Neringas padomju armijas kritušo piemiņas vieta Lietuvā. Soviet memorial place in Neringa, Lithuania

Neringas padomju armijas kritušo piemiņas vieta 2017.gads

Neringas padomju armijas Otrā pasaules karā septiņu 113.strēlnieku pulka kritušo piemiņas vieta atrodas pie ceļa Klaipēda-Nida 9.km. Atjaunošanas darbi veikti 2005. gadā. Pieminekli veidojies tēlnieks I.Vertulis no Kuršu līcī izcelta pelēka akmens. Tas atklāts 1967. gadā. Kritušie apbedīti Klaipēdā.

Cesvaines 2. pasaules kara padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Cesvaine

Cesvaines brāļu kapi 2017. gads

Cesvaines brāļu kapi atrodas Pils parkā pie Augusta Saulieša ielas. Uz kapiem ved liepu aleja. Pie ieejas kapos bijušas dekoratīvas vāzes, kuru vairs nav.

Madonas 2. pasaules kara padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Madona.

Madonas brāļu kapi 2017. gads

Brāļu kapi Madonā atrodas Parka kalna pie Pumpuru ielas. No Pumpuru ielas uz kapiem ved betona kāpnes, bet no Parka ielas - celiņš. Pie ieejas no Parka ielas atrodas piemineklis. Brāļu kapi izvietoti divās terasēs. Kapu memoriālajās sienās izvietotas 92 piemiņas plāksnes no balta akmens, kurās norādīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes.

Sarkaņu 2. pasaules kara padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Sarkaņi.

Sarkaņu brāļu kapi 2017. gads

Sarkaņu brāļu kapi atrodas Sarkaņu kapsētas teritorijā. Šeit uzstādīts piemineklis un memoriāla siena ar 20 piemiņas plāksnēm no balta akmens, uz kurām ierakstīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Padomju laikos par kapiem atbildīga bija Sarkaņu astoņgadīgā skola.

Bārbeles padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Bārbele.

Bārbeles brāļu kapi 2017. gads

Bārbeles brāļu kapi atrodas kapsētas teritorijā. Kapos uzstādīts piemineklis, bet uz apbedījumiem 2 piemiņas plāksnes un 2 individuālās kapa zīmes ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. 

Vecumnieku padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Vecumnieki

Vecumnieku brāļu kapi 2017. gads

Vecumnieku brāļu kapos sākotnēji bijis uzstādīts balts obelisks. tagad kapos ir sarkana ķieģeļu siena ar 30 piemiņas plāksnēm un piemineklis.

Gulbenes 2. pasaules kara padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Gulbene

Gulbenes brāļu kapi 2017. gads

Gulbenes brāļu kapi atrodas pilsētā Spārītes parkā. Uz tiem ved 200 m gara zaļo tūju aleja, kuras galā jau redzamas skulptūras.

Jaunannas 2. Pasaules kara padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Jaunanna.

Jaunannas brāļu kapi 2017. gads

Jaunannas brāļu kapos uzstādīts piemineklis ar metāla bareljefu un puslokā izvietotas melna akmens alumīnija piemiņas plāksnes (agrāk bijušas alumīnija), kurās norādīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes.

Zeltiņu 2. pasaules kara padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Zeltiņi

Zeltiņu brāļu kapi 2017. gads

Zeltiņu brāļu kapi atrodas Zeltiņu kapsētas teritorijā. 1950. gadā šeit uzstādīts piemineklis un pie tā ir piemiņas plāksne no melna akmens, uz kura norādīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. 2009. gadā šeit tika atjaunota piemiņas plāksne - baltās vietā no melna akmens, bet uz jaunajās pazudis viens kritušā vārds. Vietējie iedzīvotāji stāsta, ka kritušie karavīri sekli apbedīti atrodas arī ap piemiņas vietu Zeltiņu kapsētas teritorijā. Veidojot brāļu kapus kritušie nav pārapbedīti un atrodas tur joprojām.

Sesavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Sesava.

Sesavas brāļu kapi 2017. gads. Soviet military cemetery in Sesava in 2017

Sesavas brāļu kapu platība ir ap 300 m2. Kapos 1960. gadā tika izveidota memoriālā siena ar 8 piemiņas plāksnēm no melna akmens un piemiņas zīme.
The total area of soviet military cemetery in Sesava is about 300 m2. Memorial wall with 8 black stone plates and one memorial sign in this cemetery was made in 1960.

Trenču Padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Trenci

Trenču brāļu kapi 2017. gads. Soviet military cemetery in Trenci, 2017.

Trenču brāļu kapi atrodas pakalnā ar trepēm un norādes zīmi pie ceļa A9. Tajos uzstādīts obelisks, kuram abās pusēs ir 2 piemiņas plāksnes un 2 individuālās piemiņas zīmes no melna akmens ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm.
Soviet military cemetery is located on the hill with stairs and marked with a sign near the main road A9. There are an obelisk with 2 black stone memorial plates with soldiers surnames, initials and ranks and 2 individual memorial signs placed on the both sides of the obelisk.

Tīreļu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Tireli

Tīreļu brāļu kapi 2017. gads. Tireli soviet military cemetery in 2017

Tīreļu brāļu kapos kritušie atrodas četros apbedījumos. Kapos uzstādīts piemineklis un 4 piemiņas plāksnes ar kritušo uzvārdiem, iniciāļiem un dienesta pakāpēm. Padomju laikā par kapiem atbildīgs bija kolhozs "Vienība" un Kaigu vidusskola.
There are 4 graves in Tireli soviet military cemetery. The monument and 4 memorial plates with buried surnames, initials and ranks on it are placed in the cemetery. Kolkhoz "Vieniba" and Kaigu secondary school were the responsible chiefs of this cemetery in soviet times.

Liepiņu padomju armijas kritušo brāļu kapi pie Pienavas. Soviet military cemetery in Liepinas near Pienava

Liepiņu brāļu kapi 2017. gads. Soviet military cemetery in Liepinas in 2017.

Liepiņu brāļu kapos uzstādīts piemineklis un 4 piemiņas sienas ar 121 plāksni no balta akmens, kurās ierakstīti kritušo uzvārdi, iniciāļi un dienesta pakāpes. Te atrodas arī individuālie kapakmeņi un individuālās piemiņas zīmes.
There are a monument and 4 memorial walls with 121 white stone plates with buried surnames, initials and ranks on them in military cemetery in Liepinas. There are also individual tombstones and memorial signs on burials.

Dobeles padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Dobele

Dobeles brāļu kapi 2017. gads

Dobeles brāļu kapi atrodas parkā uz Brīvības un Stacijas ielas stūra. Brāļu kapi sadalīti divu līmeņu terasēs. Augšējā daļā 1956. gada novembrī uzstādīts 5 metrus augsts piemineklis, ko veidojuši autori ir Valdis Albergs, Ļevs Bukovskis un Alberts Terpilovskis, un kurā attēlots sērojošs karavīrs un zemnieks-partizāns, kā arī 5 kapu pieminekļi. Zemākajā daļā ir vēl pieci kapu pieminekļi un 1 individuālā piemiņas zīme.

Tīlaišu padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Tilaisi

Tīlaišu brāļu kapi 2017. gads. Soviet military cemetery in Tilaisi, 2017

Tīlaišu brāļu kapi atrodas pie ceļa Auri-Apgulde. Kapos ir uzstādīts piemineklis, kura priekšā ir bijusi vieta "Mūžīgajai ugunij", bet tā vairs nav saglabājusies. Piemineklim abās pusēs bijusi arī izveidota memoriālā siena ar 25 piemiņas plāksnēm, bet pēc atjaunošanas darbiem siena nojaukta un saliktas melnas piemiņas plāksnes ar kritušo uzvārdiem.
Tilaisi military cemetery is located near the road Auri-Apgulde. There are a monument of a soldier in this cemetery. Before the reconstruction at the monument was a place for the eternal flame. On both sides of the monument are placed black stone memorial plates with soldier's surnames.

