibināšanās 1919.gadā atgriezās un slepeni gatavoja jaunus boļševiku propagandistus.

1921.gadā apcietināts, bet amnestēts.
Rīgā, Revolūcijas ielā 65 (tagad Matīsa ielā) dzīvoja un strādāja rakstnieks Leons Paegle. "Dzejnieka-cīnītāja 70. dzimšanas dienā te atklāja piemiņas plāksni. Buržuāziskais terors salauza Leona Paegles veselību, bet nebija spēka, kas spētu lauzt viņa brīvo revolucionāro degsmes apgaroto domu", tā par viņu runāja padomju laikos.

L.Paegles brālis Augusts pie Liepājas noslepkavo ebreju tirgotāju, tiek notiesāts ar nāvessodu, bet Leons izcīna, ka brāli izdod Maskavai. To pat ieceļ Ārlietu tautas komisariātā par čekistu.

1924.gadā L.Paegle saraksta savu autobiogrāfiju.

1925.gadā L.Paegli atkal apcietina par komunisma veicināšanu un Centrālcietumā ievieto vienā kamerā ar Andrievu Niedru. Tiek atbrīvots, bet drīz atkal apsūdzēts par publiskiem aicinājumiem savos sacerējumos gāzt Latvijas valsts iekārtu.

Viņa māsa Milda Paegle bijusi korektūras vadītāja nelegālajā laikrakstā "Cīņa".

Muzejs Vidrižos L.Paegles dzimtajās mājās "Lauči" tika likvidēts 2011.gadā. Padomju laikā uz to brauca brīvprātīgi obligātās ekskursijās, lai iepazītos ar kreisi noskaņotā rakstnieka-komunista dzīvi.

L.Paegle miris 1926.gada 28.janvārī.

1960.gada 14.novembrī Meža kapos Rīgā atklāja kapa pieminekli Leonam Paeglem. Pieminekli darinājis tēlnieks A.Terpilovskis "lauku granītā, kas atvests no Paegles dzimtās puses izkalts cīnītāja tēls, kas sarauj važas".

Viņa vārdā vai visās Latvijas pilsētās padomju laikā bija nosauktas ielas (Rīgā - Antonijas iela). Pamazām atjaunoti to vēsturiskie nosaukumi.

Viņa vārdā bija nosaukta arī Rīgas L.Paegles 1.vidusskola, Valmieras Drāmas teātris, kolhozs Gulbenes rajonā.