Balvos padomju laikos bijusi uzstādīta Staļina biste, kas noņemta 1962. gadā.
Sākot gatavoties Ļeņina 100.dzimšanas dienai tik sākts darbs pie Ļeņina pieminekļa izgatavošanas. Konkursā par labāko pieminekļa metu uzvarēja tēlnieks Juris Mauriņš. Kopā ar arhitektu Ivaru Bumbieri tika izstrādāta vīzija, kā piemineklis iekļausies pilsētas centrā.
| Ļeņins Balvos (1973-1991). Lenin monument in Balvi (1973-1991), Latvia |
| Ļeņins Balvos (1973-1991). Lenin monument in Balvi (1973-1991), Latvia |
Balvos Ļeņina Karēlijas granīta 7 metrus augstais piemineklis atklāts 1973. gada 7. novembrī pretī Balvu kultūras namam. Tas bijis iekļauts republikas aizsargājamo pieminekļu sarakstā. Piemineklis demontēts 1991. gada 25. augustā.
Viļaka
Medņevas ciemā apmēram kilometru no ciema padomes pa Baltinavas ceļu tā labajā pusē ir neliela brūna granīta plāksne, kura vēsta, ka šajā vietā 1944. gada jūnijā 1. Latvijas partizānu brigādes 2. vienības partizāni uzspridzināja fašistu munīcijas noliktavu.
Greivas mežā 1977. gada 29. oktobrī atklāts piemineklis vietā, kur 1943 (1944.). gadā atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 1. vienības nometne
Greivas mežā piemineklis vietā, kur kritis partizānu komandieris A.J.Balodis (1903-1944)
Greivas mežā Meiteņu kalniņš. Piemineklis vietā, kur 1944. gada 5. jūnijā cīnījās un krita cīņā 1. Latvijas partizānu brigādes saimnieciskās daļas partizāni, tajā skaitā arī partizānes sievietes.
Žīguri
Susāju ciema Žīguru mežrūpniecības saimniecības Egļavas medniecības 539. kvartālā, tā sauktajā Stampaku mežā (7 km no Vijakas) bāzējās 1. partizānu vienības J. Bietāga apakšvienība (komisārs P. Dergačs). Kad 1944. gada 17. martā izveidoja 1. Latvijas partizānu brigādi, Bietāga apakšvienība kļuva par šīs brigādes 2. vienību. Partizānu nometnes vieta Stampaku mežā tika apzīmēta ar piemiņas akmeni, pie kura piestiprinātā marmora plāksne vēstīja, ka tur no 1943. gada septembra līdz 1944. gada martam atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 2. vienības nometne.
komandiera vietnieks A Balodis. Viņa bojā ejas vietā Tilzas vidusskolas skolēni un ciema iedzīvotāji
| Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia |
1941. un 1944. gadā komunisti nojauca Latgales partizānu pulka kritušo karavīru pieminekli un uzspridzināja pieminekļa pamatu. Tā vietā Partizānu ielā centrālajā skvērā, 1961. gada 11. jūnijā atklāts šūnakmens piemineklis partizāniem, kas cīnījušies pret vācu iebrucējiem Lielā Tēvijas kara laikā.
| Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia |
| Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia |
| Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia |
| Piemineklis partizāniem Balvos. Monument to the partisans in Balvi, Latvia |
Piemineklis ar 2 figūrām un to veidojuši tēlnieks L.Kristovskis un arhitekts A.Holcmanis. Laika gaitā daži burti bija nokrituši un nesalasāmi, bet 2006. gadā uzraksti un akmens plāksnes tika atjaunotas. Piemineklis demontēts 2022. gada 26. oktobrī.
![]() | |
|
Brīvības ielā Nr.47 bijusi uzstādīta piemiņas plāksne pie skolas, kurā mācījies dzejnieks un viens no organizācijas pagrīdniekiem, vadītājs Jānis Logins (1914-1943). Nav zināms uzstādīšanas, ne demontāžas gads.
