Limbažu rajons
Limbažos pirmais Ļeņina piemineklis pilsētā tika uzstādīts 1952. gada jūlijā, Martas Mendes laukumā, bet tēlnieks Aleksandrs Gailītis tā sliktās kvalitātes dēļ pieprasīja viņa darināto pieminekli demontēt.
1969.gadā beidzies konkurss par labāko V. I.Ļeņina pieminekli Limbažos. Pirmo prēmiju izpelnījās projekts, kura autori ir tēlnieki V. Rapiķis un N. Kristovskis, kā arī arhitekti E. Fogels, M. Medinskis, S. Medne un I. Millers.
 |
| Ļeņina piemineklis Limbažos. Lenin's monuments in Limbazi, Latvia |
Pieminekļa pamatideja - Ļeņina titāniskās domas. Pieminekļa skulpturālo daļu, ko atlies no metāla, novietos uz granīta pamatnes. Proletariāta revolūcijas vadoņa skulpturālā portreta augstums būs četri metri. Savdabīgu pastiprinājumu skulptūrā izteiktajai domai dos tās fonā izvietotā kolonāde, veidota mūsdienīgā telpiskā un apdares risinājumā. Tās garums 70 metru. Tajā mākslinieciskos tēlos atspoguļos svarīgākos notikumus no Limbažu rajona vēstures. Tāds bija plāns.
1973. gada 7. novembrī Ļeņina piemineklis - galva tika atklāts. Tas bija 20 dabisko galvas lielumu izmērā 5 metru augstumā. Pieminekli veidoja tēlnieks V.Rapiķis un arhitekts J.Pētersons. Pēc demontāžas 1991. gada oktobrī tas nozagts.
 |
| Kolhozniece ar labības kūli, Limbaži, pilsētas parks. Collective farmer with a sheaf of grain, Limbazi, Latvia |
Limbažu pilsētas parkā uzstādīja un 1952. gadā atklāja R.Brūzītes pieminekli "Kolhozniece ar labības kūli".
 |
| Komunista K.Baumaņa piemineklis Limbažos. Monument for a communist K.Baumanis in Limbazi, Latvia |
 |
| Komunista K.Baumaņa piemineklis Limbažos. Monument for a communist K.Baumanis in Limbazi, Latvia |
1972.gadā Limbažos tika atklāts piemineklis Kārlim Baumanim, kas bija "ievērojams Komunistiskās partijas un Padomju valsts darbinieks. Jau jaunības gados K. Baumanis nostājās uz revolucionārās cīņas ceļa, saistīja savu likteni ar Ļeņina partiju. Viņš izgāja cauri cara cietumiem un trimdām, palikdams uzticīgs cīņai par darbaļaužu atbrīvošanu no kapitālisma spaidiem. Ar Limbažiem saistīts K. Baumaņa revolucionāras darbības sākums. Tieši tāpēc tika nolemts tur viņam uzcelt pieminekli, ko darinājusi tēlniece L.Novožeņeca." ("Ļeņina Karogs", 1972.g., Nr.68). K.Baumanis nogalināts 1937. gadā.
Tēlniece L.Novožeņeca, arhitekts N.Bukovska, veidots no bronzas un granīta, 1991. gadā nolemts par bistes pārvietošanu uz dzimtas kapiem.
 |
| Piemiņas memoriāls 1941. gadā Limbažos kritušajiem Baltijas flotes jūrniekiem. Memorial to the Baltic fleet sailors who died in 1941, Limbazi, Latvia. |
 |
| Piemiņas memoriāls 1941. gadā Limbažos kritušajiem Baltijas flotes jūrniekiem. Memorial to the Baltic fleet sailors who died in 1941, Limbazi, Latvia. |
1975. gada 8. maijā atklāts 1941. gadā Limbažos kritušajiem Baltijas flotes 26 jūrniekiem. "Sarkankarogotās Baltijas kara flotes jūrniekiem, kas krituši Limbažos Lielajā Tēvijas karā." Pieminekļa arhitekts J.Pētersons, un to veidoja kuģa betona makets un 2 dzelzs enkuri. Arhīva materiālos minēts, ka šie jūrnieki nodarbojušies ar marodierismu un Limbažu iedzīvotāju slepkavošanu - tika nogalināti 7 mierīgie iedzīvotāji. Piemineklis atradās Limbažu sākumskolas teritorijā, bija kļuvis bīstams, un 2016. gadā tika nolemts to demontēt. Jūrnieki pārapbedīti Varoņu kapos Ķezberkalniņā. Demontēts 2016. gadā.