Carnikavas padomju armijas kritušo brāļu kapi. Soviet military cemetery in Carnikava

Carnikavas brāļu kapi 2017. gads. Carinikava soviet military cemetery in 2017

Carnikavas brāļu kapi atrodas Jūras ielā, parkā, vietā, kur līdz 1917. gadam atradās grāfa Ernsta Reinfolda fon Mengdena greznā pils. Kapiem apkārt ir metāla sēta, tajos uzstādīts piemineklis, 13 piemiņas plāksnes un 3 kapu pieminekļi.
Carnikava military cemetery is located in Juras street, in the park, in place where til 1917 was a castle of a count Ernst Reinhold fon Mengden. Around the cemetery is a metal fence , inside the territory is placed a monument, 13 memorial plates and 3 tombstones.

Kuldīgas rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Kuldiga

Staļina piemineklis Kuldīgā (1953-1961). Stalin monument in Kuldiga (1953-1961)

Kuldīgā J.V.Staļina piemineklis atklāts 1953. gada 6. novembrī plkst. 17.00 un tas Rātslaukumā stāvējis līdz 1961. gada decembrim. Pieminekli bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs.

Jēkabpils rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Jekabpils

Pēc Otrā pasaules kara Jēkabpilī tika uzstādīts gan Staļina, gan Ļeņina piemineklis. Piemineklis Ļeņinam atklāts 1948. gada 3. oktobrī. To bija veidojis tēlnieks J.Lukaševičs. Pieminekļa atklāšanas mītiņā kāds snaiperis no tālienes izšāva un smagi ievainoja rajona komunistiskās partijas sekretāru, kurš uzstājies. Pirmais piemineklis Ļeņinam noņemts 1959. gadā.

Ļeņina piemineklis Jēkabpilī (1959-1969). Lenin monument in Jekabpils (1959-1969)

Tajā pat gadā atklāja jauno Ļeņina pieminekli pie Kultūras nama, ko bija veidojusi tēlniece Ruta Svile.  1969. gada 18. jūlijā Jēkabpils betona Ļeņins tika negaidot demontēts, pārsteidzot iedzīvotājus bez brīdinājuma noņemot pieminekli, jo bija nepieciešama tā restaurācija.

Ļeņina piemineklis Jēkabpilī (1970-1990). Lenin monument in Jekabpils (1970-1990)

1970. gada 18. aprīlī Latviešu sarkano strēlnieku laukumā (tagad O.Kalpaka laukumā) atklāja jauno bronzas Ļeņina pieminekli, ko bija veidojuši tēlnieks A.Terpilovskis un arhitekts G.Asaris. Jaunais piemineklis bija ap 5 metrus augsts. Tas demontēts 1990. gada novembrī un šobrīd atrodas Lauktehnikas teritorijā.

Jēkabpils Strūves parkā 1953. gadā bija uzstādīti gan Ļeņina, gan Staļina, kā arī Puškina krūšutēls. Parkā varēja apskatīt arī pieminekli "Jaunā tenisiste" un 6 dekoratīvās vāzes. Parku padomju gados dēvēja par Puškina parku.

20. gadsimta 50. gados Zaļās ielas un Sarkanarmijas laukuma stūrī atradās piemineklis Pirmajā pasaules karā kritušajiem Kaukāza strēlniekiem, kas aizstāvēja Jēkabpili.

Ļeņina piemineklis Krustpils parkā (1976-1993). Lenin monument in Krustpils park (1976-1993)

Jēkabpilī Padomju armijas parkā (tagadējā Krustpils parkā) 3 metrus augstais Ļeņina galvas atveids atklāts 1976. gada 7. novembrī. Pieminekli Ļeņinam un memoriālu veidojis tēlnieks Ļ.Bukovskis un G.Asaris. Tas ir veltīts deviņiem  Padomju Savienības Varoņiem. Te uzstādīts arī lielgabals pie Otrā pasaules karā kritušo latviešu strēlnieku korpusa virsnieku un krievu armijas kritušo apbedījuma vietas. Pirmais 76 mm lielgabals uz postamenta šeit bijis uzstādīts jau 1945. gadā, bet pēc rekonstrukcijas 1977. gada 8. novembrī atklāts jaunais. Ļeņina piemineklis no parka demontēts 1993. gada novembrī un tas nozagts glabāšanas vietā.

Otomāra Oškalna piemineklis Jēkabpilī (1969-1991). O.Oskalns monument in Jekabpils (1969-1991)

Jēkabpils Vecpilsētas laukumā 1969. gada 5. novembrī tika atklāts piemineklis biste Padomju Savienības Varonim O.P.Oškalnam. To veidojis tēlnieks M.Lange un arhitekts E.Šenbergs. Piemineklis demontēts 1991. gada novembrī. Katoļu ielā pie ēkas, kur dzīvoja O.Oškalns bijusi pielikta piemiņas plāksne. Tā arī demontēta,

Jēkabpilī, Dārza ielā 2, bijusi memoriālā plāksne Padomju Savienības Varoņa M.I.Orlova piemiņai. Viņa vārdā arī bijusi nosaukta šī iela. Demontēta.

Jēkabpilī, Pasta ielā, bijusi arī piemiņas plāksne komjauniešu piemiņai, kas devās frontē no mājas, kur atradās arī Latvijas Ļeņina jauniešu komunistiskās savienības Jēkabpils rajona nodaļa. Piemiņas plāksne bijusi arī komjauniešu darbiniekam un poļitruka (politiskais audzinātājs) aizvietotājam 201. strēlnieku divīzijā 122. strēlnieku pulkā - R.J.Reinholdam (1913-1942).

Pionieres piemineklis Jēkabpilī. Pioneer monument in Jekabpils

Pie Jēkabpils 1. vidusskolas padomju laikā bija uzstādīts piemineklis "Pioniere".

MiG-21 lidmašīna Jēkabpilī. Aisplane MiG-21 in Jekabpils

1982. gada jūlijā kara lidotājiem par godu Jēkabpilī, Rīgas un Madonas ielas krustojumā uzstādīja lidmašīnu MiG-21. Tā demontēta 1990. gada oktobrī.

1987. gadā Jēkabpilī pie Pionieru nama atklāja pieminekli Fašistu un pēckara bandītu noslepkavotajiem pionieriem un pionieru vadītājiem. To bija veidojuši tēlnieki A.Veinbaha un J.Kaksis, piedaloties arhitektam A.Cikanovičam.

Jēkabpils rajons kolhozā "Ļeņina karogs", kas atradās Spuņģēnos 1970. gada 19. decembrī atklāja Ļeņina bisti, ko bija veidojuši tēlnieks O.Kalējs un arhitekts E.Bāliņš. Biste bijusi 3 dabisko izmēru lielumā.

Līgatnes 2. pasaules kara padomju armijas brāļu kapi. Soviet military cemetery in Līgatne

Brāļu kapi atrodas Līgatnē, Pilsoņu ielā, Skolaskalnā, un tos nelielas ieskauj akmeņu sienas. Kapu teritorija izklāta ar betona flīzēm, uzstādīts piemineklis un trīs piemiņas plāksnes. 20. gadsimta 70. gados piemiņas plāksnes bija no balta akmens, vēlāk tās aizvietotas ar sarkanām. Uz tām iegravēti kritušo uzvārdi, iniciāļi un miršanas dati.

Jelgavas rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Jelgava

Sākotnēji Jelgavas pilsētā bija plānots uzstādīt dubultpieminekli Staļinam un Ļeņinam, tomēr 1951. gada 22.janvārī atklāja pieminekli tikai Ļeņinam pretī stacijai pilsētas pusē, ko bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs. Tālāk aiz Ļeņina pieminekļa atradās Komjaunatnes parks, kas tika izveidots uz aizaugušas katoļu un literātu kapsētas. Parka veidošanā piedalījušies vietējie komjaunieši. Ļeņina piemineklis pie stacijas tika demontēts 1974. gadā.

1955. gadā tika atklāts piemineklis Ļeņins un Staļins Gorkos, ko bija veidojuši tēlnieki V.Pinčuks un R.Taurītis. Šis piemineklis pilsētā atradās līdz 1962. gadam,

Jelgavas Ļeņina piemineklis (1974-1990). Lenin monument in Jelgava (1974-1990)

Gulbenes rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Gulbene

Gulbenes Ļeņina piemineklis (1954-1971). Lenin monument in Gulbene (1954-1971)

Gulbenē pirmais Ļeņina piemineklis tika atklāts 1954. gada 7. novembrī. To bija veidojis tēlnieks S.Merkurovs. Piemineklis noņemts 1971. gadā, to aizvietoja ar tēlnieka J.Zariņa un arhitekta J.Līcīša bronzā veidoto 5 metrus augsto Ļeņinu. Tas tika demontēts 1991. gada augustā.

Bauskas rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Bauska

Pirmais Bauskas Ļeņina piemineklis (1951-1983). First Lenin in Bauska (1951-1983)

Pirmais Ļeņina piemineklis Bauskā, Oktobra laukumā muzeja priekšā tika atklāts 1951. gada 6. novembrī, ko veidojis tēlnieks S.Merkurovs. Tas demontēts 1983. gadā.

Daugavpils rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Daugavpils

Staļina piemineklis Daugavpilī (1950-1961). Stalin in Daugavpils (1950-1961)

   1950. gada jūlijā Daugavpilī atklāja S.Merkurova veidoto Staļina skulptūru vietā, kur bija paredzēts uzstādīt dzejnieka Aleksandra Puškina krūšutēlu 1949. gada jūnijā, iepretī Krievu drāmas teātrim. Staļina piemineklis demontēts pēc PSKP 22. kongresa 1961. gada novembrī.

Alūksnes zudušie Padomju laikā celtie pieminekļi. Lost soviet monuments in Aluksne

S.Opriško veidotais Ļeņina piemineklis Alūksnei. First Lenin monument in Aluksne was made by S.Oprisko

Alūksnes amatieris Sergejs Opriško 1957. gadā  pilsētai izgatavoja Ļeņina pieminekli. To paguva jau atliet betonā un bija paredzēts izvietot 2 kopijas - vienu pilsētas centrā, bet otru pie kluba. Neilgi pirms atklāšanas Kultūras ministrijas pārstāvji pēc Alūksnes apmeklējuma aizliedza darbus turpināt. Skulptūra vēlāk sagriezta 3 gabalos un aprakta. 2010. gadā Alūksnes muzeja darbinieki atrada divus šīs skulptūras fragmentus vīna pagrabā, bet trešo ledus pagrabā.

Augšdaļa no pirmā Alūksnes pilsētai veidotā Ļeņina apskatāma Alūksnes novadpētniecības muzeja telpās Jaunajā pilī, vidus daļa un kājas izliktas muzeja pagalmā.

Alūksnes Ļeņina piemineklis (1970-1991). Lenin monument in Aluksne (1970-1991)

1970. gada 22. aprīlī Alūksnē tika atklāts  Ļeņina piemineklis - Ļeņina galva 13 dabisko lielumu izmērā, 3,5 m augsta, Demontēta 1991. gada 29. augustā. Pieminekli veidojuši tēlniece G.Grundberga un arhitekts J.Krauklis.

Ļeņina piemineklis 2017. gads bijušajā Zeltiņu PSRS raķešu bāzē

Ļeņina piemineklis pārvietots uz bijušās Zeltiņu padomju raķešu bāzes teritoriju, kur ir apskatāms.

Z.Kosmodemjanskas un I.Sudmaļa bistes Alūksnē. Busts of Z.Kosmodemjanska and I.Sudmalis in Aluksne

1970. gada 1.septembrī atklāja komjaunietes varones Zojas Kosmodemjanskas (1923-1941) un partizāna Imanta Sudmaļa pieminekli ar vara kaluma cilņiem, ko veidojusi tēlniece G.Grundberga. Pieminekļi noņemti ap 1999. gadu. Par Kosmodemjanskas varonīgajiem darbiem 1944. gadā uzņēma filmu "Zoja". Ar ēku dedzināšanu ciemos, kur uzturējās vācieši, lai atstātu aukstajā ziemā tos bez pajumtes, viņa centās traucēt vāciešu karaspēka uzbrukumus. Vācieši viņu notvēruši, mocījuši un pakāruši ar plāksni kaklā "māju dedzinātāja". Pirms pakāršanas izkliegusi arī "Lai dzīvo biedrs Staļins". Pēc nāves Kosmodemjanskai piešķirts Padomju Savienības Varones nosaukums. Daudz kas no šī stāsta ir padomju laikā safabricēts, iespējams, Kosmodemjansku par ēku dedzināšanu nogalinājuši paši ciema iedzīvotāji.

1971. gada 18. decembrī Alūksnē parkā netālu no senās pils tika atklātas 2 bistes - Jēkabam Zīlem (1885-1941) un Arvīdam Drīzulim (1890-1940), ko bronzā veidojusi G.Grundberga. Abas bistes demontētas 1991. gadā. Arvīds Drīzulis (1890-1940) bija padomju varas nodibinātājs Alūksnē 1919. gadā. Viņš bija pirmais padomju apriņķa Izpildkomitejas priekšsēdētājs Alūksnē, bet Jēkabs Zīle bija pirmais Komunistiskās partijas Alūksnes komitejas priekšsēdētājs. Padomju laikā Latgales iela tika pārdēvēta par Arvīda Drīzuļa ielu, bet Kanaviņu iela - par Jēkaba Zīles ielu.

Slavas obelisks 2017. gads

Slavas obelisks 2017. gads

Agrākajā Strādnieku ielā atradās Slavas Obelisks ar cilni pilsētas un rajona atbrīvotājiem 3. Baltijas frontes cīnītājiem. Atklāts 1974. gada 17. augustā pie Alūksnes kultūras nama - atbrīvošanas 30. gadadienai veltītās svinībās. Obelisks veidots pēc tēlnieces Gaidas Grundbergas meta. Obelisks pārvietots uz Zeltiņu bijušo padomju raķešu bāzes teritoriju, blakus Alūksnes Ļeņina piemineklim.

1985. gada 27. jūlijā Drīzuļa ielā pretī Padomju namam Skulptūru parkā, Varoņu alejā atklāti bronzas ciļņi uz obeliskiem PSRS varoņiem V.Uzu, N.Lugovcevam, J.Sutjko, kā arī biste Š.Kaķītei, ko veidojusi tēlniece  G.Gundberga, Pieminekļi atklāti Alūksnes septiņsimtgadi atzīmējot. Visi demontēti 20. gadsimta 90. gados un tagad apskatāmi Alūksnes muzejā Jaunajā pilī.

Tatārs Vladimirs Uzu bija Padomju armijas seržants, ložmetēja apkalpes komandieris. Viens cīnījies pret 300 fašistiem, par ko viņam piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums.

N.Lugovceva bronzas cilnis 2017. gads, Alūksnes muzejs

Krievs Nikolajs Lugovcevs, Alūksnes atbrīvotājs - Padomju Savienības Varonis;

Ukrainis Jegors Sutjko, Alūksnes atbrīvotājs - Padomju Savienības Varonis;

Šarlote Kaķīte (1888-1984) bija revolucionārās kustības dalībniece.

Ape

Staļina piemineklis Apē (1954-1962). Stalin monument in Ape (1954-1962)

1954. gada 21. jūlijā Apē tika atklāts Staļina piemineklis, bet tas demontēts 1962. gadā.

Piemineklis Elīnai Zālītei Apē (1983-2009) Apē. E.Zalite monument in Ape (1983-2009)

1983. gadā pie Apes vidusskolas atklāts no bronzas veidotais piemineklis krūšutēls rakstniecei Elīnai Zālītei, ko veidojuši tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga un arhitekts M.Ezergailis. Skulptūra nozagta 2009. gada 7.novembrī. Elīna Zālīte Apē dzīvojusi no 1904. gada un šeit atrodas arī Zālītes memoriālā māja. 

Jaunannas pagasts

Piemiņas plāksne partizānam H.Meijeram bijusi pie ciema padomes ēkas un memoriālais akmens uz viņa sākotnējās kapavietas.  

Balvu rajona zudušie Padomju laika pieminekļi. Lost soviet monuments in Balvi

Balvos padomju laikos bijusi uzstādīta Staļina biste, kas noņemta 1962. gadā.

Ļeņins Balvos (1973-1991). Lenin monument in Balvi (1973-1991)

Balvos Ļeņina Karēlijas granīta 7 metrus augstais piemineklis atklāts 1973. gada 7. novembrī pretī Balvu kultūras namam. To veidojis tēlnieks Juris Mauriņš un arhitekts Ivars Bumbieris. Tas bijis iekļauts republikas aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Piemineklis demontēts 1991. gada 25. augustā, pārcelts uz Steķnintavu, bijušo glābšanas staciju ezera krasta, kur bija sācis darboties Vestures un mākslas muzejs. Muzeju pārcēla uz Brīvības ielu un piemineklis joprojām atrodas tās pašas ēkas pagalmā, kas tagad ir privātīpašums.

Cēsu padomju laika zudušie pieminekļi. Lost soviet monuments in Cesis

Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem Maija parkā 1972. gads. Monument to the  Soviet Liberators of Cesis in Maija park. 1972

Piemineklis Cēsu pilsētas atbrīvotājiem Maija parkā 1975. gads

Pēc Otrā pasaules kara Cēsīs tika uzcelts pirmais Padomju laika piemineklis - "Cēsu atbrīvotājiem - Padomju Armijas karavīriem" Uzvaras (tagad Maija) parkā. Piemineklī bija iekalti vārdi "Jūs nācāt mums brīvību un sauli sniegt". Lēmums par pieminekļa izveidi tika pieņemts jau 1945. gada maijā un apstiprināts Kārļa Jansona projekts - betona obelisks ar bronzas cilni. Celtniecība ieilga. 1974. gadā betona obelisks tika apšūts ar šūnakmeni. 1990. gadā pieminekli nojauca, tā daļas glabājas Cēsu Vēstures muzejā.

1939. gada J.Zibens veidotais piemineklis Maija parkā.

Blakus Maija parka dīķim padomju gados joprojām atradās tēlnieka J.Zibens 1939. gadā veidotais piemineklis ar sievieti - Latviju centrā, bet abās pusēs tai pilsētas strādnieks un zemturis. Piemineklis bijis veltīts 1934. gada 15. maijam. Padomju gados Cēsīs tas tika saglabāts, bet, visticamāk, interpretēts padomju režīmam atbilstoši. Demontēts.

Staļina pieminekļa atrašanās vieta Cēsīs. Location of Stalin monument in Cesis.

Staļina piemineklis no 1950. gada 6.novembra līdz 1962. gadam atradās agrākajā Pionieru laukumā, kur Otra pasaules kara laikā tika sagrautas vairākas ēkas. Pieminekli veidojis S.Merkurovs. Šajā vietā norisinājās ikgadējās darbaļaužu demonstrācijas un aģitācija uz 1948. gada vēlēšanām. Pie pieminekļa 1953. gadā notikusi arī atvadīšanās no vadoņa Tagad šajā vietā saglabājusies vienīgi siena.

Staļina biste pie Cēsu 1. vidusskolas. Stalin bust at the 1st secondary school in Cesis.

Staļina biste 20. gadsimta 50. gados bijusi arī pie Cēsu 1. vidusskolas.

Cēsu sanatorija "Cīrulīši" 1954. gads, Sanatorium Cirulisi in Cesis 1954. Monument Lenin and Stalin in Gorki 1954. Avots: http://ru-lenin.livejournal.com/190912.html

No 1948. gada pie Cēsu sanatorijas Cīrulīši atradās piemineklis, kurā attēlots Ļeņins un Staļins Gorkos. Pieminekli veidojuši J.Pivovars, J.Belostockis un E.Fridmans. Piemineklis noņemts 1962. gadā.

Komjaunietis karognesējs Cēsīs 1957-1992. Monument of Komsomol in Cesis 1957-1992

1950.gada 25.decembrī kā padomju režīmam nevēlamu nojauc Skolnieku rotai veltīto pieminekli Palasta un Bērzaines ielas krustojumā, padomju laikā Komjaunatnes ielā. 1957.gada 5.novembrī nojauktā Skolnieku rotas pieminekļa vietā uzstāda 4,5 metrus augsto statuju "Komjaunietis karognesējs" par godu varonīgajiem komjauniešiem. No mākslīgā akmens to veidojis tēlnieks Kārlis Jansons. 1992.gada 11.novembrī atklāj tēlnieces Maijas Baltiņas atjaunoto pieminekli Cēsu skolnieku rotai.

Ļeņina piemineklis Cēsīs. Lenin monument in Cesis

Ļeņina pieminekļa demontāža Cēsīs 1990. gadā

1951.gada 25.martā Uzvaras (tagad Vienības) laukumā uzspridzināja 1924. gadā veidoto Uzvaras pieminekli, bet 1959.gada 7. novembrī rekonstruētajā Uzvaras laukumā atklāj pieminekli Krievijas komunistiskās partijas un padomju valsts dibināšanas teorētiķim un praktiķim Vladimiram Iļjičam Ļeņinam (V.I.Uļjanovam, 1870-1924). Tas veidots šūnakmenī un bronzā 4,5 metrus augsts. Tēlnieks Kārlis Jansons, arhitekts Māris Gundars. 1990.gada 17.oktobrī Cēsīs pēc LTF Cēsu nodaļas lēmuma no pjedestāla noceļ V.Ļeņina pieminekli un pārved to Cēsu muzejam glabāšanā. 

Ļeņina piemineklis Cēsu muzeja dārzā. Lenin monument in the garden of Museum of History in Cesis

Piemineklis apskatāms Cēsu Pils muzeja dārzā.

Imants Sudmalis.

I.Sudmaļa biste Cēsīs. I.Sudmalis bust in Cesis

1958.gada 29.oktobrī skvērā pie Gaujas un I.Sudmaļa (tagad Zaķu) ielas krustojuma atklāja pieminekli Cēsīs dzimušajam antifašisma cīnītājam partizānam Imantam Sudmalim. To veidojuši Andrejs un Kārlis Jansoni. Sudmalis dzimis 1918. gada 18.februārī Cēsīs, Zaķu ielā 17. Padomju laikā Zaķu iela tika pārdēvēta par I.Sudmaļa ielu. Pie Zaķu ielas 17. nama tika uzstādīta memoriālā plāksne. Tās uzstādīšanas/demontāžas laiks nav zināms.

I.Sudmaļa dzimtās mājas Zaķu ielā 17 ar piemiņas plāksni. House where born I.Sudmalis in Zaku street 17, Cesis.

I. Sudmalim pēc nāves piešķirts Padomju Savienības Varoņa nosaukums. Vēlāk ģimene pārcēlusies uz Liepāju.

1985.gada 8. maijā par godu PSRS uzvarai Lielajā Tēvijas karā pie Cēsu 2.vidusskolas Sarkanarmijas (tagad Valmieras) ielā 8 uz postamenta novieto lielgabalu, kas noņemts 20. gadsimta 90. gados.