Piemiņas akmens Balvu "atbrīvotājiem" - 3. Baltijas frontes 54. armijas 111. strēlnieku korpusa 321. divīzijas cīnītājiem tika atklāts 1985. gada 9. maijā. Korpusa komandieris bija ģenerālleitnants B.Roždestvenskis, kas bijis Balvu Goda pilsonis.
| Ļeņina piemineklis Viļakā (1949-1990). Lenin's monument in Vilaka, Latvia |
Viļakā Staļina piemineklis atklāts 1949. martā, bet demontēts 1962. gadā, savukārt Ļeņina piemineklis stāvējis no 1949. gada jūlija līdz 1990. gada 23. jūlijam.
| Piemineklis partizāniem Viļakā. Monument to the partisans in Vilaka, Latvia |
Viļakā, Abrenes ielā, centrālajā skvērā piemineklis padomju partizāniem tika atklāts 1962. gada novembrī. "Partizānu ar šauteni" šūnakmenī veidojusi tēlniece Z.Zvāra. Demontēts 2023. gadā.
Pie Viļakas vidusskolas ieejas labajā pusē bijusi pielikta marmora piemiņas plāksne, ka šajā skolā mācījies pirmais pēckara gadu komsorgs Jānis Masaļskis.
Vecumu ciema padomes teritorijā Jaškovā vietā, kur 1941. gadā tika nogalināti padomju aktīvisti, 1969. gadā uzstādīja piemiņas plāksni.
Baltinava
Kārsavas ielā 1982. gada 9. oktobrī tika atklāts piemineklis partizānu pulka cīnītājiem "Par Padomju Latviju" - Elvīrai Dzērvītei, Jūlijam Reinholdam, Pēterim Krastiņam - kritušajiem 1942. gada 16. jūlijā netālu no Baltinavas, pie Skangaļiem.
Svētūnes mežā, ceļa malā atklāja piemiņas plāksni vietā, kur 1941. gadā nogalināti 12 komjaunieši un aktīvisti. 1959. gadā viņi apbedīti Baltinavas brāļu kapos, 2 no tiem kapsētā. Uz pelēkas akmens plaksnes vārdi - Jānis Pomka, Vasilijs Jefimovs, Jānis Žirnovs, Bonifācijs Logins, Nikolajs Suharevs, Aleksandrs Trubačovs, Vladislavs Pliss, Voldemārs Potapovs, Janis Kašs, Augusts Ločmelis, Jānis Keišs, Aleksandrs baikovs. ("Vaduguns, 1973.g., Nr.140)
Medņevas ciemā apmēram kilometru no ciema padomes pa Baltinavas ceļu tā labajā pusē ir neliela brūna granīta plāksne, kura vēsta, ka šajā vietā 1944. gada jūnijā 1. Latvijas partizānu brigādes 2. vienības partizāni uzspridzināja fašistu munīcijas noliktavu.
Greivas mežā 1977. gada 29. oktobrī atklāts piemineklis vietā, kur 1943 (1944.). gadā atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 1. vienības nometne
Greivas mežā piemineklis vietā, kur kritis partizānu komandieris A.J.Balodis (1903-1944)
Greivas mežā Meiteņu kalniņš. Piemineklis vietā, kur 1944. gada 5. jūnijā cīnījās un krita cīņā 1. Latvijas partizānu brigādes saimnieciskās daļas partizāni, tajā skaitā arī partizānes sievietes.
Žīguri
Pilsētciematā pie Žīguru 8-gadīgās skolas Parka ielā atradās obelisks Lielajā Tēvijas karā kritušajiem Latvijas partizānu brigādes cīnītājiem.
Žīguru pagastā Katlešu mežniecības 129. kvartālā, tā saucamajā "Skaistajā silā", no 1943. līdz 1944. gadam atradās 4. partizānu vienības A. Otaņķa apakšvienība, vēlāk (no 1944. gada 17. marta) — 1. Latvijas partizānu brigādes 3. vienība. Nometnes vietā tika uzstādīts memoriālais piemiņas akmens un atjaunoti septiņi slieteņi.
Lemešova Šķilbēnu pagasts piemineklis padomju karavīriem.
| Piemiņas akmens 1. Latvijas partizānu brigādes 3. vienības nometnē Katlešu mežniecības 129. kvartālā. Memorial stone in the camp of the 3rd unit of the 1st Latvian Partisan Brigade, Latvia |
| Slieteņi 1. Latvijas partizānu brigādes 3. vienības nometne Katlešu mežniecības 129. kvartālā. 1st Latvian Partisan Brigade 3rd Unit Camp in the 129th block of the Katlešu Forestry Department of the Balvi District, Latvia. |
Žīguru pagastā Katlešu mežniecības 129. kvartālā, tā saucamajā "Skaistajā silā", no 1943. līdz 1944. gadam atradās 4. partizānu vienības A. Otaņķa apakšvienība, vēlāk (no 1944. gada 17. marta) — 1. Latvijas partizānu brigādes 3. vienība. Nometnes vietā tika uzstādīts memoriālais piemiņas akmens un atjaunoti septiņi slieteņi.
Lemešova Šķilbēnu pagasts piemineklis padomju karavīriem.
Susāju pagasta Egļavas mežniecība. Memoriālais akmens tika uzstādīts vietā, kur no 1943. gada septembrim līdz 1944. gada martam atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 2. vienības apmetnes vieta Susāju ciemā mežā pie bijušajām «Apšuleju» mājām 1943. gada maijā te "kaujā ar fašistiem" gāja bojā partizānu kustības dalībniece M. Marcinkēviča. M. Marcinkēvičas bojā ejas vieta apzīmēta ar piemiņas plāksni.
Susāju ciema Žīguru mežrūpniecības saimniecības Egļavas medniecības 539. kvartālā, tā sauktajā Stampaku mežā (7 km no Vijakas) bāzējās 1. partizānu vienības J. Bietāga apakšvienība (komisārs P. Dergačs). Kad 1944. gada 17. martā izveidoja 1. Latvijas partizānu brigādi, Bietāga apakšvienība kļuva par šīs brigādes 2. vienību. Partizānu nometnes vieta Stampaku mežā tika apzīmēta ar piemiņas akmeni, pie kura piestiprinātā marmora plāksne vēstīja, ka tur no 1943. gada septembra līdz 1944. gada martam atradās 1. Latvijas partizānu brigādes 2. vienības nometne.
Agrākajā Tilžas ciema Rēzeknes mežrūpniecības saimniecības Ruskulovas mežniecības 351. kvartālā bāzējās 1. partizānu vienības A. Poča apakšvienība (ar 1944. gada 17. martu — 1. Latvijas partizānu brigādes 1. vienība). 1944. gada 11. martā nometnē pulcējās jaundibināmās brigādes komandieri, bet jau 19. martā A. Poča partizāniem vajadzēja "ar kauju izlauzties no fašistu soda ekspedīcijas ielenkuma". 1977. gada 29. oktobrī Ruskulovas mežā atklāts 5 metrus augstais betona piemineklis (arhitekts O. Ostenbergs).
Agrākajā Tilžas ciema Rēzeknes mežrūpniecības saimniecības Ruskulovas mežniecības 326. kvartālā kaujā ar fašistu soda ekspedīciju 1944. gada 5. jūnijā krita 1. Latvijas partizānu brigādes 1. vienībaskomandiera vietnieks A Balodis. Viņa bojā ejas vietā Tilzas vidusskolas skolēni un ciema iedzīvotāji
uzstādīja piemiņas zīmi.
| Piemiņas plāksne partizānu atbalstītājam P.Borisovam. memorial plaque for a partisan supporter P.Borisovs, Viksna,Latvia |
Vīksnas ciema Ukrainas «Borisovu» mājas Lielā Tēvijas kara laikā bija Ziemeļlatvijas partizānu vienības atbalsta un sakaru punkts. P. Borisova mājās partizāni saņēma atbalstu jau 1942. gada vasarā. 1943. gada janvārī un februārī Borisovu rijā dzīvoja V. Ezernieka partizāni. Netālu no mājām mežmalā atradās tā sauktais partizānu pasts, kas darbojās no 1943. gada 15. marta līdz 25. augustam. Vieta tika atzīmēta ar pieminas plāksni.


Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru