Andrejs Upīts (1877-1970)

 Andrejs Upīts (1877-1970)

Rakstnieks Andrejs Upīts. Writer Andrejs Upits

Andrejs Upīts padomju laikā tika uzskatīts kā "tautas rakstnieks" ar augstu reālisma meistarību. Dzimis Skrīveros. Sarakstījis desmitiem romānu, lugu, noveļu un dzejoļu grāmatu, publicistisku darbu un grāmatu bērniem. Tulkojis krievu klasiķu un padomju rakstnieku darbus.

"1905. gada revolūcijas priekšvakarā Mangaļu skolā sākas Andreja Upīša rakstnieka gaitas. Marksisma klasiķu darbi ietekmē rakstnieka pasaules uzskatu. Krievu revolucionārie demokrāti, krievu klasiskie reālisti, īpaši Maksims Gorkijs, veido Andreju Upīti kā rakstnieku.

Darbi "Zaļā zeme", "Jauni avoti", "Plaisa mākoņos", žurnāli "Izglītība", "Domas", "Almanahu vārds". 

1917.-1919. gadam strādā kopā ar Roziņu-Āzi un Efertu-Kluso.

1920.gada ielikts Centrālcietumā un turpina rakstīt.

1940. gadā Andreju Upīti ievēl Latvijas Republikas Augstākajā padomē. Upīts vada Latvijas Padomju rakstnieku savienību. Viņa laikabiedri ir Jānis Sudrabkalns, Vilis Lācis, Andrejs Balodis un Anna Brodele.

Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas loceklis, piedalās "padomju zinātnes un kultūras celtniecībā". Profesors un filoloģisko zinātņu doktors.

"Zaļā zeme" ieguvusi latviešu literatūras tā laika augstāko atzinību - Staļina prēmiju. Iestudēts arī teātris.

Andrejs Upīts apbalvots ar diviem Ļeņina un diviem "Darba Sarkanā Karoga ordeņiem", 75 gadu svinības atklāj rakstnieks Vilis Lācis un pasniedz trešo "Darba Sarkanā Karoga ordeni"."

1982. gadā atklāts tēlnieka Andreja Terpilovska un arhitekta Gunāra Asara veidotais piemineklis Rīgā pie Kongresu nama.

Andreja Upīša piemineklis Rīgā, 1982. gads. Monument of Andrejs Upits, Riga, Latvia, 1982

Andreja Upīša piemineklis Rīgā, 1982. gads. Monument of Andrejs Upits, Riga, Latvia, 1982

Kā teicis tēlnieks A.Terpilovskis: "Andrejs Upīts vienmēr bija nelokāms sava ceļa gājējs. Tāpēc atveidoju viņu ar lepnu un stingru stāju, tādā pozā, it kā viņš brīdi apstājies pēc nerimtīgas un darbīgas kustības, lai ielūkotos apkārtējā dzīvē. Ar arhitektu Gunāru Asari, kas ir daudzu manu nozīmīgāko monumentu līdzautors, nolēmām nepacelt pieminekli uz augsta postamenta. Andrejs Upīts stingri stāvēja uz zemes, vienmēr atradās tautas vidū. Un pie pieminekļa jābūt zālāja klātam laukumam - lai tas izskatītos kā daļa no rakstnieka mīļās "Zaļās zemes"" ("Dzimtenes Balss", Nr.41, 1982.g. (14.10.1982). 

Andreja Upīša krūšutēls pie Skrīveru vidusskolas, 1977. Bust of Andrejs Upits, Skriveri secondary school, Latvia, 1977.

"1975. gada maijā Skrīveros skolas pagalmā tika atklāts Andreja Upīša krūšutēls. To veidojusi Lea Davidova-Medene. Krūšutēlā rakstnieks parādīts brieduma laikā 1919. gadā, kad viņš vadījis jaunās padomju Latvijas Izglītības Tautas komisariāta mākslas nodaļu. Skulpturālajā portretā uzsvērtas lielās, asās, šķautnainās līnijas, principiālā cīņas cilvēka atveidojumā saista arī rakstnieka bagātā domu pasaule" - "Literatūra un Māksla", 1975.gads Nr.20.

Andreja Upīša biste pie viņa muzeja Skrīveros, 1977. gads. Bust of Andrejs Upīts at his museum-house in Skriveri, 1977.

1977. gadā atklāta Upīša biste pie viņa memoriālās mājas-muzeja dārzā. Tēlu veidojusi Lea Davidova-Medene.

Andreja Upīša piemineklis Kstiņinā, netālu no Kirovas, 1988. gads. Monument of Andrejs Upits in Kstinina, Kirov, 1988.

1988.gadā Kstiņinā, netālu no Kirovas, atklāj Andreja Upīša pieminekli vietā, kur viņš dzīvojis. Pieminekli veidojis A.Terpilovskis.

Pēc Andreja Upīša darbu motīviem uzņemta filma "Pie bagātās kundzes". Padomju laikā filma tika rādīta pirms katrām vēlēšanām. Tā tika uztverta kā ideoloģiski pareiza buržuāziskās sabiedrības kritika. Filma kalpoja kā paraugs, lai attēlotu strādnieku šķiras smago dzīvi Latvijā Ulmaņlaikos. Padomju propagandā tas bija nesaimniecisks režīms un sociālā netaisnība, kas valdīja kapitālistiskās valsts iekārtā. Daudzo sīko partiju pastāvēšana attēlotajā laikā lieliski iekļāvās padomju naratīvā par parlamentārās demokrātijas bezjēdzību. Filmas tapšanas laikā A.Upīts jau bija 91 gadu vecs, bet bijis skeptiski noskaņots par savu darbu ekranizēšanu. Filma izdevās "viegla", bez Upīša ierastā smagā, skarbā sociālistiskā reālisma stila. Filmas pamatā - romāns "Smaidoša lapa", noveles "Pie bagātās kundzes", "Ziedi smiltīs", "Numurs kaklā" un "Frīdis".

Animācijas filma "Laimes lācis". 

Latvijas Nacionālajā teātrī iestudēta izrāde "Sieviete".

Leonīds Leimanis 1953.gadā uzņēma dokumentālo filmu "PSRS Tautas rakstnieks Andrejs Upīts".

Arnis Koroševskis sarakstījis monogrāfiju par Andreju Upīti - "Lielais noliedzējs", izdota 2022. gadā. Grāmatas autors par Andreju Upīti: