Šķibes padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes brāļu kapos 1958. gadā uzstādīts piemineklis, ko veidojis tēlnieks V.Rapiķis, vieta "mūžīgajai ugunij", 46 piemiņas plāksnes un 1 piemiņas zīme ar fotogrāfiju. Uz piemiņas plāksnēm ierakstīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Padomju laikā par kapiem atbildīga bija Šķibes astoņgadīgā skola un sovhozs "Šķibe".

Uzraksts uz pieminekļa:

MŪŽĪGA SLAVA
VAROŅIEM
KAS KRITUŠI PAR
PADOMJU DZIMTENI
1944-1945

Brāļu kapos apbedīti 830 padomju armijas 1944.-1945. gadā kritušie, zināmi ir visu vārdi.

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia

Šķibes brāļu kapi 1972. gads. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia, 1972

Šķibes brāļu kapi 1975. gads. Soviet military cemetery in Skibe, Latvia, 1975

Var redzēt, ka kopš 20. gadsimta 70. gadiem kapos notikusi pārbūve. 

Piemineklis Zelmai Grīnbergai un Eduardam Bērziņam Šķibes brāļu kapos.

Piemineklis Zelmai Grīnbergai un Eduardam Bērziņam Šķibes brāļu kapos.

Šķibes brāļu kapu malā uzstādīts piemineklis Zelmai Grīnbergai un Eduardam Bērziņam.

"Viens no darba zemnieku cieņu un mīlestību guvušajiem cilvēkiem Šķibes pagastā bija partordze Zelma Grinberga. Dzimusi Ozolnieku pagasta kalpu ģimenē, pieredzējusi 1905. gada revolūciju, skatījusi melnās sotņas trakošanu Jelgavas apkaimē.

Pirmā pasaules kara laikā Zelma Grinberga saistīja savu dzīvi ar boļševiku pagrīdi. 1919. gadā viņa aktīvi iekļāvās jaunās dzīves veidošanā Padomju Latvijā. Kad imperiālistiskā pārspēka spiediena rezultātā padomju vara Latvijā tika likvidēta, Grinberga atkāpās kopā ar sarkanajiem strēlniekiem. Padomju Krievijā viņa veica daudzus atbildīgus uzdevumus, strādājot partijas, padomju un arodbiedrības darbā. 1944. gada novembrī LKP Centrālā Komiteja viņu nosūtīja partorga darbā uz Šķibes pagastu, Zelmas Grinbergas vadībā tika uzsākta zemkopju gatavošana pārejai uz kolektīvo darbu. Taču Latvijas pirmā kolhoza «Nākotne» nodibināšanos viņa nepiedzīvoja. 1946, gada 12.septembrī viņu kopā ar pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju Eduardu Bērziņu nošāva banditi. Abi patrioti apglabāti Šķibes brāļu kapos." ("Komunārs", Nr.89, 1982.gads).

"Eduards Bērziņš dzimis Rīgā. Ilgus gadus viņš strādāja par laukstrādnieku dažādās Latvijas vietās. Trīsdesmitajos gados ieradās Šķibes pagastā. lebrūkot vācu okupantiem, Bērziņu ieslodzīja Siera muižas koncentrācijas nometnē, no kurienes aizveda spaidu darbos uz Franciju. Pēc kara atgriezās mājās. 1946. gada 2. septembrī viņu apstiprināja par Šķibes pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāju. 1980. gadā pagraba siena pie astoņgadīgās skolas (Austrumu ciemā), kur nošāva Zelmu Grinbergu un Eduardu Bērziņu, kā arī nogalināto kaps Šķibes brāļu kapos ņemti uzskaitē kā vietējās nozīmes vēstures pieminekļi.

"Par šo. noziegumu liecina Šķibes pagasta bijušās—rēķinvedes Ernas Emules-Kadiķes rakstītās atmiņas:

«Rudens dienas pēcpusdienā kancelejā ienāca divi karavīru formā tērpti virieši. Vienam plecā bija automāts. Es sēdēju priekšējā istabā, un viņi man prasīja, kur var satikt priekšsēdētāju un partorgu. Otrā sēdēja priekšsēdētāja vietnieks, un es viņus sūtija pie tā. Kamēr viņi runāja ar Kveldi, es aizgāju pabarot dēlu. Pēc neilga laika manā dzīvokli ieskrēja viens no banditiem ar pistoli rokā un lika iet viņam līdz. Bandits dzina mani uz kanceleju. Kad atvēra durvis, redzēju, ka mazajā kabinetā sēd gandriz visi  darbinieki: Grinberga, Bērziņš, mašinrakstītāja, ziņnesis ar sievu, bet pie durvīm stāv otrs bandits ar automātu rokās. Tad viens no banditiem sāka pratināt Bērziņu. Pēc tam banditi izveda Grinberga un Bērziņu ārā sētā un mēs dzirdējām šāvienus.»

("Komunārs, Nr.89, 1983. gads)