 |
| Piemineklis Latviešu sarkanajiem strēlniekiem Limbažos. Monument to a Latvian red riflemen, Limbazi, Latvia |
1975. gada 6. novembrī Limbažu kapos atklāts piemineklis Latviešu sarkanajiem strēlniekiem, kura autors ir tēlnieks V.Rapiķis. Tajā attēlots bronzā liets karavīrs ar šauteni rokās. Piemineklis 3,2m augsts.
1947. gadā jau tiek plānots, ka Limbažu Ķezberkalniņā "pacelsies piemineklis virs cīnītāju kapiem, kas krituši par padomju dzimteni. Jau izlieta pusotra metra augsta pamatne, virs kuras novietos lielu granīta kubu, kuru rotās uzraksti un ģerboņi. Pieminekļa augstums būs 5 metri. To veido pēc tehniķa Maurīša meta pilsētas komunālās daļas akmeņkaltuvē Cēsu ielā 1. Piebilde - pieminekļa mets darināts pēc Arhitektūras pārvaldes standarttipa Nr. 31. Meta kopētājs - b. V. Maurītis."
1949. gadā "Lielās Oktobra revolūcijas svētkos Limbažu pagastā notika pieminekļa atklāšana cīņai par Limbažu pilsētas atbrīvošanu no vācu fašistiem kritušiem Padomju Armijas karavīriem un oficieriem. Atklāšanā piedalījās pārstāvji no partijas, komjaunatnes, padomju, kā arī armijas organizācijām un iestādēm."
1960. gadā "pēcpusdienā rajona komjaunatnes un pionieru organizāciju pārstāvji pulcējās pie nama Rīgas ielā 3 atklāt „piemiņas plāksni komjaunietei Martai Mendei. Nāk skolu pionieru vienības, kas nes mūsu rajona varonīgās komjaunietes revolucionāres Martas Mendes vārdu. Lēni noslīd pārklājs, atsedzot vienkāršu baltu marmora plāksni. Uz tās zeltītiem burtiem uzraksts: "Šai mājā no 1910. līdz 1922. gadam dzīvoja
Marta Mende; Mūžīga slava varonīgai komjaunietei! Šo vienību pionieri nostājušies ierindā, viņi deklamē M. Mendes dzejoļus, solās neaizmirst komjaunietes varonīgo cīņu ceļu, mācīties, strādāt un dzīvot komunistiski." (Padomju Zeme, 1960.g., nr.127).
1961. gadā Artūram Bahmanim atklāta piemiņas plāksne: "Īsi pirms Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas 44.gadadienas svētkiem Limbažu pilsētā atklāja piemiņas plāksni izcilajam revolucionāram Artūram Bahmanim. . . Skan maršs, un pilsētas skolu saime dodas nolikt vainagus un ziedus uz kritušo
varoņu kapiem. Un tad tā kopā ar Limbažu darbaļaudīm pulcējas Artūra Bahmaņa un Komjauniešu ielu krustojumā. Te nama sētas stūrī nolīdzināts laukums, un uz tā - apklāta piemiņas plāksne. Īsu uzrunu saka pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Deksnis. Tad viņš svinīgi atklāj piemiņas plāksni
un uzmanīgi novelk pārklāju. Skatam atklājas šķautņains akmens, kura vidū vienā sānā iestiprināta plāksne, kas vēstī, ka te 1906. gadā noslepkavots revolucionārs Artūrs Bahmanis. Raugoties šķautņainajā akmeni, neviļus ienāk prātā, ka tas it kā simbolizē cīnītāja aso, skarbo un nelokāmo dzīves ceļu. Par brīvības cīnītāja, Limbažu skolotāja Artūra Bahmaņa varonīgo dzīvi stāsta partijas rajona komitejas propagandas un aģitācijas daļas vadītājs b. Dundurs, rajona izpildu komitejas priekšsēdētāja vietnieks b. Āboliņš, Limbažu vidusskolas skolotāja b. Strautiņa un citi. Visu runātāju vārdos izskan doma, ka šī piemiņas plāksne vienmēr būs kā atgādinājums par to, par ko pašu dārgāko savu dzīvību atdeva Artūrs Bahmanis. Artūrs Bahmanis ir miris, bet viņa piemiņa dzīvos mūžos. Varoņus neaizmirst.
Skanot mūzikai, sapulcējušies noliek krāšņus rudens ziedus. Piemiņas plāksnes pakāje slīgst ziedu kupenā." (Padomju Zeme, 1961.g., Nr.136).
 |
| Limbažu Goda plāksne, 1948.g. Honor plate in Limbazi, Latvia, 1948. |
1948. gada maija sākumā Limbažu pilsētas centrā tika novietota apriņķa Goda plāksne. Tā ir skaisti veidota, kā tas redzams mūsu attēlā. Pēc ilgākas gaidīšanas uz tās novietoja arī pirmrindnieku vārdus. (Padomju Zeme, 1948.g., nr.125)
Umurgas pagasta Vilbaki, uzlikts piemineklis vietā, kur vācieši nošāvuši iedzīvotājus
Pāle:
 |
| Piemineklis Pālē pie skolas vietējiem iedzīvotājiem. Monument in Pale, near the school to local residents, Latvia |
Pālē bija uzcelti 2 pieminekļi vietējiem iedzīvotājiem, kas gājuši bojā Otrā pasaules kara laikā.
Pāles kapos uzstādīts piemineklis nacisma terora upuriem.
Vitrupe.
1950.gada 23. jūnija vakara stundās pie Vitrupes pasta nodaļas pulcējās Skolas un Vitrupes ciema kolhoznieki, Ķirbižu un Blomes skolu pārstāvji, lai atklātu pieminekli Tēvijas kara laikā kritušiem varoņiem. Orķestrim svinīgi atskaņojot sēru maršu, pieminekli atklāja Limbažu rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Austriņš. Biedra Austriņa runai sekoja Limbažu kara komisāra b. Blūma un komjaunatnes rajona komitejas sekretāra a b. Kostjukova uzrunas vārdi. Pēc pieminekļa atklāšanas krāšņus vainagus un ziedus nolika kolhozu, skolu un citu sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Vidriži.
1970. gada 9. jūnijā uzstādīta Leona Paegles biste bronzā, ko veidojis tēlnieks M.Lukaža un arhitekts E.Vecumnieks.
 |
| Emīla Melngaiļa biste Vidrižos. Bust of Emils Melngailis in Vidrizi, Latvia. |
Vidrižos 1984.gada 23.septeptembrī atklāta Emila Melngaiļa biste bronzā, ko veidojusi tēlniece M.Lange un arhitekte A.Jansone.
 |
| Piemineklis Vidrižu ciema iedzīvotājiem 1941-1945, Monument to the residents of Vidrizi, Latvia |
Vidrižos tika uzstādīts piemineklis ciema iedzīvotājiem, kas krituši Lielā Tēvijas kara laikā.
Aloja:
 |
| Piemineklis Auseklim Alojā. Auseklis' bust in Aloja, Latvia |
1973.gada jūnijā tika atklāta dzejnieka Ausekļa biste, veidota no granīta, kuras autore ir tēlniece M.Lange.
Rūjiena.
 |
| Piemineklis "Māte ar bērnu" pie Rūjienas vidusskolas. Monument "Mother with a child" in the territory of Rujiena's secondary school, Latvia. |
Rūjienas vidusskolas dārzā atklāja pieminekli, tēlnieces M.Zemdegas darbu "Māte ar bērnu".
Rīgas iela 30 bija uzstādīta plāksne vidusskolas skolēniem, kas krituši Lielā Tēvijas kara laikā.
Te arī pagalmā piemineklis skolotājiem un skolēniem, kas krituši kara laikā.
"Atzīmējot Latvijas komjaunatnes četrdesmito gadadienu, Rūjas septiņgadīgās skolas skolēni un audzinātāji atklāja piemiņas plāksni kvēlajam un pašaizliedzīgajam revolūcijas kareivim, bijušajam PSRS Kara Gaisa Spēku pavēlniekam Jēkabam Alksnim. Šai skolā Jēkabs Alksnis mācījies no 1907. līdz 1910. gadam, pēc tam turpinājis izglītību Rūjienas draudzes skolā un Valmieras skolotāju seminārā. 1917. gada revolucionārie notikumi un pilsoņu karš atraisīja Jēkaba Alkšņa karavīra talantu. Viņš kļuva par redzamu Sarkanās Armijas organizatoru un komandieri (tā raksta "Cīņa, 1959.g., nr.53).
1950. gads Augstroze:
"Svētdien Augstrozes 7gadīgās skolas parkā notika pieminekļa atklāšana Lielajā Tēvijas karā kritušajiem varoņiem. Atklāšanā piedalījās partijas rajona komitejas un rajona izpildu komitejas pārstāvji, ciema kolhoznieki, inteliģence un sabiedriskie darbinieki. Svinīgo sēru mītiņu atklāja rajona izpildu komitejas priekšsēdētājs b. Austriņš. Pūtēju orķestra izpildījumā Šopēna sēru maršam skanot, tika noņemts pieminekļa apsegs. Uz sarkanbrūna akmens pjedestāla zvīļo piecstūrainā zvaigzne, zem tās iecirsti kvēli vārdi - „Mūžīga slava varoņiem, kas krituši kaujās par mūsu tēviju“. Kolhozu un sabiedrisko iestāžu pārstāvji pie pieminekļa nolika vainagus. Sēru mītiņu slēdza ar Padomju Savienības un LPSR himnām."
Ainaži.
Ainažos uzstādīja "Brīvības piemineklis Otrā pasaules karā bojāgājušajiem zemniekiem".
"Pēc vētrainajiem 1905. gada notikumiem, kad tauta mēģināja nokratīt no saviem pleciem cariskās patvaldības jūgu, soda ekspedīcija nežēlīgi izrēķinājās ar revolucionāriem. Deviņus no šiem cīnītājiem - Aleksandru Auniņu, Jāni Laiviņu, Teni Gravu, Adamu Tūliku, Kārli Pelēkzirni, Eduardu Priedi, Aleksandru Pertelsonu, Artūru Cimmermani un Mārtiņu Jirgenu netālu no bijušās Ainažu muižas kāpu priedēs nošāva. Godinot kritušo revolucionāru piemiņu, pilsētas darba ļaudis šoruden uzposa viņu nāves vietu, izveidoja ap to monumentālu žogu un uzstādīja pelēkā granītā darinātu piemiņas plāksni. Oktobra svētku priekšvakarā pilsētas iedzīvotāji no kultūras nama devās gājienā uz piemiņas vietu, lai svinīgi atklātu pieminekli kritušajiem varoņiem. Mītiņu atklāja pilsētas izpildu komitejas priekšsēdētāja b. Cikuliņa. Tad saviļņojošas runas teica partijas rajona komitejas sekretārs b. Gailītis, kā arī revolucionāro notikumu dalībnieks Kārlis Sārts. Atklājot piemiņas plāksni, darbaļaudis greznoja to krāšņiem vainagiem un rudens ziediem."
Salacgrīva.
"Kritušo revolucionāro cīnītāju piemiņas godināšana notika arī Salacgrīvā. Sestā novembra vakarā pilsētas uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pārstāvji kuplā skaitā pulcējās pie kultūras nama un pēc tam lāpu gājienā devās uz kapiem. Piemiņas plāksni atklāja MārtiņamVildem, Jānim Vītolam, Virzam, Lejniekam un pieciem nezināmiem revolucionāriem. Otro plāksni atklāja Jāņa Laiviņa, bet trešo - 1919. gadā kritušā revolucionārās kustības dalībnieka Mārtiņa - Vilhelma Kraukļa atdusas vietā." (Padomju Zeme, 1961.g., Nr.136).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru